Latvijas zinātnieki izvēlas strādāt ārpus valst
Smadzeņu aizplūšana no Latvijas ir viena no problēmām, par kuru runāja Apvienotā pasaules latviešu zinātnieku III kongresa un Letonikas IV kongresa Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte atklāšanā.
Latvijas zinātniekiem ir pamats lepoties ar sasniegumiem, kas ir līdzvērtīgi viņu kolēģiem citviet pasaulē, diemžēl ekonomiskā situācija noplicina mūsu valsts intelektu.
Uz to asi norādīja Latvijas Zinātņu akadēmi
jas (LZA) viceprezidents Andrejs Siliņš: «Briselē tika spriests par Eiropas un ASV zinātnieku sadarbību un konstatēts, ka Eiropā notiek būtiska smadzeņu noplūde. Kāpēc? Eiropā uz zinātnieku tērē vidēji 100 000 eiro gadā, bet ASV – 300 000 eiro. Latvijā – 6000 eiro, kas ir 17 reižu mazāk nekā Eiropā un tieši 50 reižu mazāk nekā ASV.» LZA viceprezidents Tālavs Jundzis piebilda, ka «atsevišķos jautājumos no valsts puses ir arī izpratne», piemēram, pētījumiem nacionālās identitātes jautājumos līdzekļi ir piešķirti. Kaut arī LZA prezidents Juris Ekmanis uzsvēra, ka Latvijas zinātniekiem nevar pārmest valsts līdzekļu tērēšanu, jo viņi piesaista arī apjomīgu Eiropas fondu finansējumu un nodokļos Latvijas budžetā samaksā «reālus miljonus», arī viņš piekrita, ka zinātnieki aizbrauc, ja viņiem šeit nav saņemts valsts pasūtījums. Aizbraukušās gudrās galvas Latvijā atgriezīšoties ne agrāk kā pēc 10 līdz 15 gadiem.
Kongresa mērķi ir apkopot sasniegumus zinātnē aizvadīto 10 gadu laikā, veicināt sadarbību ar ārzemēs strādājošiem zinātniekiem, stiprināt saites ar politiķiem un sabiedrību, informējot par zinātnes sasniegumiem un problēmām. Latvijas Universitātes profesors Indriķis Muižnieks nosauca vairākas jomas, kurās darbojoties Latvijas zinātnieki ir raisījuši interesi pasaulē. Piemēram, cilmes šūnu pētījumi ir Latvijas joma, ar kuru šobrīd esam atšķirīgi no pārējās zinātnes pasaules.
Kongresa laikā notiks vairākas plenārsēdes, darbosies 45 dažādu zinātņu nozaru sekcijas, kas risinās kultūras un nacionālās identitātes, valodniecības, vēstures, politikas, pedagoģijas, tehnisko zinātņu, lauksaimniecības un medicīnas jautājumus.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro
Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā...
Lasīt tālākNekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...
Lasīt tālākSaeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta
Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...
Lasīt tālākVK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālāk