• Tweet

Pirms intervijas ar Mārīti Tukišu, valsts kapitālsabiedrības Latvijas Radio (LR) valdes locekli finanšu vadības jautājumos, man piezvanīja Raimonds Pauls, un Maestro satraukumu nespēja noslēpt pat viņa tradicionāli ironiskais izteiksmes veids. «Lūdzu, uzziniet, kas notiek ar Latvijas Radio. Varbūt jūs to varat izdarīt ar savu nešpetno raksturu. Mēs varam pazaudēt vienu no nedaudzajiem medijiem, kas vēl rūpējas par Latvijas kultūru un latviešu valodu,» teica Pauls.

Mēģināsim izzināt, kas notiek. Sākotnēji rokot ar lāpstu šā dārziņa augsnes virskārtu, ir sajūta, ka netieku tālāk par lāpstas tiesu. Finansiālā problēma, kas izsenis nomoka LR, nav vienīgā un, iespējams, nav arī galvenā. Tomēr ieskatu šajā satricinājumu, finansiālas bezperspektīvas un iekšējās spriedzes nomocītajā organismā mēs sniegsim. Stāsta fabula ir vienkārša: LR Ziņu dienests (ZD) ir paziņojis, ka izsaka neuzticību LR valdei, un pieprasa tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Galvenās prasības no ZD puses ir algu paaugstināšana un slodzes normalizēšana; ZD darbinieki savā atklātajā vēstulē, ko esot atbalstījis absolūtais vairākums šā dienesta darbinieku, pauž bažas par izrēķināšanos ar ZD vadītāju un par ZD apzinātu novājināšanu. Tomēr LR valde nedomā atkāpties, bet turpināt cīnīties par finansējuma palielināšanu. «Mēs gribam būt līderi sabiedrības uzticēšanās, sasniegtās auditorijas un inovāciju jomā,» teic Mārīte Tukiša, «bet šī situācija grauj sabiedriskā medija profesionalitāti.» No savas puses piebildīšu, ka arī reputāciju.

Neatkarīgā intervē Mārīti Tukišu.

– Kā raksturosiet situāciju, kas izveidojusies Latvijas Radio?

– Situācija ir nepatīkama un sarežģīta. Bet es nedomāju, ka tai nevarētu būt risinājuma. Situācija nav radusies pēkšņi, tā ir veidojusies gadiem. Tagad ir sasniegts kritiskais punkts.

– Cik daudz finansējuma pietrūkst?

– Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm – un vairāk mēs skatāmies uz Igauniju un Lietuvu -, Latvijas sabiedriskie mediji tiek finansēti par 30 līdz 40% mazāk nekā kaimiņvalstīs. Ja skatāmies desmit gadu periodā, LR tikai nupat ir atgriezies pie tā atalgojuma līmeņa, kāds ir bijis 2008. gadā.

– Pirms krīzes…

– Jā. 2008. gadā LR atlīdzības finansējums veidoja apmēram 5,5 miljonus eiro, gadu laikā tas ir bijis dažāds un arī krities, tagad mums atlīdzības finansējums ir nepilni seši miljoni eiro. Bet jāņem vērā tas, ka valstī ir bijusi inflācija, un seši miljoni, kas ir šodien, nav vairs tie, kas bija 2008. gadā.

– ZD žurnālisti savā vēstulē teic, ka darbu ir pametuši astoņi žurnālisti un ka visi ir strādājuši gandrīz par ceturtdaļu vairāk, nekā ir norma. Kādreiz stāstīja, ka žurnālistiem ir nenormēts darba laiks, bet šodien tas laikam ir vecmodīgi. Cik liela ir šī norma pie jums?

– Tika pasūtīts noslodžu audits, darbinieki aizpildīja tabulas par tiem darbiem, ko viņi veic. Tas bija katra darbinieka subjektīvais vērtējums, un no tā veidojās kopīgais skaitlis, kas parādīja, ka noslodze pārsniedz normu par 23%. Bet mēs vairākkārt esam uzsvēruši, ka tas ir subjektīvs rādītājs, kas nav attiecināms uz visiem darbiniekiem: vienam tie ir 123%, kādam tie ir 95%. Ir struktūrvienības, kurās šī noslodze ir vēl lielāka.

– Piemēram?

– Radioteātris, Latgales multimediju studija, LR4.

– Vai visi no darba aizgājušie ir pametuši LR atalgojuma dēļ?

– Ne visi. Ir tādi, kuri pametuši darbu personisku apsvērumu dēļ vai pieņēmuši jaunus izaicinājumus. Katram ir iespēja augt.

– Cik daudz cilvēku ir Ziņu dienestā un cik – pārējās struktūrvienībās?

– Ziņu dienests ir lielākā struktūrvienība – 49 cilvēki. Tur gan strādā ne tikai žurnālisti, bet arī producenti, skaņu operatori, raidījumu vadītāji… Arī citos kanālos ir dažādu pienākumu pildītāji. Pretenzijas esam saņēmuši tieši no Ziņu dienesta. LR1 ir 32 darbinieki, LR3 un LR4 – ap 25 katrā, vismazāk – LR2, tur ir 11 cilvēku. Bet kopā Latvijas Radio šobrīd strādā 280 cilvēku.

– Vai ZD darbinieki, kuri parakstījuši pretenziju vēstuli, mēģina arī pārējos darbiniekus pierunāt pāriet ZD pusē?

– To es nezinu.

– Tātad galvenās pretenzijas ir par to, ka nav palielinātas algas.

– ZD šogad prasīja palielināt algu par 31,4%. Tādā gadījumā līdz gada beigām mums budžetā būtu jāatrod gandrīz 100 000 eiro, bet, ja paaugstinām algas, mēs pēc tam nevaram šo lēmumu atcelt vai mainīt, un tas nozīmē, ka nākamajam gadam kaut kur vajadzētu atrast 250 000 eiro Ziņu dienestam vien. Mums rezervē nav šādas summas. Tomēr tik un tā – ne tikai Ziņu dienestam, bet visam Latvijas Radio tika palielināta alga vidēji par aptuveni 8,4%. Tas notika 2018. gadā. Šogad, lai risinātu radušos situāciju, mēs vidēji par sešiem procentiem paaugstinājām algu ZD korespondentiem.

– Kāda ir žurnālistu vidējā izpeļņa Ziņu dienestā?

– Visu ZD darbinieku vidējā izpeļņa ir 1125 eiro, bruto. Ja izpildām vēstules parakstītāju prasības, tad alga vidēji jāpaaugstina par 350 eiro. Amatalgas savstarpēji, protams, atšķiras.

– Ir vēl citas prasības, ne tikai algas paaugstināšana.

– Tas viss kopā jāskata gan no racionālās, gan emocionālās puses. Mēs emocionāli saprotam ZD: redakcija nevar atrast kolēģus, žurnālistiem ir pārslodze, uz mūsu piedāvāto algu neviens nepiesakās, vismaz ne kvalificēti, pieredzējuši žurnālisti, līdz ar to esošajiem darbiniekiem slodze ir lielāka. Racionāli spriežot, mēs šobrīd nevaram palielināt algu par tādām summām: budžets neļauj. Mēs mēģinājām runāt ar ZD, jo tas ir stāsts par LR kopumā, par sabiedriskā medija finansējumu un medija nākotni vispār. Likumā noteikts: 2020. gadā sabiedriskā medija finansējumam jābūt 0,2% no IKP? Bet tas nekur nav rezultējies! Pagaidām ir tikai 0,1%. Domāju, ka esošā situācija izveidojusies arī komunikācijas kļūdas rezultātā.

– Kā jūs to domājat?

– Esošais darba apjoms nedod iespējas LR valdei pietiekami daudz komunicēt ar darbiniekiem. Tāpēc laikus neesam varējuši novērst situāciju, kāda ir patlaban. Ja runājam tikai par finansējumu, mēs ar esošo budžetu šo situāciju nebūtu varējuši novērst. Un tomēr mēs visu varam labot, sēžoties pie sarunu galda. LR valde līdz šim ir likusi akcentu uz stratēģijas izstrādi, uz normatīvajiem aktiem un dokumentiem, kas šeit gadiem nav bijuši pārskatīti un aktualizēti. Komunikācija ar LR darbiniekiem tiešām varēja būt aktīvāka.

– Tika izteiktas bažas par to, ka varētu notikt izrēķināšanās ar ZD vadītāju.

– Pilnīgi un noteikti – nē. Patiesībā tas ir labi, ka Ziņu dienests ir aktualizējis finansējuma problēmu.

– Cik daudz radio darbinieku ir iestājušies Latvijas Radio arodbiedrībā?

– Manuprāt, ap 200 biedru (pēc arodbiedrības sniegtās informācijas – šobrīd 214, – E. V.).

– Esmu dzirdējusi runājam, ka LR arodbiedrība no LR budžeta gadā saņem 360 000 eiro.

– Es neteiktu, ka tā ir tieši arodbiedrība, kas saņem šo naudu. Tie ir koplīguma labumi, ko saņem arodbiedrības biedri. Jā, un summa tiešām ir ap 360 000 eiro.

– Kādi ir šie labumi?

– Veselības apdrošināšanas polises, papildu atvaļinājuma dienas, pabalsti, bonusi par to, ka ir vairāk bērnu… Tātad papildu labumi līdztekus esošajam darba līgumam.

– Šī summa katru gadu tiek izmaksāta?

– Jā. Koplīgums esošajā redakcijā ir kopš 2002. gada, un LR katru gadu izmaksā aptuveni šo summu.

– Vai cilvēki, kuri iesnieguši petīciju, nezina, ka šāda summa tiek izmaksāta arodbiedrības biedriem?

– Domāju, ka zina, jo mums ir bijušas sarunas ne tikai ar arodbiedrības valdi, bet arī visiem LR darbiniekiem. Mēs esam aktualizējuši esošo koplīgumu un izteikuši vēlmi veikt korekcijas šajā līgumā.

– Kādas korekcijas?

– Pēdējā versija ir tāda, ka mēs piedāvājam cita veida modeli. Šobrīd negribu detalizēti klāstīt, esam to prezentējuši tikai arodbiedrības valdei. Galvenā doma: koplīgums ir spēkā, un minētos labumus var iegūt tikai arodbiedrības biedri, bet mēs uzskatām, ka tas nav likumīgi, jo pareizi būtu, ja koplīguma labumi būtu attiecināmi uz visiem LR darbiniekiem.

– Vai par finansējuma palielinājumu esat runājusi ar NEPLP vadību, ar politiķiem?

– Esam runājuši ar NEPLP vadību, un šis finansējuma jautājums ir aktualizēts jau vairākkārt, iekļaujot tajā arī jautājumu par iziešanu no reklāmas tirgus. Esam runājuši arī par sabiedriskā medija likumu.

– Kādas perspektīvas saskatāmas jautājumā par iziešanu no reklāmas tirgus?

– Ja tiks atrasts finansējums, tad perspektīvas ir labas. Bet ir virkne juridisku jautājumu, kas vēl jāatrisina. Jāatzīst, ka ieņēmumi no reklāmas šobrīd krītas: tā, piemēram, ir pieņemts likums, ka sabiedriskajos medijos nedrīkst reklamēties kredītiestādes, ātro kredītu devēji… Mēs esam pieprasījuši kompensāciju par šiem negūtajiem ieņēmumiem.

– Varbūt Ziņu dienesta īgnuma pamatā ir arī tas, ka LR valdes loceklēm ir liela alga – salīdzinot ar to, ko saņem pārējie darbinieki?

– Ko nozīmē – salīdzinoši liela alga? Salīdzinot ar citām valsts kapitālsabiedrībām, tostarp Latvijas Televīziju, tā ir mazāka. Turklāt šā brīža valdei jārisina vismaz pēdējo 20 gadu laikā samilzušās problēmas.

– Dzirdēts, ka Latvijas Radio darbinieku sarunās figurē teiciens «nauda nav galvenais, kas mūs interesē». Tad kas ir galvenais? Vara? Valdes gāšana? Varbūt ir kāds politiskais spēks, kas bīda šo kārtējo LR skandālu, lai iedabūtu valdē sev vēlamus cilvēkus?

– Sākotnēji ZD nāca pie mums ar prasību palielināt algu, jo aiziet korespondenti, kuri nav mierā ar tik zemu atalgojumu. Mēs tam atradām risinājumu. Pēc tam Ziņu dienests nāca ar prasību, ka visam ZD jāpalielina alga par 31,4%. Nākamais vēstījums bija ne tikai par naudu, bet arī par komunikāciju. Mēs esam gatavi visu vērst par labu un atjaunot uzticību! Taču, ja tas ir stāsts tikai par naudu, tad mums jācīnās visiem kopā. Mēs kā valsts kapitālsabiedrība darbojamies piešķirtā budžeta ietvaros – 60% aiziet algās, vēl piektdaļa apraidei, 5% autortiesību maksājumiem. Mums tikai 15% paliek pāri kārtējiem rēķiniem un kapitālieguldījumiem – piemēram, investīcijām tehnoloģijās. Mēs negribam laist prom nevienu, mums jācīnās par visiem LR darbiniekiem. Mums ir IT speciālists, kurš strādā par 1400 eiro mēnesī, bet viņš ir neaizstājams, un viņam, ja skatāmies algu tirgū, vajadzētu saņemt trīs vai četras reizes vairāk! Viņš strādā uz entuziasma pamata, un diez vai tas būs ilgi… Patlaban ir visa LR, ne tikai ZD krīze.

– Varbūt līdzekļus varētu ietaupīt, likvidējot, piemēram, Kanālu 4, kas skan krieviski?

– Viennozīmīgi – nē. Mums jāapzinās sabiedrība, kurā dzīvojam, un tas, kāds ir tās pieprasījums. Un ir pieprasījums pēc ziņām gan latviešu, gan krievu valodā.

– Ar šādu pieeju mēs turpinām uzturēt sašķeltu informatīvo telpu, proti, «mums» jārunā «ar viņiem». Ar kādiem «viņiem»? Šeit esam tikai «mēs» – visi kopā, un valsts valoda ir latviešu. Kurš tad nesaprot latviešu valodu?

– Nedomāju, ka jautājums ir par to, kurš nesaprot latviski. Mēs esam sabiedriskais medijs, un mums jāņem vērā tas, ka Latvijā dzīvo dažādās valodās runājoši cilvēki.

– Vai nav bijusi runa par streiku, ko varētu pieteikt ZD?

– Tāda informācija ir bijusi vienā no ZD vēstulēm. Tomēr ceru, ka mēs līdz tam nenonāksim.

– «Ja NEPLP un neprofesionālā vai politiski ieinteresētā Latvijas Radio vadība nespēj saredzēt un risināt problēmas, varbūt streiks var novest pie risinājuma,» – vienudien intervijā LR1 teica aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Attīstībai/Par!). Uz streiku musina konkrēta politiskā spēka pārstāvis, neizprotot problēmas īstās saknes. Bet, iespējams, ka musina tomēr apzināti un visu ļoti labi izprotot… līdz ar to atklājot kardinālās (politiskās) pārmaiņās ieinteresēto pusi. Vai LR žurnālisti kādreiz nav sajutuši politisku spiedienu?

– Katrā ziņā žurnālisti mūs par kaut ko tādu nav informējuši. Ja pieturamies pie žurnālista ētikas likumiem un redakcionālās neatkarības principiem, tad – mēs ticam saviem darbiniekiem.

***

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Ivars Āboliņš ekspresintervijā Neatkarīgajai

– Kā komentēsiet situāciju Latvijas Radio, ņemot vērā Ziņu dienesta prasības un vēstījumus?

– Mūsu nostāja ir tāda, ka algas jāceļ visiem LR darbiniekiem. Bet ZD ultimatīvi pieprasīja pacelt sev algas par 31,4% no septembra – līdz 1900 eiro mēnesī. ZD draudēja: ja to neizdarīs, tad vienpusēji tiks samazināts saturs. Tas ir tāpat kā Rīgas satiksmes šoferi paziņotu, ka no rītdienas viņi brauks nevis līdz Pļavniekiem, bet tikai līdz Deglava tiltam. LR valde piedāvāja dažādus kompromisus, bet neviens tiem nebija gatavs, un ir aplami apgalvot, ka LR valde nepiekrita nevienam nosacījumam. ZD cilvēki ultimatīvi pieprasīja atlaist LR valdi, ja netiks celtas algas. Bet paskatieties, kāda ir vidējā alga valstī un kāda ir vidējā alga medijos. Nedomāju, ka komercmedijos alga sasniedz 2000 eiro.

– Kas notiks, ja ZD pieteiks streiku?

– Tad LR valde rīkosies atbilstoši likumam par streikiem.

– Bet ko jūs darīsiet šajā situācijā?

– Meklēsim papildus 900 000 eiro darbinieku algām. Tā ir summa vienam gadam. Jo 1400 eiro patiešām ir maza alga Latvijas apstākļiem (Mārīte Tukiša tomēr uzstāj, ka vidējā alga ir 1125 eiro, – E. V.).

– Jā, ja salīdzina ar dažādām padomēm un valdēm, tad tiešām maza… Bet vai valdība piekritīs dot šādu summu? Finanšu ministrs Reirs (JV) esot pateicis, ka drīzāk nogriezīs, nekā iedos.

– Es tam neticu. Partiju apvienība Attīstībai/Par! pateica, ka sabiedriskie mediji ir tās prioritāte, un es nevaru iedomāties, ka Jaunā Vienotība vai Attīstībai/Par! neatbalstītu šādu prasījumu. Ir taču apsolīts…

– Vai tad pirmo reizi politiķi nepilda solījumus?

– Jādod politiķiem iespēja… Neticu, ka Vita Tērauda (Attīstībai/Par!) varētu nepildīt savus solījumus. Es būtu šokā.

– Viņa personīgi solīja?

– Viņa teica, ka sabiedriskie mediji ir prioritāte.

Foto: F64

---