Lētāka varētu kļūt eļļa un kafija
Šis gads pasaulē kopumā iezīmējies ar lauksaimniecības preču un pārtikas produktu cenu samazinājumu par 8%, taču Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā tas nav noticis, bet dažos gadījumos – cenas pat kāpušas.
Arī nākamajā gadā Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs (LTVC) leiputriju neprognozē: mazāk varētu maksāt tikai atsevišķi produkti, piemēram, eļļa un kafija.
Tirgū šogad kopumā saglabājušās iepriekšējo gadu tendences. Viena no tām: dārgāka un kvalitatīva piedāvājuma samazinājumu vietējā tirgū kompensē lētāku izstrādājumu imports. Tajā pašā laikā pārtikas preču pašmāju tendences ir negatīvas, uz ko norāda trešās nabadzīgākās valsts statuss ES savienojumā ar relatīvi augstām pārtikas cenām, preses konferencē norādīja LTVC vadītāja Ingūna Gulbe. Šie abi faktori nedod iespēju pašmāju tirgus pieaugumam. Latvijas patērētāji vairāk lūkojas akcijas preču virzienā un priekšroku dod zemāko cenu veikaliem. To izmanto pārstrādātāji. Ražojot parastus, ne īpaši spēcīgu marku produktus, dominē zemo cenu princips, kas prasa izmaksu maksimālu samazināšanu. Tas nozīmē – lētākas izejvielas analogām precēm vai aizstājējproduktus. Tādējādi pieaug ne īpaši augstas kvalitātes sektors, ko pazīstam ar vārdu – izstrādājumi, kas ir ne tikai lētāki, bet arī ar ilgāku lietošanas termiņu. Paši pārstrādātāji jau sākuši atzīt, ka pārtikas piedevu un aizstājējproduktu izmantošana sasniegusi galējo robežu. Paralēli gan attīstās arī nišas produkti, piemēram, tā sauktie ekoprodukti, kuru iegāde palielinās, pieaugot iedzīvotāju informētībai. Tomēr tos atļaujas maza daļa cilvēku, un vairākums balso par lētāko preču galu.
Runājot par cenām, I. Gulbe uzsvēra atšķirību starp cenām pasaulē un ES, tajā skaitā Latvijā. Piemēram, cukura ražošanā šogad tika atkārtoti sasniegts rekordlīmenis – un prognozējams, ka piedāvājums pārsniegs pieprasījumu. Līdz ar to starptautiskās cenas šā gada beigās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kritās par 20%, bet ES tās kāpa par 23%. Ja pasaulē cena ir 566 USD/t, tad Eiropā – 708 eiro/t. Arī cūkgaļas cenas pasaulē ir kritušās par 10%, bet ES augušas par 21,2%. Pēc Eiropas Komisijas datiem, arī Latvijā tās palielinājušās par 20,5%. Lai gan piena cenas joprojām ir zemākas par 5% un vislielāko kritumu piedzīvoja sviests – par 18%, tomēr tendence ir augoša, un vislielāko kāpumu gada laikā ir piedzīvojusi sausā vājpiena cena. Arī maize maksā dārgāk, taču, tā kā tirgotāji «spiež uz akcijām», tāpēc šķiet, ka cenas nav īpaši mainījušās, skaidroja I. Gulbe. Par attiecīgi 11% un 13% augušas arī augļu un dārzeņu cenas, bet par 4% dārgāki kļuvuši jūras produkti.
Visticamāk, ka mazāk nākamajā gadā būs jāmaksā par eļļu, jo Dienvidamerikā palmu eļļa saražota rekordlīmenī. Atbalss jau ir jūtama pasaulē: eļļas cenas kritušās par 3–5%. Otrs produkts, kas varētu maksāt lētāk, ir kafija – tās globālā cena samazinājusies par 20%. I. Gulbe atgādina, ka pērn Latvijā kafijas cena pieauga, taču tuvākajā laikā tas vairs nav paredzams. To pašu varot teikt par kakao – tā kā tā lielražotājas Kotdivuāras politiskā situācija ir mierīga, tirgus ir stabils.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk