Latvijas zinātnieki izvēlas strādāt ārpus valst
Smadzeņu aizplūšana no Latvijas ir viena no problēmām, par kuru runāja Apvienotā pasaules latviešu zinātnieku III kongresa un Letonikas IV kongresa Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte atklāšanā.
Latvijas zinātniekiem ir pamats lepoties ar sasniegumiem, kas ir līdzvērtīgi viņu kolēģiem citviet pasaulē, diemžēl ekonomiskā situācija noplicina mūsu valsts intelektu.
Uz to asi norādīja Latvijas Zinātņu akadēmi
jas (LZA) viceprezidents Andrejs Siliņš: «Briselē tika spriests par Eiropas un ASV zinātnieku sadarbību un konstatēts, ka Eiropā notiek būtiska smadzeņu noplūde. Kāpēc? Eiropā uz zinātnieku tērē vidēji 100 000 eiro gadā, bet ASV – 300 000 eiro. Latvijā – 6000 eiro, kas ir 17 reižu mazāk nekā Eiropā un tieši 50 reižu mazāk nekā ASV.» LZA viceprezidents Tālavs Jundzis piebilda, ka «atsevišķos jautājumos no valsts puses ir arī izpratne», piemēram, pētījumiem nacionālās identitātes jautājumos līdzekļi ir piešķirti. Kaut arī LZA prezidents Juris Ekmanis uzsvēra, ka Latvijas zinātniekiem nevar pārmest valsts līdzekļu tērēšanu, jo viņi piesaista arī apjomīgu Eiropas fondu finansējumu un nodokļos Latvijas budžetā samaksā «reālus miljonus», arī viņš piekrita, ka zinātnieki aizbrauc, ja viņiem šeit nav saņemts valsts pasūtījums. Aizbraukušās gudrās galvas Latvijā atgriezīšoties ne agrāk kā pēc 10 līdz 15 gadiem.
Kongresa mērķi ir apkopot sasniegumus zinātnē aizvadīto 10 gadu laikā, veicināt sadarbību ar ārzemēs strādājošiem zinātniekiem, stiprināt saites ar politiķiem un sabiedrību, informējot par zinātnes sasniegumiem un problēmām. Latvijas Universitātes profesors Indriķis Muižnieks nosauca vairākas jomas, kurās darbojoties Latvijas zinātnieki ir raisījuši interesi pasaulē. Piemēram, cilmes šūnu pētījumi ir Latvijas joma, ar kuru šobrīd esam atšķirīgi no pārējās zinātnes pasaules.
Kongresa laikā notiks vairākas plenārsēdes, darbosies 45 dažādu zinātņu nozaru sekcijas, kas risinās kultūras un nacionālās identitātes, valodniecības, vēstures, politikas, pedagoģijas, tehnisko zinātņu, lauksaimniecības un medicīnas jautājumus.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Neplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālākLDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...
Lasīt tālākReālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos
Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...
Lasīt tālākPirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā...
Lasīt tālākIeviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots izveidot elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz ceturtdien, 6. martā, trešajā – galīgajā...
Lasīt tālākDarba devēja atbalstu darbiniekam zāļu iegādei smagu slimību ārstēšanai neapliks ar ienākuma nodokli
Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar ienākuma nodokli. To noteikusi Saeima, ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemot...
Lasīt tālākValdība akceptē izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā
Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmu (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina Latvijas Banku piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu...
Lasīt tālāk