• Tweet

Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumā ierakstīts, ka valstspilsētām un novadu pašvaldībām jāizveido kopīgas sadarbības institūcijas, lai gan šāda sadarbība jau sen pastāv un nekad nav bijusi pat vajadzība pēc speciālas institūcijas šajā ziņā, žurnālistiem sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Norādot uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ierakstītajiem pārējas noteikumiem, kur pausts, ka “lai nodrošinātu administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, pēc 2021. gada 1. jūlija Daugavpils valstspilsētas pašvaldība ar Augšdaugavas novada pašvaldību, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība ar Jelgavas novada pašvaldību, Liepājas valstspilsētas pašvaldība ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ar Rēzeknes novada pašvaldību un Ventspils valstspilsētas pašvaldība ar Ventspils novada pašvaldību sadarbojas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādē un izveido kopīgas sadarbības institūcijas šādās jomās: civilā aizsardzība, izglītība un atkritumu apsaimniekošana”, Lembergs norādīja, ka, viņaprāt, tādas kopīgas sadarbības institūcijas nav nepieciešamas.

“Kādas kopīgās institūcijas tur minētas? Civilā aizsardzība, izglītība un atkritumu apsaimniekošana. Kāda velna pēc ir jāveido kaut kādas kopīgas institūcijas? Piemēram, civilā aizsardzība – tur ir tā saucamā komisija, kas pie zināmiem apstākļiem sanāk un, ja ir vajadzība, tad sadarbojas. Kāda velna pēc atkal ir vajadzīgs kaut kāds kantoris? Darīt nav ko?” komentēja Lembergs.

Viņš uzsvēra, ka līdz šīm nekāda kopīgu institūciju izveidošana nav bijusi nepieciešama: “Ventspils pilsēta tāda ir bijusi visus padomju varas gadus, un arī neatkarīgā Latvijā pastāv Ventspils rajons, tagad novads un Ventspils pilsēta. Nekāda vajadzība speciālas institūcijas izveidošanai civilā aizsardzībā nekad nav bijusi.”

“Izglītībā. Kāda kopīga institūcija? Viņiem [Ventspils novadam] ir sava izglītības pārvalde, mums ir sava. Viņiem augstskola novada teritorijā nav, bet Ventspilī ir. Tālāk – tehnikums viņiem nav – viņiem nekāda ietekme nav, ir tikai sadarbība. Sadarboties ar augstskolu un tehnikumiem – tur nav nekāda problēma. Kas attiecas uz sadarbību ar bērnudārziem un skolām? Tā sadarbība šobrīd ir. Kādā veidā? Novadu bērni var nākt mācīties Ventspils skolās. Par katru bērnu Ventspils skolā maksā novads. Tādi mums mācās aptuveni 650. Tas pats ar bērnudārziem. Un otrādi – arī Ventspils bērni var iet un mācīties uz novadu. Tāda ir tā sadarbība,” turpināja politiķis.

“Tāda speciāla institūcija vispār nav vajadzīga. [..] Tā sadarbība tik, cik viņa ir, tik ir. Protams, es jau saprotu, uz ko viņi velk. Viņi grib, lai novadā likvidē skolas un lai tie bērni visi mācās pilsētās, bet tā ir nesaprātīga vardarbība, jo mācību iestādei jābūt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai,” norādīja Lembergs.

“Un arī atkritumu apsaimniekošanā nekāda institūcija nav vajadzīga. Labiekārtošanas kombināts apsaimnieko Ventspils novadu atkritumu saimniecībā. Ir grafiks, ir līgums, viņi brauc, savāc atkritumus, šķiro un pēc tam visu, ko nevar šķirot – uz poligonu. Tas viss ir atrisināts. Kāda velna pēc vajadzīga vēl kaut kādas institūcija?” savu neizpratni pauda Ventspils mērs.

“Viņi domā, ka, nodibinot kaut kādus kantorus, kaut kas uzlabosies. Taisni otrādi – viss paliks sliktāk,” uzsvēra Lembergs.

Foto: F64