Latvijas kredītņēmēju asociācija nosoda Valsts prezidenta vēstījumu skolēniem
Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā, mudina viņus mācīties, lai ņemtu kredītu. Vai tas tiešām ir pareizākais vēstījums apstākļos, kad tūkstošiem cilvēku aizvien slīgts parādu jūgā, kad neskaitāmi vecāki ar šausmām spiesti konstatēt, ka kļuvuši par parādniekiem, jo viņu bērni bez grūtībām internetā noformējuši “ātros kredītus”, ko paši, protams, nemaz nespēj atdot?” neizpratnē par Valsts prezidenta sacīto skolēniem ir Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.
Sveicot skolēnus un skolotājus Zinību dienā, Valsts prezidents Egils Levits apmeklēja vairākas izglītības iestādes, vēlot visiem skolotājiem izturību, bet skolēniem – vieglus kontroldarbus. Latvijas kredītņēmēju asociācijas un daudzu iedzīvotāju neizpratni raisa Valsts prezidenta uzruna Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, kur prezidents skolēnus mudināja mācīties, lai viņi prastu paņemt kredītu. “Es domāju, ka ir ļoti labi, ka vēlāk, kad ņemsiet kredītu automašīnai, varēsiet paši jau izrēķināt, kādi ir izdevīgākie kredīta noteikumi”, uzrunājot lielos un mazos skolēnus sacīja prezidents.
“Vai tiešām šodienas apstākļos tas bija vajadzīgais un pareizais vēstījums jauniešiem? Vairāku gadu garumā esam cīnījušies un turpinām cīnīties ar sekām, ko radījuši savulaik pārlieku dāsni izsniegtie kredīti un cilvēku paļāvība uz nākotni ar stabiliem ienākumiem. Esam panākuši grozījumus Maksātnespējas likumā, kas tūkstošiem cilvēku uz adekvātiem nosacījumiem ļauj tikt galā ar neizpildāmām kredītsaistībām, lai atgrieztos dzīvē. Esam panākuši grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ierobežo kredītu pārāk uzbāzīgo reklāmu. Par spīti tam, aizvien saskaramies ar izmisušiem vecākiem, kuriem pēkšņi “pie durvīm klauvē” parādu piedzinējs, jo izrādās, viņu pašu bērns viegli noformējis ne vienu vien kredītu internetā, ko, protams, pat nav domājis atdot! Vai visā šajā situācijā, uzrunājot skolēnus, kredīts bija īstā lieta, ko akcentēt, lai skolēnus stimulētu kārtīgi mācīties?” neizpratnē ir Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis.
Viņš atgādina, ka Tieslietu ministrija arī pašreiz gatavo likumprojektu, kura regulējums dotu cilvēkam iespēju atbrīvoties no parādsaistībām, kas ir mazākas par 5000 eiro. “Tas būtu vienkāršāks, ātrāks, lētāks un mazāk birokrātisks risinājums, nekā pašreiz pieejamais maksātnespējas process tikai tiem, kuriem saistības ir virs 5000 eiro. Šis likumprojekts ir tiešā veidā vērsts uz tiem iedzīvotāju tūkstošiem, kas ieslīguši ātro kredītu jūgā. Paralēli tam, nemitīgi tiek stāstīts par finanšu pratību, iedzīvotāji tiek aicināti rūpīgi izvērtēt savas iespējas un ne vien septiņas, bet vismaz 17 reizes “nomērīt”, pirms parakstīties par jauna kredīta ņemšanu. Tiek stāstīts, ka arī ģimenē vecākiem ir jārunā ar saviem bērniem, ka parāds nav “brālis” un, iespējams, labāk ir krāt, nevis dzīvot kredītā. Tā vietā prezidents aicina mācīties, lai ņemtu kredītu! Kā šīs abas pretējās nostājas ir savietojamas?” jautā Jānis Āboliņš, izsakot cerību, ka šajā reizē nebūs daudz skolēnu, kas prezidenta vārdos būs ieklausījušies.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Rosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālāk