Lembergs par valsts budžetu: Pastāv liels risks nesavilkt galus kopā
Nodokļu izmaiņas nevar skatīt atsevišķi no nākamā gada valsts budžeta paketes, iknedēļas preses konferencē sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Kurš plāno savus izdevumus, neprognozējot ieņēmumus?” vaicāja Lembergs, norādot, ka dēļ tā, ka šie jautājumi netiek skatīti kopā veidojas caurums.
“Šobrīd, kad iekšzemes kopprodukts pieaug par 4 %, fiskālai telpai vajadzētu būt papildus 400 miljoni eiro, bet ir 80 miljoni. 300 miljoni ir pazuduši,” klāsta Ventspils mērs, norādot, ka ar 80 miljoniem eiro ir “moku stāsts”, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.
Viņš uzsver, ka nodokļi iet roku rokā ar budžeta izdevumu iespējām. “Ja vienu skata jūlijā, otru septembrī, tad ir liels risks nesavilkt galus kopā,” norāda Ventspils mērs.
Viņš atgādina, ka pašreiz piedāvātā nodokļu reforma nerisinās nevienlīdzības jautājumus. Iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai jāpiešķir diferencēti pabalsti par apgādājamiem, nevis atvieglojumi, uzsver Ventspils domes priekšsēdētājs.
“Jaunā māmiņa var saņemt kopšanas pabalstu līdz gadam vai pusotram gadam, bet kopējā summa ir vienāda. Tām māmiņām, kas gadu saņem pabalstu vēl vajadzētu saņemt papildus naudu par sešiem mēnešiem, jo bērnu dārza grupiņas sāk veidot no 1,5 gadiem,” uzsver Ventspils mērs, norādot, ka šobrīd pabalstu sistēma ir netaisnīga.
Tāpat viņš neatbalsta nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) nostāju par demogrāfijas situācijas uzlabošanu, pieprasot finansējumu, lai palielinātu pabalstu par trešo bērnu. “Nevajag diskriminēt,” uzskata Ventspils mērs, norādot, ka saņemtajam pabalstam vajadzētu būt pietiekamam arī par pirmo un otro bērnu.
Viņš neslēpj pārsteigumu par Nacionālās apvienības lēmumu īsi pirms budžeta pieņemšanas nākt klajā ar aicinājumu piešķirt 85 miljonus eiro demogrāfijas jomai. “Parasti nāk klajā ar neizpildāmiem nosacījumiem, ja plāno aiziet no valdības. Ja aiziet no valdības vajag, lai tas izskatās labi,” piezīmē Ventspils mērs.
Jau vēstīts, ka nākamgad ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami 80 miljoni eiro.
Kopumā ministrijas iesniegušas 107 priekšlikumus procesu efektivizēšanai, tostarp budžeta pieprasījumu izstrādei un budžeta izpildes analīzei. No tiem lielāko daļu Finanšu ministrija plāno risināt jau tuvākā gada laikā. Būtiski, ka pateicoties aktīvai ministriju iesaistei, jau ir ieviestas izmaiņas un noteikta jauna kārtība finansējuma piešķiršanai prioritārajiem nozaru pasākumiem, kā pamata kritērijus izvirzot – pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un strukturālās reformas.
Vēl par tēmu:
LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākRīgā pie Olimpiskā centra būs piemineklis hokeja leģendai Kārlim Skrastiņam
Rīgas domes Pieminekļu padome ir atbalstījusi pieminekļa “Dzelzs vīrs”, kas veltīts hokejistam Kārlim Skrastiņam, tālāku virzību. Rīgas pašvaldība plāno ieguldīt 115 000 eiro piemiņas...
Lasīt tālākBrīvdienās gaidāms sniegs un brāzmains vējš
Lai arī aizvadītās dienas bija saulainas un pavasarīgi siltas, turpmākajās dienās laika apstākļi strauji mainīsies - valsts teritorijā ieplūdīs krietni aukstāka gaisa masa un sestdien...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas
Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no dalības konvencijā par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas...
Lasīt tālākValsts policija noliktavās Rīgā un Ogrē uziet vairāk nekā 43 miljonus nelegālo cigarešu
Šā gada martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes likumsargi, cīnoties pret nelikumīgu akcīzes preču apriti, noliktavās Rīgā un Ogrē konstatēja kopumā...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākArmandu Ruku pārvēl uz vēl vienu termiņu Valsts policijas priekšnieka amatā
Otrdien, 1. aprīlī, Ministru kabinets izdeva rīkojumu par Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa Armanda Ruka termiņa pagarināšanu Valsts policijas priekšnieka amatā uz pieciem gadiem –...
Lasīt tālāk