LDDK: sankcijas pret Baltkrieviju ir sankcijas pret Latvijas ekonomiku
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), konsultējoties ar biedriem, ir aprēķinājusi, ka sankcijas pret Baltkrieviju ir pret Latvijas tautsaimniecības interesēm, radot vairāk kā 20 miljonus latus lielus zaudējumus transporta un loģistikas uzņēmumiem ik gadu un sastāda zaudējumus 0,14% apmērā no IKP.
Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē šā gada 23.martā ES dalībvalstis, lēma par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju. Baltkrievijas uzņēmēju un uzņēmumu vārdi tika publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā žurnālā sestdien, š.g. 24.martā. Starp minētajām 29 kompānijām un 12 personām vairāki ir ilggadēji sadarbības partneri Latvijas uzņēmumiem, kas izmantojuši Latvijas infrastruktūru – dzelzceļa un ostu pakalpojumus, pārvadājot naftu un naftas produktus un nodrošinājuši darba vietas darba ņēmējiem.
LDDK biedriem nav skaidrs, kādam ES piedāvātajam kompromisam par ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju ir piekritusi Latvija un kādas būtiskas Latvijas ekonomiskās intereses ir tikušas ņemtas vērā. LDDK biedri neuzskata, ka Latvijas atbalstītajiem ES lēmumiem nav negatīvas ietekmes uz Latvijas ekonomiku un ka noteikto pasākumu ietekme uz Latvijas uzņēmējiem nav nozīmīga.
„Lai arī ir izskanējis viedoklis, ka ES neparedz kompensācijas zaudējumiem, kas kādai dalībvalstij rodas sankciju rezultātā, LDDK uzskata, ka ES ir jāparedz kompensāciju mehānisms tām ES dalībvalstīm, kurām ir visciešākie ekonomiskie kontakti ar Baltkrieviju kā kaimiņvalsti un kuras ES sankciju pret Baltkrieviju piemērošanas gadījumā cietīs visvairāk. LDDK šobrīd apsver visas iespējas, ko paredz ES tiesību sistēma, lai uzņēmēji aizstāvētu ekonomiskās intereses un kompensētu zaudējumus. LDDK cer uz valsts atbalstu šo procesu virzīšanā, ja Latvijas uzņēmumi izmantos ES tiesībās paredzētās iespējas”, norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.
Informācijai:
2011.gadā sabiedrība LLC Triple uz Ventspili ar dzelzceļa transportu pārvadātais kravas apjoms no/uz Baltkrieviju bija 2 milj. tonnas ar pienesumu 20 milj. LVL Latvijas tautsaimniecībā (ja vienas kravas tonnas pienesums valsts tautsaimniecībai vidēji sniedz 10 LVL), kas sastāda 0,14% no IKP (14 161 milj. LVL) jeb 3,4% no kopējā pa dzelzceļu pārvadāta kravu apjoma (594 milj. LVL) pēc 2011.gada datiem.
2012.gada pirmajos mēnešos sabiedrība LLC Triple uz Ventspili ar dzelzceļa transportu pārvadātais kravas apjoms no/uz Baltkrieviju ir 350 tūkst. tonnas ar pienesumu 3,5 milj. LVL Latvijas tautsaimniecībā (ja vienas kravas tonnas pienesums valsts tautsaimniecībai vidēji sniedz 10 LVL), kas sastāda 0,03% no 2011.gada IKP jeb 0,6% no kopējā pa dzelzceļu pārvadāta kravu apjoma (594 milj. LVL) pēc 2011.gada datiem.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk