• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
18/04/2018, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Strauja un ekonomiski nepamatota akcīzes nodokļa celšana alkoholam iecirtusi pamatīgu robu Igaunijas budžetā. Tā kā Latvijā grādīgie dzērieni maksā lētāk, igauņi pirkt alkoholu regulāri dodas uz Latvijas veikaliem. Latvijas Alkohola nozares asociācijas aplēses liecina, ka 2017. gadā Latvijas budžets no igauņu alkohola iegādes braucieniem uz Latviju ieguvis vismaz 40 miljonus eiro. Igaunijas piemērs pierādījis, ka nepārdomāta akcīzes nodokļa celšana nav priekšnosacījums lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā – tieši pretēji: pircēji meklē lētākas alkohola iegādes iespējas kaimiņvalstīs, un pieaug nelegālā alkohola tirgus. Pagājušajā gadā Igaunijas budžets ieņēma par 50 miljoniem eiro mazāk nekā plānots un ieņēmumi no alkohola tirdzniecības samazinājās par apmēram 30 miljoniem eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, Igaunijā legāli grādīgā pārdotā alkohola daudzums krities par 33%, kas radījis milzu zaudējumus ne vien Igaunijas budžetam, bet arī kaimiņvalsts alkohola ražošanas sektoram.

Turpmāko trīs gadu laikā strauju akcīzes nodokļa celšanu plāno arī Latvija – šajā gadā nodoklis tiek celts par 15%, nākamajā gadā par 10% un 2020.gadā – vēl par 10%. Nodokļu celšana plānota, neskatoties uz to, ka jau vidēji šobrīd grādīgo alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis un PVN kopumā veido vairāk nekā 70% no dzēriena cenas veikalos, dažreiz pat tuvu 90% no dzērienu cenas (skatīt pievienoto infografiku). Tātad mēs sekojam Igaunijas akcīzes politikai, kas ir izrādījusies gaužām nesekmīga. Latvija jau vienreiz būtiski kāpināja nodokli alkoholam – 2009.gadā tas tika palielināts par 41%, bet ar šo palielinājumu tajā pašā gadā akcīzes ieņēmumi grādīgajiem dzērieniem samazinājās par aptuveni 20 miljoniem eiro, bet legālās alkohola tirdzniecības apjomi kritās par 45%. Kopā ar neiekasēto PVN nodokli un citiem nodokļiem Latvijas budžets kopumā zaudēja aptuveni 100 miljonus eiro. Pēc visa spriežot, Latvija piemirsusi gan savu 2009.gada, gan arī tagadējo Igaunijas pieredzi, kur akcīzes likme četru gadu laikā grādīgajiem dzērieniem ir palielinājusies par 52%, turpretī ieņēmumi ir par 16 milj. EUR mazāki nekā pirms četriem gadiem.

“Latvijas politiķiem ir jāanalizē šie dati, lemjot par akcīzes nodokļa paaugstināšanas dinamiku. Kā jau iepriekš esam norādījuši, nepastāv tieša korelācija starp nodokļa palielināšanu un budžeta ieņēmumiem. Pašreizējais akcīzes nodokļa celšanas plāns alkoholam turpmākajiem trīs gadiem rāda, ka Latvija no 2009.gada kļūdas un Igaunijas piemēra mācību nav guvusi,” atzīt Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Pērn Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūts (IEPI) veicis apjomīgu pētījumu, kurā analizētas igauņu alkohola tūrisma tendences. Pēdējos gados arvien palielinās to pierobežas teritoriju skaits, no kuriem igauņi lētāka alkohola meklējumos dodas uz Latviju. IEPI veiktajā Igaunijas iedzīvotāju aptaujā 35% respondentu norādīja, ka pagājušajā gadā pirkuši alkoholu Latvijas teritorijā (2016.gadā – 21%). 18% no tiem atzina, ka uz Latviju devušies mērķtiecīgi tieši alkohola iegādes nolūkos. 64% aptaujas dalībnieku pauda, ka viņi pazīst vismaz vienu cilvēku, kas 2017.gadā alkoholu pirkt devies uz Latviju (salīdzinoši 2016.gadā – 43%).

Pēdējos gados pieaug arī alkohola daudzums, kuru igauņi vienā reizē iegādājas Latvijas veikalos, un līdz ar to aug arī viena pirkuma reizē tērētā summa. Igaunijas robežsardze paziņojusi par plāniem stingrāk kontrolēt Latvijas un Igaunijas robežu, lai apkarotu alkohola ievešanu Igaunijā neatļauti lielos apmēros. Personīgai lietošanai vienai personai uz savu mītnes zemi no citām Eiropas Savienības valstīm ļauts vest: 10 litrus grādīgā alkohola, 20 litrus starpproduktu (līdz 22 grādi), 90 litrus vīna vai citu raudzēto dzērienu (izņēmums ir dzirkstošais vīns – 60 litri), kā arī 110 litrus alus, taču atsevišķos gadījumos personīgai lietošanai ļauts ievest arī lielāku alkohola daudzumu.

“Ja akcīzes nodoklis Latvijā tiks būtiski kāpināts pēc esošā plāna, var sagaidīt, ka pie mums pieaugs alkohola nelegālais tirgus, cilvēki alkoholu sāks brūvēt paši vai arī, līdzīgi kā to patlaban dara igauņi Latvijā, „alkohola tūrismā” dosies uz Vāciju vai Poliju, kur akcīzes nodokļa likme grādīgajiem dzērieniem ir ievērojamai zemāka, un tādejādi arī Latvija zaudēs būtiskus ne tikai akcīzes, bet arī citus nodokļa ieņēmums. Latvijai 2019.gadā ceļot akcīzes nodokli alkoholam, Latvijas pircēju redzeslokā varētu nonākt arī Lietuva, kur akcīzes nodoklis alkoholam patlaban ir iesaldēts, un tā celšana nav plānota,” secina Dāvis Vītols.

Foto: Pixabay

959 skatījumi




Video

VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu

17/12/2024

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...

Lasīt tālāk
Video

Kavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju

17/12/2024

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...

Lasīt tālāk
Video

“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!

13/12/2024

“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās

12/12/2024

Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām

12/12/2024

Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...

Lasīt tālāk
Video

Plānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā

29/10/2024

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...

Lasīt tālāk
Video

Irēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...

Lasīt tālāk
Video

Kaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...

Lasīt tālāk
Video

Mazinās administratīvo slogu būvniecības jomā

23/10/2024

2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...

Lasīt tālāk
Video

ĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”

18/10/2024

“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...

Lasīt tālāk