Lembergs: Kariņa valdības rosinātās izmaiņas nodokļos paredz sliktāku dzīvi pašvaldību iedzīvotājiem
Kariņa valdības plāni pašvaldībām Latvijā atņemt 105 miljonus eiro samazinās reģionu attīstības iespējas, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Komentējot Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdales attiecību, palielinot valsts budžetā ieskaitāmo IIN proporciju no patlaban esošajiem 20% uz 25%, kas nosaka, ka tādējādi pašvaldību budžetā ienāks 75% IIN, līdzšinējo 80% vietā, Lembergs norādīja, ka izmaiņas IIN proporcijā pašvaldību budžetos 2021. gadā radīs ieņēmumu samazinājumu 105 miljonu eiro apmērā.
“Valsts pamatbudžets nodokļu reformas rezultātā kļūs bagātāks, bet pašvaldību budžetos veidosies caurums 105 miljonu eiro apmērā. Tādēļ paldies par to valdošajai koalīcijai, tā vajag turpināt – atņemt visu naudu nelietīgajām pašvaldībām, kur gan tajās dzīvo visa Latvijas tauta, bet tas nav svarīgi,” ironiski komentēja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, ar katru gadu valsts pamatbudžets kļūs bagātāks, bet pašvaldības zaudēs vidēji 105 miljonus katru gadu. “Ja saskaita kopā valsts pamatbudžetu un speciālo budžetu, tad 2022. gadā būs plus 140 miljoni eiro, bet 2023. gadā – 163 miljoni eiro, bet pašvaldībām gandrīz 110 miljoni mīnusā. Tāda ir šī ģeniālā nodokļu izmaiņa, kas ietekmēs pašvaldību budžetus,” skaidroja politiķis.
“Bet, protams, ka tas ir ļoti labi, jo sliktāk dzīvos cilvēki pašvaldībās, jo labāk viņi dzīvos Latvijā. Jo mēs jau nedzīvojam ne pilsētā vai novadā, bet dzīvojam abstraktā Latvijā – tā domā mūsu ģeniālā, visu laiku labākā mūsu augstība – valdošā koalīcija un valdība,” komentēja Lembergs.
Viņš norādīja, ka atrāviens no valsts budžeta arvien vairāk pieaug, kas nozīmē, ka valdība rūpējas, lai pašvaldības ar iedzīvotājiem mirtu nost.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālākLDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...
Lasīt tālākReālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos
Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...
Lasīt tālākPirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā...
Lasīt tālāk