• Tweet

Kamēr Saeima vēl nav radusi atbildi uz jautājumu, kam turpmāk piederēs Rīgas Svētā Pētera baznīca, vairāki Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti jau publiski iestājušies par baznīcas nodošanu Rīgas pašvaldības rokās.

Kā zināms, kamēr šobrīd Sv. Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas zemesgrāmatā nav ierakstīta un tai nav noteikts īpašnieks, tās tiesiskais valdītājs skaitās Rīgas pilsētas pašvaldība, kas nesen paudusi Saeimai gatavību kļūt par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesību turētāju. Vienlaikus joprojām izskan arī iecere nodot baznīcu mazskaitlīgai luterāņu draudzei, kura vēl nesen sastāvēja tikai un vienīgi no ārvalstu pilsoņiem. Iemesls – it kā solītie 33,5 miljoni eiro, par kuriem plānots finansēt Pēterbaznīcas visaptverošu rekonstrukciju, kaut gan nepieciešamība pēc tik plašiem uzlabojumiem baznīcai nemaz nav.

Pret to asi iebildis Rīgas domes deputāts Dāvis Stalts (JKP), neuzskatot, ka Vācijas 30 miljoni eiro varētu būt tā vērti, lai Rīgas pašvaldība uz visiem laikiem zaudētu pilsētas simbolu. Viņš kritiski izsakās par atsevišķu lobistu darbību: “Vēl paņirgātos? Nolietu ar dubļiem? Nepieaicinātu nekādās nopietnās sarunās, bet aizmuguriski ar 2001. gadā dibināto vācu draudzi sashēmotu jaunu privatizāciju. Sakrālo privatizāciju! Tā sakot, mēs pakalposim 30 miljoniem, arhibīskapam Vanagam, kuram pretī runāt vienkārši nav politiski izdevīgi, un vācu draudzei, kura dibināta 2001. gadā un par kuras vēsturisko pēctecību mēs neinteresējamies, jo galvenais ir atdot, pārdot un izdabāt. Varbūt kaut kas atlec arī pašiem,” sociālajā tīklā “Facebook” paudis Stalts.

Viņš aicināja Saeimu beidzot apjautāties, kādi ir Rīgas domes plāni un iespējas Svētā Pētera baznīcā: “Kāpēc Latvijā politiķim ir jānoasiņo cīņā ar it kā savējiem, lai saglabātu valsts galvaspilsētai, kultūrai mūsu kultūrvēsturisko vērtību? Gan plāns mums ir, gan vēlme sadarboties, gan Vācijas naudu dabūsim kā Pēterbaznīcas īpašnieki. Jums 2 vēstnieki to paskaidroja, ka tā nauda nav iezīmēta konkrētai organizācijai. Un pat, ja tās nebūs, mēs ņemtu aizņēmumu un atjaunotu baznīcu. No ieņēmumiem atdotu un vēl kultūru uzturētu dzīvu! Bet šie tagad, kad Rīgas domē nobalsojām, ka gribam Rīgas Svētā Pētera baznīcu paturēt pilsētas īpašumā, viens vairs neatbild rokas sveicienam, otrs raksta draudu īsziņas, trešais publiski stāsta savā dumībā, kā viss jau bija sakārtots, bet te pēkšņi ar kājām gaisā, bet vēl kāda savā runā no tribīnes stāsta, ka ar šo domes lēmumu luterāņi esot izvaroti. Nožēlojami, liekulīgi, melīgi un apkaunojoši.”

Viņš uzsvēra, ka “mēs netirgojam mūsu zemi un mūsu valsti. Mēs netirgojam arī mūsu Rīgu un tās dižākās vērtības.”

Arī Saeimas deputāte Linda Medne (JKP) paudusi viedokli, ka atbalsta Rīgas domes ieceri nodrošināt baznīcā gan luterāņu, gan katoļu draudžu darbību, kā arī nodrošināt, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir kultūrvēsturiskā mantojuma, tostarp vācbaltiešu kultūrvēsturiskā mantojuma, vieta un tā būs pieejama visai sabiedrībai, apvienojot reliģisko, kultūras un izglītojošo.

Sabiedrībā zināmas personas iestājušās par baznīcas saglabāšanu Rīgai, tostarp Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs, publicists Dainis Īvāns, kurš uzskata, ka Svētā Pētera dievnama privatizētāju apgalvojums, ka “baznīcai kā ēkai jāpieder baznīcai kā institūcijai”, izklausās arhaisks un netaisnīgs.

“Rīdziniekiem joprojām tiek uzstiepta sekmīgi apsaimniekota īpašuma ekspropriācija par labu LELB un vācu draudzei, kas pēdējā brīdī savā nosaukumā iekļāvusi darījumam noderīgākā apustuļa vārdu. Bet likumprojektā pagari aprakstītās Sv. Pētera baznīcas Padomes funkcijas un misiju bezjēdzībā pārvērš noteikums katru tās soli saskaņot ar LELB vadību. Skaidrs, ka Pēterbaznīca kā radoša, atvērta un brīva kultūrbaznīca tādā gadījumā tiks sagrauta. Vai to vēlas ticīgo un neticīgo rīdzinieku vairākums? Vai to nenāktos noskaidrot?” sacīja Īvāns.

Viņš norādīja, ka no sociālisma celtniecībai traucējošām drupām izrautais dievnams ilggadējās pārvaldnieces Mariannas Ozoliņas vadībā sen izveidojies par laikmetīgu kultūrbaznīcu. Tās faktiskā saimniece tikpat ilgi un vēl ilgāk bijusi Latvijas galvaspilsēta. Drīz apritēs 500 gadi, kopš Rīgas laicīgā rāte par Sv. Pētera draudzes ganu iecēla luterānisma sludinātāju Andreasu Knopki. Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu Pēterbaznīcā bez izstādēm, koncertiem, konferencēm, izrādēm un tūristu apmeklējumiem atsākušies arī luterāņu un katoļu draudžu dievkalpojumi.

Vai Saeimas likumdevēji ieklausīsies šajos argumentos, vai arī 30 sudraba grašu vilināti, pieņems lēmumu, kas būs pretrunā ar visas valsts un sabiedrības interesēm?

Foto: F64