“Latvijas dzelzceļš” par 2022. gadu no valsts budžeta prasīs 24,5 miljonus eiro
Nesen darbu zaudēja “Latvijas dzelzceļa” vadītājs Māris Kleinbergs. Neoficiāla informācija liecina, ka tuvākajā laikā būs jāaiziet arī vairākiem vadošiem darbiniekiem valsts uzņēmumā. Intervijā “Nekā personīga” Kleinbergs atzīst, ka nav piekritis turpmākiem lieliem izdevumu samazinājumiem “Latvijas dzelzceļā”, jo tajā saskatīja drošības riskus.
“Latvijas dzelzceļa” vadības maiņa šonedēļ nevienu nepārsteidza. Ikreiz nomainoties politiskajai vadībai satiksmes ministrijā, dzelzceļa flagmanis piedzīvo vislielākās pārmaiņas.
Pēdējos turpat 20 gados neviens no uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” vadītājiem nav nostrādājis līdz pilnvaru termiņa beigām. Satiksmes ministra Aināra Šlesera partijas biedru Uģi Magoni KNAB aizturēja aizdomās par pusmiljona kukuļa ņemšanu no Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska.
Par satiksmes ministru kļūstot Tālim Linkaitim no “Konservatīvajiem”, pirms trīs ar pusi gadiem amatu nācās zaudēt Edvīnam Bērziņam.
“Latvijas Dzelzceļa” padome paziņoja par darba attiecību pārtraukšanu ar līdzšinējo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Māri Kleinbergu.
Nekādu likuma pārkāpumu viņa darbībā neesot. Atšķiroties nākotnes redzējums.
Māris Kleinbergs intervijā “Nekā personīga” saka, ka, pārņemot “Latvijas dzelzceļa” vadību, nebija domājis, ka pieredze krīžu un pārmaiņu vadībā būs viņam tik nepieciešama. Kleinbergs samazinājis “Latvijas dzelzceļa” administratīvos izdevumus, veicis optimizāciju, vienlaikus saglabājot dzelzceļa infrastruktūras drošības līmeni. Tomēr jau ilgstošo kravu apjomu lejupslīdi pērn pastiprināja arī Krievijas sāktā kara sekas un sankciju režīms.
Pašlaik būtisku lomu “Latvijas dzelzceļa” kopējā bilancē ieņemot no Kazahstānas vestās kravas. No šī gada “Latvijas dzelzceļa” meitaskompānija “LDz Cargo” sākusi darbu arī Igaunijā, kam gan nav viennozīmīga vērtējuma.
“Pirmais, kad aizgāju strādāt uz Ldz, bija administratīvo izmaksu samazinājums apmēram, par 40 %, tā kā, ja mēs skatāmies 2019. pret 2021. gadu, tur bija samazinājums 40 miljoni eiro. Protams, ir arī šie jaunie tirgi, jaunie biznesi. Ļoti veiksmīgi esam strādājuši ar Vidusāziju – šai gadījumā Uzbekistāna, Kazahstāna. Tikko vēl pavisam esam sākuši strādāt (man jau jāsaka pagātnē), Igaunijas tirgū. Kas bija milzīgs jaunums,” pauž Māris Kleinbergs.
Par uzņēmumu un tā attīstību, valde atbild solidāri. Tomēr padome atsauca vienīgi valdes priekšsēdētāju. Pārējie divi (Rinalds Pļavnieks un Vita Balode -Andrūsa) turpinās darbu “Latvijas dzelzceļa” vadībā un Rinalds Pļavnieks pildīs vadītāja pienākumus līdz konkursā atradīs jaunu “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētāju.
Pirms mēneša ziņu aģentūrai LETA satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs sacīja, ka ir pārsteigts, ka “Latvijas dzelzceļš” gadiem sēdējis, rokas klēpī salicis attiecībā uz tirgus diversifikāciju, ka konkurenti spējuši tikt veiksmīgāk galā ar izaicinājumiem, un, ka viņš esot devis skaidru vēstījumu, ka tā turpināt nevarēs.
Pēdējos trijos gados “Latvijas dzelzceļa” pārvadāto kravu apgrozījums krīt. Un uzņēmumam nepieciešams valsts atbalsts. Uzņēmumā sacīja, ka “Latvijas dzelzceļš” finanšu līdzsvara nodrošināšanai par 2022.gadu no valsts budžeta prasīs vairāk nekā 24 miljonus (24 539 000) eiro. Vēl papildus no budžeta ik gadu kompensē arī izdevumus par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pasažieru pārvadājumiem.
Valsts papildu tēriņi pēc satiksmes ministra domām, esot vēl viens iemesls pārmaiņām “Latvijas dzelzceļā”. Līdz šim esot izmantots vieglākais ceļš – iet pie valdības, kompensēt visu no budžeta, kad uzņēmuma bilancē ir mīnuss.
Jāpiebilst, ka valsts atbalsts “Latvijas dzelzceļā” ir salīdzinoši maza daļa no tā, kādi līdzekļi no budžeta maksāti citā satiksmes ministrijas pārziņā esošā uzņēmumā “airBaltic”. Pēdējos 3 gados no nodokļu maksātāju naudas lidsabiedrībā ieguldīti jau 340 miljoni.
Par atšķirīgo nākotnes redzējumu, bijušais “Latvijas dzelzceļa” vadītājs Māris Kleinbergs ir lakonisks. No viņa esot gaidīts arī turpmāk tikpat liels izdevumu samazinājums, kāds jau paveikts iepriekšējos gados. Viņaprāt, tas nav iespējams, un skars kritiskās infrastruktūras objekta, kāds ir “Latvijas dzelzceļš”, drošību.
Kleinbergs: “Ja kāds uzskata, ka tikpat agresīvi var vēl apmēram par tikpat samazināt – es neredzu, ka šāda iespēja šobrīd pastāvētu. Jo “Latvijas dzelzceļš” ir kritiskās infrastruktūras objekts un, pirmkārt, tā ir drošība.Otrkārt, visas šīs infrastruktūras uzturēšana, tā maksā ļoti dārgi. Teiksim tā – ja man prasa 3 gados izdarīto vēlreiz izdarīt šinī infrastruktūrā, tad mums laikam īsti nav pa ceļam.”
Lai uzlabotu “Latvijas dzelzceļa” finanšu rādītājus, pēc satiksmes ministra domām vajadzētu arī izskatīt iespēju apvienot “Latvijas dzelzceļa” meitas uzņēmumus, lai ietaupījums būtu arī uz atalgojuma rēķina valdēs un padomēs.
“Nekā Personīga” zināms, ka tiek runāts par iespējamu trīs meitas uzņēmumu – “Ldz cargo”, “Ldz Ritošā sastāva serviss” un “Ldz Loģistika” apvienošanu. Tāpat netiek izslēgta versija pārdot “Latvijas dzelzceļam” piederošo apsardzes uzņēmumu “Ldz apsardze”. Valdes sagatavoto ziņojumu par “Latvijas dzelzceļa” tālāko restrukturizāciju satiksmes ministrs plānojis iesniegt valdībā 28. februārī.
Māris Kleinbergs, kuram šī ceturtdiena bija pēdējā darba diena valdes priekšsēdētāja amatā,apgalvo, ka cilvēku skaita samazināšana valdēs un padomēs dos minimālu efektu, jo lielākie izdevumi (ap 80%) “Latvijas dzelzceļā” sastāda fiksētās izmaksas .
“Latvijas dzelzceļš” ir stratēģiskas nozīmes uzņēmums. Tāpēc, ja tiks nolemts pārdot meitas sabiedrību “Ldz apsardze” pirms plānotā darījuma būs jāsniedz Satversmes aizsardzības birojam informācija par iespējamo nākamo īpašnieku. Īpašnieka vērtēšanu šai gadījumā veiks Valsts drošības dienests, sniedzot rekomendācijas SAB.
Vēl par tēmu:
Pagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70%
Kopš 2005. gada azartspēļu zāļu skaits Latvijā ir sarucis par vairāk nekā 70% – 2005. gadā Latvijā bija 636 zāles, bet 2025. gada martā – 174. Spēļu zāļu skaits turpinās sarukt...
Lasīt tālāk