Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro
Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā svētku sezonā. Tuvojoties Ziemassvētkiem, pētījums atklāj, cik daudz Latvijas iedzīvotāji plāno tērēt dāvanām un kad viņi, visticamāk, iepirksies svētku dāvanām.
Latvijas patērētāji šogad Ziemassvētku dāvanām plāno iztērēt vidēji 165 eiro. Starp Eiropas valstīm, kas tērē visvairāk, ir Malta (331 eiro) un Francija (330 eiro), kas pārsniedz Igaunijas vidējo rādītāju. No Baltijas valstīm lietuvieši dāvanām plāno tērēt 215 eiro, bet igauņi – 210 eiro.
Gandrīz 4 no 10 Latvijas pircējiem (38%) plāno dāvanām atvēlēt no 100 līdz 249 eiro, bet gandrīz trešdaļa (32 %) plāno iztērēt mazāk nekā 100 eiro. Tikai 1 % respondentu Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt vairāk nekā 1000 eiro, un šis rādītājs atspoguļojas arī citās Baltijas valstīs, kā arī Grieķijā un Itālijā.
Runājot par dāvanu iegādes laiku, lielākā daļa Latvijas patērētāju iepērkas decembrī. Aptuveni 30 % gaida līdz pēdējai nedēļai pirms Ziemassvētkiem, bet 25 % iepērkas decembra vidū. Tikai 2% sāk apsvērt dāvanas pirms novembra, atšķirībā no Vācijas un Francijas, kur šis rādītājs sasniedz 9%. Atšķirībā no citām Baltijas valstīm latviešiem nepatīk iepirkties pēdējā brīdī – tikai 7% patērētāju Ziemassvētku dāvanas iegādājas Ziemassvētku priekšvakarā. Igaunijā šis rādītājs sasniedz 11%, bet Lietuvā – 10%. Tomēr 11% Latvijas iedzīvotāju turpina dāvanu iegādi arī pēc Ziemassvētkiem.
Vēl par tēmu:
Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...
Lasīt tālākSaeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta
Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...
Lasīt tālākVK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālākSaeimas deputāti: Sabiedriskā transporta pieejamība ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem
Sabiedriskā transporta plānošana un pieejamība valsts dotētajos maršrutos, it īpaši reģionos un laukos, ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem, to trešdien,...
Lasīt tālākBudžets iesniegts izskatīšanai valdībā
Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada valsts konsolidētā...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta ieceri iesaldēt atalgojumu valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībai
Lai uz laiku iesaldētu atalgojumu valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs, ceturtdien, 10.oktobrī, Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos Valsts prezidenta rosinātos...
Lasīt tālākKredītiestāžu solidaritātes iemaksu ieņēmumi tiks novirzīti valsts drošībai
Otrdien, 8. oktobrī, valdība izskatīja Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas paredz rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās...
Lasīt tālākFM: Inflācija attīstās atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2024. gada septembrī bija par 0,3% augstāks nekā augustā, ko visvairāk ietekmēja sezonāls cenu pieaugums svaigiem augļiem un dārzeņiem. Tikpat būtiski...
Lasīt tālāk