LCB: Covid-19 pozitīvā ietekme uz valdību sāk beigties
Ministru Kabinets šā gada 29. jūnija sēdē, izskatot jautājumu “Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam” nu jau tradicionāli izlēma neko neizlemt un Satiksmes ministra prezentēto jauno stratēģiju tālākiem 20 gadiem tikai “pieņemt zināšanai”. Valdību nemulsināja, ka šādas stratēģijas nepieciešamība izriet no Artura Krišjāņa Kariņa Valdības deklarācijas 89. punkta un Autoceļu padome jau pirms gada, 2020. gada 18. jūnijā nepieredzētā vienprātībā stratēģiju atbalstīja. Valdība mums ir izlēmīga, sabiedrības viedoklis to neietekmē.
Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) norāda, ka minētais valdības protokollēmums ignorē pat Satiksmes ministra iesniegtajā dokumentā uzskaitītās likumdošanas problēmas, par kurām valdība tagad ir devusui signālu – tās nav jārisina, pietiek, ka mēs tagad par tām zinām. Maģiskā formula „pieņemt zināšanai” ir ļoti ērta, tā neuzliek saistības, nekas nav jāuzlabo, tā neprasa nekādu piepūli un ļauj rīkoties, kā kurā brīdī ir izdevīgāk.
“Valdības attieksme pret autoceļiem pēdējā laikā gan ir bijusi slavējama, ceļu un tiltu remonti notiek. Taču par to liels paldies diemžēl jāsaka Covid-19 un tā ietekmei uz lēmumu pieņēmējiem. Tas plosās jau otro gadu, un jau otro gadu ceļiniekiem ir darbs. Viņi maksā nodokļus, un pat Valsts kontrole ir atzinusi, ka Covid-19 pandēmijas laikā naudas novirzīšana ceļu un tiltu sakārtošanai ir gudra un valstij lietderīga izvēle,” norāda biedrībā.
Eiropas attīstības organizācija (OECD) par šādu izvēli jau pirms gadiem piecpadsmit secināja, ka katrs ceļu un tiltu sakārtošanā ieguldītais EUR valstu ekonomikās dod ikgadēju multiplikatora efektu, ieguldījuma atdevi palielinot 2,7 reizes.
Taču Covid-19 rosinātā pozitīvā ietekme uz valdību izrādījusies īslaicīga. LCB tiešām gaidīja Satiksmes ministrijas iesniegtās stratēģijas apstiprināšanu cerībā, ka beidzot parādīsies kaut viena valdības apstiprināta programma ceļu un tiltu attīstībai ilgākam laika posmam, kas ļautu paredzami veikt investīcijas ceļu būves uzņēmumos, investēt cilvēkos un tehnoloģijās. Taču atkal nekā. Varai pietrūkst politiskas drosmes lemt pat par loģiski un argumentēti pamatotiem, valsts līdzsvarotu attīstību veicinošiem risinājumiem.
“Būvniekiem nāksies dzīvot viena gada budžeta ietvarā, un, lai cik paradoksāli tas neizklausītos, cerēt, ka Covid-19 nepazudīs, bet turpinās ietekmēt valdības lēmumus, liekot rast līdzekļus ceļu un tiltu remontiem,” pauž LBC.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk