Latvijas -Gruzijas uzņēmumi uzsāk ciešāku ekonomisko sadarbību
Latvijas un Gruzijas darba devēju pārstāvji sper soli uz ciešāku biznesa sakaru izveidi, nodibinot Lietišķo sadarbības (LSP) padomi, ko 26. novembrī abu valstu prezidentu klātbūtnē apliecinājuši ar svinīgu nolikuma parakstīšanu.
Vakar Latvijas-Gruzijas LSP sanāksmē puses vienojās par ciešāku un intensīvāku ekonomisko sadarbību, savstarpējo tirdzniecības apjomu paaugstināšanu, pārtikas preču apmaiņu abos virzienos un tā noieta veicināšanu, kā arī citiem jautājumiem.
Latvijas-Gruzijas Lietišķās sadarbības padomes vadītājs, LDDK padomes loceklis Imants Kanaška uzsver, ka sadarbība ar Gruziju ir īpaši svarīga pašreizējās ģeopolitiskās situācijas kontekstā: “Latvijas uzņēmumi, ņemot vēra šī gada vasaras notikumus, ir uzsākuši aktīvāk meklēt izeju uz jaunajiem tirgiem, lai nodrošinātu biznesa stabilitāti un attīstību. Gruzijai parakstot asociācijas līgumu ar ES, tika būtiski atvieglota Latvijas un Gruzijas savstarpējā sadarbība, īpaši tirdzniecībā, kas padara šo valsti pievilcīgāku arī mūsu biznesam. Nozīmīgākā vienošanās, kas šodien tika panākta ir sadarbība pārtikas tirdzniecības jomā. Abas puses apņēmās veicināt pārtikas preču noietu savā valstī. Tika panākta vienošanās arī par sadarbību izglītības jomā, organizējot studentu apmaiņas programmas starp Latviju un Gruziju,” uzsver LSP vadītājs, piebilstot, ka LDDK ir liela pieredze biznesa sakaru veidošanā ar NVS valstīm, kas palīdzēs nodibināt konstruktīvas un produktīvas attiecības ar Gruziju.
Abu valstu ekonomiskās attiecības ir attīstījušās jau vairākus gadus. Pēdējos desmit gados ir ievērojami pieaudzis eksports starp Latviju un Gruziju, 2013. gadā sasniedzot 5,9 milj. EUR, salīdzinot ar 0,3 milj. EUR 2003. gadā. Savukārt importa apjomos nav vērojams pieaugums, tieši otrādi, importa apjomiem ir tendence samazināties kopš 2007.gada.
Latvijas-Gruzijas LSP ietvaros tiks attīstīta sadarbība gan nacionālā un reģionālā līmenī starp darba devēju organizācijām, gan arī uzņēmumu starpā, apmainoties ar pieredzi, veidojot kopīgus projektus un vienojoties par investīcijām, kas ļauj prognozēt savstarpējo ekonomisko attiecību apjoma pieaugumu.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk