Lembergs IZM skolu tīkla pētījumu dēvē par neobjektīvu un absurdu
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītā skolu tīkla pētījuma mērķis nav objektīva analīze. Neatkarīgi no skolēnu skaita Latvijā nevar pastāvēt skolas ar zemu izglītības līmeni, otrdien, 14. novembrī, preses konferencē pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Izglītības un zinātnes ministrija ir nākusi klajā ar izmaiņām Izglītības likumā, kas paredz noteikt minimālo skolēnu skaitu skolās un klasēs. Tiek norādīts apgalvojums, ka no skolēnu skaita ir atkarīga izglītības kvalitāte.
“Vienkārši ģeniāla pieeja. Es domāju, ka vajag iesniegt priekšlikumu, lai Latvijai piešķir Nobela prēmiju,” ironizēja Ventspils mērs.
Viņš norādīja, ka šobrīd neesot pat formāls dokuments, kas iepazīstina ar plānotajām reformām un to rezultātiem. “Pietiek ar to, ja izglītības un zinātnes ministrs [Kārlis Šadurskis] saplēš kreklu, apgalvojot, ka tā ir reforma un tā uzlabos izglītības kvalitāti. Plēšot kreklu, kam pievienojās arī valdība, tiek apgalvots, ka, jo vairāk bērnu klasē un skolā, jo kvalitatīvāka izglītība,” stāsta Lembergs.
Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs norāda, ka no IZM publiskotā pētījuma izriet fakts, ka, saliekot divas klases vai divas skolas kopā, tiek garantēta augstāka izglītības kvalitāte.
“Brīnums, ka līdz šim neviens visā pasaulē nebija sapratis, ka skolēnu skaits klasē un skolēnu skaits skolā ietekmē izglītības kvalitāti. Visas augstskolas Latvijā jāsavieno vienā augstskolā, visas pasaules augstskolas jāsavieno vienā lielā vispasaules augstskolā, kurā mācītos miljons skolēnu un tā būtu Nobela prēmiju laureāte (…) pārējā pasaule gan šo zinātnes atklājumu nav apguvusi,” ironizēja Lembergs.
Ventspils mērs norādīja, ka tieša saistība starp skolas lielumu un izglītības kvalitāti nav. Centrālo eksāmenu rezultāti neatspoguļo IZM teoriju.
“Vai visas skolas un visi bērni, kas mācās skolās, ir vienādi? Vai visu reģionu bērni ir vienādi? Droši vien, ka nav. Teikt, ka jāvērtē skolas pedagogu darbība pēc vidējās eksāmena atzīmes ir nepareizi,” uzskata Ventspils mērs.
Viņš gan apšauba, ka IZM mērķis bija iepazīstināt ar objektīviem un caurskatāmiem pētījumu rezultātiem.
“Pētījumam ir iedots uzdevums, kā rezultāta ir jāpierāda, ka vajag lielākas skolas un klasē jābūt vairāk skolēniem. Tā mērķis nav objektīva analīze,” pauž Lembergs, piebilstot, ka, viņaprāt, nevajadzētu saglabāt skolas, kurās nesniedz kvalitatīvu izglītību un nav svarīgi, cik daudz skolēnu tajās mācās.
Jau vēstīts, ka Skolu tīkla pētījuma ietvaros ir sagatavots rekomendējamais minimālais skolēnu skaits vidusskolās.
IZM uzskata, ka, izvērtējot katras skolas darbību, var tik ņemts vērā ne tikai skolēnu skaits skolā, bet arī skolas kvalitatīvais sniegums. Ja skola izpilda vienu no rekomendējamajiem kritērijiem skolēnu skaita ziņā vai kvalitatīvo rādītāju, tad tā atbilst mūsdienīgas vidusskolas standartiem.
Rekomendējamo kritēriju sasniegšanai paredzēts piemērot pārejas posmus. Pirmajā posmā, līdz 2020. gada 1. septembrim, tiek rekomendēts, ka skolēnu skaitam visā Latvijas teritorijā ir jāsasniedz 150 skolēnu skolā, savukārt izņēmumu teritorijās minimālajam skolēnu skaitam jābūt 60. Otrajā posmā, līdz 2023. gada 1. septembrim, četrās lielākajās Latvijas pilsētās skolēnu skaitam vidusskolas posmā jābūt vismaz 225, pārējā Latvijas teritorijā – 150, teritorijās, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas – 75.
Vēl par tēmu:
Bukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki
Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākTuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk
Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālākŠonedēļ laiks būs lietains un vējains, nedēļas nogalē gaidāms pirmais sniegs
Aizvadītā nedēļa pagāja ar mainīgiem laika apstākļiem - nedēļa iesākās lietaina un ar brāzmainu vēju, bet nedēļas otrajā pusē vairāk spīdēja saule, nokrišņi mitējās un vējš...
Lasīt tālākTiesībsargs: Pilnvērtīgs miegs nav iegriba, bet nepieciešamība – mācību stundām nav jāsākas agrāk par astoņiem rītā
Tiesībsargs līdz nākamā gada 31. martam aicina Ministru kabinetu pieņemt tādu regulējumu, kas skolās neļautu mācību stundām, konsultācijām, fakultatīvajām nodarbībām u.c. sākties...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākNedēļas nogalē daudzviet gaidāms neliels lietus, jaunās nedēļas sākumā laikapstākļi būtiski nemainīsies
Šīs nedēļas sākumā Latvijā valdīja mākoņains laiks, daudzviet tika novērots lietus, vietām pūta arī brāzmains vējš. Tomēr nedēļas otrajā pusē nokrišņu intensitāte mazinājās...
Lasīt tālākAr valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju
Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...
Lasīt tālākIlgtspējīgi Halovīni – padomi, kā atzīmēt un dekorēt dabai draudzīgi
Halovīni strauji tuvojas, un līdz ar to mājās sāk parādīties ķirbji, dažādi krāšņi kostīmi un spocīgas dekorācijas. Taču, kamēr mēs gatavojamies šī gada rudenīgākajai naktij,...
Lasīt tālāk