Latvijas un Lielbritānijas vadītā Dronu koalīcija Ukrainai piegādās 30 000 dronu, no kuriem 12 000 ir Latvijā ražoti droni
Starptautiskās Dronu koalīcijas ietvaros tika noslēgti līgumi par teju 54 miljonu eiro vērtām piegādēm no starptautiskā dronu fonda, lai nodrošinātu Ukrainu ar 30 000 droniem. Divi Latvijas komersanti piegādās ap 12 000 dronu 17 miljonu eiro vērtībā. Šo nozīmīgo soli 9. janvārī, Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Ramšteinā, izziņoja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs (John Healey) un Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
„Dronu koalīcija ir devusi būtisku pienesumu Latvijas dronu industrijas attīstībai, piegāžu drošībai un tautsaimniecības stiprināšanai. Latvijas kompāniju starptautiskie panākumi, tostarp divu vietējo uzņēmumu izvēle Lielbritānijas dronu iepirkumā, apliecina mūsu tehnoloģiju augsto kvalitāti. Dronu industrija nepārtraukti pielāgojas, izmantojot pieredzi un atgriezenisko saiti, un tās attīstība ir resurss ne tikai Ukrainas atbalstam, bet arī Latvijas aizsardzībai un ekonomikai. Investīcijas aizsardzības nozarē veicina finansējuma atgriešanos tautsaimniecībā, uzsverot vietējo uzņēmumu nozīmi valsts ekonomikā un drošības stiprināšanā”, norādīja Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Latvija, vienojoties ar Lielbritāniju par dronu koalīcijas līdzvadīšanu, pērn vienojās, ka Lielbritānija uzņemas koalīcijas kopējā fonda koordinēšanu un kopējo iepirkumu veikšanu. Fonda izveide oficiāli stājās spēkā ar tās parakstīšanu 2024. gada 10. jūlijā.
Koalīcijas dalībvalstis kopējā fondā iemaksā finansējumu, kas tiek atvēlēts kopējo iepirkumu veikšanai Ukrainas atbalstam. Dronu koalīcija ir apņēmusies veikt regulārus kopējos iepirkumus, lai nodrošinātu Ukrainas bezpilota lidaparātu piegāžu nepārtrauktību. 2024. gadā Latvija kopējā fondā ieguldīja 5 miljonus eiro.
Pirmajam kopējam iepirkumam tika saņemti 265 pieteikumi. Dronu koalīcijas dalībvalstu jomas eksperti izvērtēja visus pieteikumus un izvēlējās 30 kompānijas, kas tika uz nākamo kārtu. Otrajā kārtā izvēlētie pretendenti klātienē tikās ar koalīcijas ekspertu grupu, lai pārliecinātos par uzņēmuma spēju nodrošināt solīto produkciju laikā, apjomā un kvalitātē. Pēc otrās kārtas uz testiem Latvijā virzīja 15 komersantus, no kuriem pieci veiksmīgi nokārtoja testus un tika izvēlēti iepirkuma veikšanai. Divi no šiem pieciem ir Latvijas uzņēmēji.
Dronu koalīcijas dalībvalstu mērķis ir nodrošināt Ukrainas vajadzībām nepieciešamo dronu piegādi, tehnoloģisko atbalstu un palīdzību personāla apmācībā. Apņemšanās paredz Ukrainai piegādāt dažādas kapacitātes kaujas dronus, kuri izstrādāti atbilstoši Ukrainas bruņoto spēku izvirzītajām prasībām.
Koalīcijā ietilpst 17 dalībvalstis – Latvija, Apvienotā Karaliste, Ukraina, kā arī Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Vācija un Zviedrija.
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālāk