• Tweet

Mūsu šodienas lemtais atbalsosies nākotnē. Mūsu lēmumiem jābūt gudriem un ilgtspējīgiem, šodien uzrunājot Saeimu rudens sesijas atklāšanā, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

“Savas uzrunas centrā es vēlos likt vārdu “ilgtspēja”. Ilgtspēja ir spēks ilgi pastāvēt, vērtību apzināšanās un nodošana nākamajām paaudzēm. Tā ir mērķtiecīga rīcība, veidojot tādu nākotni, kurā šīs vērtības var pastāvēt. Mēs nevaram teikt – nākotne pienāks, un tad jau redzēs, kas darāms. Ar šodienas gribu un tālredzīgiem lēmumiem mums jāveido Latvijas sabiedrībai iespējami labvēlīgākā nākotne. Labs atskaites punkts ilgtspējas mērķiem ir desmit gadi. Tātad 2030. gads. Tas nav pārāk tālu, lai ļautos sapņiem un nav pārāk tuvu, lai apmaldītos taktikas sīkumos,” sacīja Levits.

“Šodien vēlos ar jums, cienījamie deputāti, pārrunāt vairākus konkrētus darbus, kas man šķiet būtiski. Latvijas ilgtspējīga un vienmērīga attīstība bija mērķis pavasara Saeimas sesijā pieņemtajai administratīvi teritoriālajai reformai. Lielākiem novadiem būtu ekonomiski lielāka jauda un līdz ar to labāka spēja sniegt pakalpojumus. Tomēr gribu uzsvērt, ka administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma spēkā stāšanās vēl nebūt nenozīmē sekmīgi pabeigtu reformu,” pauda prezidents.

“Likums daudzas būtiskas jaunās pašvaldību iekārtas jautājumus ir atstājis citu likumu regulējumam, un tieši šie pavadošie likumi noteiks, vai reforma kopumā būs vai nebūs sekmīga. Diviem būtiskiem reformas turpinājuma aspektiem vēlos īpašu uzmanību. Tie attiecas uz piederību un demokrātisko līdzdalību. Domāju, ka spriedze sabiedrībā šīs reformas apspriešanas gaitā būtu bijusi krietni mazāka, ja abi šie aspekti jau laicīgi būtu skatīti kā daļa no reformas,” sacīja Levits.

Viņš atgādināja, ka drīzumā iesniegt Saeimā likumprojektu par latviešu vēsturiskajām zemēm: “Šādu likumu paredz administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma trešā panta 2. daļa. Likumprojekta mērķis ir veidot tālredzīgu valsts politiku latviskuma daudzveidības saglabāšanai un kultūrvēsturiskās vides ilgtspējīgai attīstībai. Stiprinot piederību vietējām kopienām, lokālajām kultūrtelpām un latviešu vēsturiskajām zemēm, mēs stiprinām mūsu kopējo nacionālo identitāti.”

“Es aicinu tieši apzināties mūsu paaudzes atbildību. Ja nākamajām paaudzēm mūsu kultūrvēsturiskā vide būs pieejama vismaz tādā pašā apjomā, kāda tā ir mums pieejama šodien, tad jau šī likuma mērķis varētu tikt uzskatīts par sasniegtu. Ir atzīstami, ka Saeima, pieņemot administratīvi teritoriālās reformas likumu, jau ir lēmusi par vietējo kopienu, pagastu, mazpilsētu tiesībām pašām demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus. Pagastos un mazpilsētās nedrīkst rasties sajūta, ka valsts ir tālu un viņus aizmirsusi. Jāņem vērā, ka vēlētas pārstāvniecības…. vēlētas pārstāvniecības, nevar pilnvērtīgi aizstāt ar dažādiem līdzdalības mehānismiem. Tie visi ir labi, bet tiem trūkst galvenais. Un galvenais tiem trūkst demokrātiskā leģitimitāte, ko var iegūt tikai vēlēšanās. Saeima ir uzdevusi Ministru kabinetam šī vietējo kopienu tiesības ietvert likumā. Un mēs visi sagaidām, ka šis uzdevums tiks izpildīts,” sacīja Levits.

“Administratīvās reformas kopējais mērķis ir labklājība, iesakņotība, līdzdalība. Taču ar to nebūs pietiekami domājot par nācijas ilgtspēju. Mums ir nepieciešama mērķtiecīga un es uzsveru, uz konkrētiem, pārbaudāmiem rezultātiem vērsta demogrāfijas un ģimeņu politika. Eirostat prognozes par iedzīvotāju skaitu paredz, ka šajā desmitgadē, tātad līdz 2030. gadam, iedzīvotāju skaits samazināsies par 200 tūkstoši, bet nākamajos 30. gados līdz 2050. gadam apmēram par pusmiljonu. Tātad tad Latvijā vairs būs tikai vairs 1,4 miljoni iedzīvotāju. Turpretim Igaunijā prognozes paredz, ka gan uz 2030., gan 2050. gadu, iedzīvotāju skaits vairāk vai mazāk noturēsies pašreizējā līmenī,” savā uzrunā sacīja prezidents.

“Mums ir ministrijas, nodaļas un institūcijas, kas kaut kādā līmenī atbild par ģimeņu un bērnu lietām. Taču demogrāfijas politika pie mums līdz šim netiek uzskatīta par konsolidētu politiku ar prioritāru nozīmi un atbilstošu finansējumu. Demogrāfijas politikas centrā ir ģimeņu atbalsta politika, taču tā, protams, ir plašāka. Tā ietver, piemēram, arī nodokļu politiku, kura orientējas uz reāliem atvieglojumiem ģimenēm ar bērniem, mājokļu politika, kas līdz šim faktiski bija pamesta vispār novārtā, tāpat inteliģenta re migrācijas politika un daudzas citas jomas, kas ir svarīgas tautas ataudzei,” sacīja Levits.

Pēc viņa sacītā, demogrāfijas un ģimeņu politika ir tipiska pārnozaru politika, taču tai trūkst efektīvas pārnozaru vai tā saucamās horizontālās pārvaldības un trūkst arī politiski atbildīgas vadības, kam šī politika ir prioritātes ziņā pirmā, nevis kaut kādā piektā vai desmitajā vietā.

“Igaunija savu demogrāfijas un ģimeņu politiku aizsāka pirms vairākiem gadiem, pirms laikam 10 gadiem, kur rezultāti šodien, ir redzami. Igaunijas valdības sastāvā ir iedzīvotāju lietu ministrs konkrēti ministre, kas politiski šo valsts ilgtspējai tik svarīgo jomu pārrauga kopumā. Arī mums jāatrod piemērots institucionāls risinājums. Pavasara sesijas noslēgumā es aicināju jūs, godātie deputāti, pievērst uzmanību tam, ka aizvien sarežģītākajā 21. gadsimta pasaulei neatbilst 19. gadsimtam raksturīgā valsts pārvaldes sistēma ar nodalītām ministriju atbildībām par klasiskajām politikas nozarēm, bet, ārpusē atstājot, vairākas modernai valstij prioritāras jomas, kas prasa politiski atbildīgu vadību,” sacīja prezidents.

“Blakus demogrāfijas politikai cits raksturīgs piemērs šim deficītam ir informācijas telpas kvalitātes un drošības politika. Tās sektori iekrīt vairāku ministriju pārziņā, taču nevienai no tām tā nav prioritāte, un, piemēram, sociālo mediju jomā vispār nekāda valsts politika nav saskatāma, arī ne ar lupu nav saskatāma. Tomēr tieši tas, cik kvalitatīva vai piesārņota ir informācija, kuru lietojam ikdienā, ietekmē to, cik racionāli vai ti8eši otrādi tumsonīgi ir mūsu lēmumi.Gribētu pozitīvi atzīmēt to, ka jūs, godātie deputāti, esat pievērsušies sabiedriskajiem medijiem, jūsu dienas kārtībā ir Sabiedrisko mediju likums un tas būtu jāpieņem vēl līdz šī gada beigām,” pauda Levits.

“Sabiedrība finansē medijus… sabiedriskos medijus tādēļ, lai tie atšķirībā no komercmedijiem pildītu noteiktu pienākumu un šis pienākums ir, kā tas noteikts likumprojektā, stiprināt Latvijas demokrātisko valsts iekārtu, piederības sajūtu Latvijai, latvisko identitāti, latviešu valodu, veicināt izpratni par Latviju kā tiesisku nacionālu valsti. Bet jāņem vērā arī tas, ka sociālo tīklu laikmetā ir būtiski mainījusies publiskās informācijas telpas struktūra. Tā ir fragmentējusies daudzos paralēlos burbuļos, un to iemītniekiem bieži rodas subjektīvs iespaids, ka tieši viņu burbulis ir tā tauta, kur tagad izsaka šo viedokli. Tādēļ šādos apstākļos sabiedriskiem medijiem vēl ir īpaša loma, īpaša loma pēc iespējas pārklāt un integrēt šos fragmentētos viedokļu burbuļus,” turpināja prezidents.

“Likumprojekts garantē sabiedrisko mediju neatkarību, nevis neatkarību no šo pienākumu pildīšanas. Tāpēc lemjot par likumprojektu, aicinu jūs pievērst īpašu uzmanību diviem aspektiem. Pirmkārt, izvēlēties tādu sabiedrisko mediju padomes modeli, kas varētu saprātīgi formulēt un pārstāvēt sabiedrības intereses un kas baudītu gan sabiedrības tā arī sabiedrisko mediju žurnālistu uzticību. Otrkārt, nodrošināt, lai padomes rīcībā, kurai sabiedrība ir uzticējusi pārstāvēt savas intereses, būtu efektīvi instrumenti, kas garantētu, ka sabiedriskiem mediji savu pienākumu, ko es minēju iepriekš, patiešām pildītu kvalitatīvi un atbildīgi. Informācijas telpas kontekstā vēl gribētu uzsvērt valsts atbildību atbalstīt arī kvalitatīvos komercmedijus. Tai skaitā ļoti nozīmīgos reģionālos medijus. Bet uzsveru – atbalstīt tieši kvalitatīvos, nevis kādu korumpētu šeptmaņu ruporus vai Kremļa interešu pārstāvjus. ” sacīja Levits.

“Vēl viens aktuāls darba virziens ir valsts e-pārvaldība. Arī tai ir jāveido pārnozaru politika, pārvaldība un tiesiska bāze, tātad integrēta politika. Šī brīža fragmentētība kavē Latvijas kā modernas valsts attīstību. Vienota valsts digitālā platforma ir vieta, kur gan valsts, gan privātais sektors uz skaidriem un drošiem pamatiem piedāvā savus pakalpojumus, un tiem jābūt savietojamiem, ērtiem un viegli uztveramiem, tiem jābūt drošiem datu aizsardzības un privātuma ziņā. Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam radīt digitālu monstru – pakļaut cilvēku tehnoloģijām. Īpaši gribu izcelt algoritmu problemātiku gan valsts, gan privātajā sektorā. Algoritmi nav tiesību normas, un tādēļ tie nedrīkst noteikt, ko mēs drīkstam un ko mēs nedrīkstam. Algoritmi nedrīkst ierobežot cilvēku tiesības un dzīves iespējas likuma ietvaros brīvi, neviena neuzraudzītām un nevienam neatskaitoties lemt par savu rīcību. Algoritmu pielietošana nav tikai tehnisks jautājums, bet tas ir centrāls politisks, tiesībpolitisks un konstitucionāls jautājums. Un tas būs mums jādiskutē nākamos gados, lai panāktu to, ka digitālā attīstība neierobežo cilvēku. Digitalizācija var būt līdzeklis dzīves kvalitātes uzlabošanai, taču tas var kļūt par… arī par ieroci, kuru pavēršam paši pret sevi,” sacīja Levits.

“Gatavojot gan e-pārvaldi, gan citus digitalizācijas projektus, šī digitalizācijas riskantā dimensija ir pienācīgi jāņem vērā. Piemēram, ikvienam no valsts pakalpojumiem ir jābūt pieejamam arī klātienē, it sevišķi, lai risinātu nestandarta jautājumus. Ja kādam ir nestandarta problemātika, nevis, ka viņš nonāk strupceļā, jo tāda problemātika nav paredzēta. Tādēļ te ir nepieciešami arī inovatīvi tehniski tiesiski risinājumi. Par tehniskiem risinājumiem es nerunāšu, bet par tiesiskiem,” pauda prezidents.

“Piemēram, ja kāds nelikumīgi būtu piekļuvis personas datiem, tad cietušajai personai automātiski būtu jāsaņem ziņojums par to, un arī likumā automātiski noteiktā kompensācija. Tas, protams, liktu šiem pārvaldniekiem daudz daudz uzmanīgāk lietot šāda veida instrumentu. Latvija savā ceļā uz digitālu sabiedrību un konkurenci ar citām valstīm varētu izcelties tieši ar tādiem ne vien tehniskiem risinājumiem (un mums ir izcili – izcili – programmētāji un izcili speciālisti IT jomā), bet jo sevišķi arī ar tiesiskiem risinājumiem, kas būtu ne tikai efektīvi no utilitārā viedokļa, bet cilvēkam arī nodrošinātu viņa tiesības un individuālo rīcības brīvību arī turpmāk,” sacīja Levits.

“Saeimas dienaskārtībā ir Latvijas kā modernas valsts ilgtspējai nozīmīgā augstākās izglītības reforma. Reformas virsmērķis ir radīt tādu augstskolu ekosistēmu, kas kļūst par valsts izaugsmes motoru un katalizatoru, dodot studentiem kvalitatīvu gan Eiropā, gan pasaulē konkurētspējīgu izglītību. Tā ir tāda ekosistēma, kas rada zināšanas sabiedrības vajadzībām, lai ar to tieši veicinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kā arī sekmētu sabiedrības garīgo un kultūras attīstību. Tajā pašā laikā gribētu uzsvērt, ka augstskolām ir jābūt arī vietai, kur cilvēks var iegūt ne tikai tehniskas zināšanas un prasmes, lai kļūtu par noderīgu darbaspēku tautsaimniecībai, bet arī veidotu un attīstītu savu personību, izjust domātprieku. Tāpat augstskolām būtu jābūt impulsa devējām sabiedrībai Latvijas demokrātijas un patriotisma veicināšanai. To redzeslokā jābūt mūsu nacionālās kultūras šī vārda visplašākajai izpratnei saglabāšanai un attīstībai. Un latviešu valodai arī 21. gadsimtā ir jābūt valodai, kurā top zinātne,” pauda prezidents.

“Ir ārkārtīgi nepieciešams uzlabot mūsu likumdošanas kvalitāti. Tāpēc es aicinu jūs turpināt debates par Valsts padomes izveidošanu. Tās uzdevums būtu pirms likuma pieņemšanas vērtēt, vai likums atbilst valsts ilgtspējas interesēm un Satversmē ietvertajām tiesību normām un pamatvērtībām. Likumdevējs vienmēr ir, un tam ir jābūt politiskam. Jūs nevarat būt nepolitiski. Bet likums parasti ir politisks kompromiss un tas demokrātijai ir normāli. Kompromiss ir normāli. Taču atrodot šo politisko kompromisu likuma izskatā, tas varbūt ne vienmēr atbildīs Satversmes vērtību un Latvijas valsts ilgtspējas, tātad kopējā labuma kritērijiem. Tādēļ Valsts padomes uzdevums būtu uz to pamatoti, ar izsvērtiem argumentiem norādītu. Gala lēmums, protams, ir jābūt demokrātiski leģitimētās Saeimas rokās. Bet valsts ilgtspējīgas un Satversmes vērtību, tātad mūsu visu kopējā labuma argumentu apjoms kopējā diskusijā ievērojami pieaugtu ar šāda veida Valsts padomes iesaisti. Tas krietni uzlabotu likumdošanas kvalitāti un veicinātu mūsu valsts attīstību un ilgtspēju,” sacīja Levits.

“Tagad es vēlos uzrunāt dažas svarīgas prioritātes mūsu ārējā un drošības politikā. Tieši aktīva un kompetenta ārpolitika ir viens no Latvijas ilgtspējas stūrakmeņiem. Redzamība un ietekme Eiropas un pasaules politikā stiprina mūsu drošību. Mums ir jāstāda augsti mērķi, lai ar savu nostāju ietekmētu starptautisko institūciju dienaskārtību. Un es gribu pateikties visiem ārpolitikas veidotājiem par līdz šim paveikto. Kolēģi, mūsu morālais pienākums ir atbalstīt baltkrievu pilsoniskās sabiedrības nevardarbīgo pretošanos, jo ir ticis pārkāpts demokrātijas pats galvenais princips – godīgas vēlēšanas. To prasa mūsu demokrātiskā pārliecība un mūsu vēsturiskā pieredze. Tieši baltiešu un Polijas kopējā skaidrā un jau laicīgi paustā pozīcija uzdeva kamertoni pašreizējai Eiropas Savienības vienotajai nostājai par notiekošo Baltkrievijā. Mūsu ārpolitikas panākums bija Apvienoto Nāciju ietvaros Latvijas iniciētais pārrobežu paziņojums par infodēmiju Covid-19 kontekstā, kuru parakstīja 130 pasaules valstis. Nesenā telefonsarunā ar Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāru viņš man pateicās par šo iniciatīvu un uzsvēra, ka Latvija cīņā ar dezinformāciju ir parādījusi globālu līderību, un ņemot vērā mūsu starptautiski atzīmējamo kompetenci, izteica vēlmi, lai Latvija arī turpmāk spēlē aktīvu lomu šajā jomā,” savā runā norādīja Levits.

“Tas ir tikai viens piemērs, kas norāda, ka mūsu valsts jau ir pietiekoši attīstīta un sabiedrība pietiekoši nobriedusi, lai mēs varētu dot savu pienesumu lielāka mēroga problēmu risināšanā. Latvija ir apņēmusies 2025. gadā kandidēt uz vietu Apvienoto Nāciju Drošības padomē. Tā ir apvienoto Nāciju institūcija ar vislielāko ietekmi un prestižu. Lai Latvija tiktu ievēlēta šajā padomē, mums ir jāpārliecina 129 no 193 pasaules valstīm, lai tās mūs atbalsta. Tādēļ mums jādefinē, kāds būs Latvijas īpašais devums, kas pārliecinās šīs 129 valstis un viena daļa, iespējams, nemaz nezina, kur Latvija atrodas, balsotu par mums. Tas ir prioritārs uzdevums ne tikai ārpolitikas veidotājiem, bet arī plašākai sabiedrībai, nevalstiskajam sektoram. Ārējai un iekšējai drošībai arī turpmāk jābūt mūsu prioritātei. Šajā sarežģītajā situācijā atslābt nekādā ziņā nedrīkst. Aizsardzības jomā mums jāturpina iesāktie plāni, it sevišķi paredzētie iepirkumi mūsu militāro spēju stiprināšanā. Nebūtu pieļaujams tos reducēt, mehāniski norādot uz šī gada iekšzemes kopprodukta samazināšanos Covid-19 rezultātā. Tāpat Latvijai jau tūlīt mērķtiecīgi ir jāiesaistās ANO alianses tālākas attīstības plānošanā. Ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs jūnijā atklāja NATO 20. – 30 konsultāciju procesu par alianses attīstību. Latvijai ir svarīgi., lai izmaiņas, kas skars NATO šajā desmitgadē, stiprinātu mūsu drošību. Ir jāizstrādā Latvijas redzējums, jāsaskaņo ar reģionāliem partneriem un jāpanāk, lai tas pienācīgi tiktu ietverts NATO kopējos stratēģiskajos plānos,” sacīja Levits.

“Eiropas Savienība adekvāti reaģējot uz Covid-19 radīto krīzi, izveidoja Eiropas atveseļošanās fondu, taču nesaskaņotā un novēlotā rīcība krīzes pašā iesākumā liecina, ka Eiropas Savienībai ir nepietiekama institucionālā kompetence šādu situāciju risināšanai. Latvijai ir jāaktualizē jautājums par savienības krīžu izturētspēju un jādod savs pienesums šādu spēju iestrādei Eiropas Savienības institucionālajos mehānismos. Eiropas Savienības valstu vidū mēs esam bijuši starp labākajiem ne tikai pandēmijas apkarošanā, bet kas varbūt sabiedrībā nav tik ļoti uztverts, arī ekonomikas izturības ziņā. Ekonomikas kritums šogad pie mums nebūs tik liels kā lielā vairumā citās Eiropas Savienības valstīs. Un nākamajā gadā Latvijas Banka jau prognozē IKP izaugsmi. Un tādēļ papildus līdzekļi, kas Latvijai nāks no Eiropas atveseļošanās fonda, ir unikāla iespēja gudri tos ieguldīt un vienlaikus reformēt, pārveidot mūsu ekonomiku, lai tā būtu videi draudzīgāka un radītu augstāku pievienotu vērību. Tas jo sevišķi nozīmē ieguldīt arī zinātnē un inovācijās. Tāpēc Eiropas zaļais kurss pārejas klimatam draudzīgu ekonomikas modeli ir aizaicinājums, pie kura valdībai, pie kura visiem ir jāstrādā arvien aktīvāk un jāiesaista šeit arī visa sabiedrība. Atcerēsimies, tas ir nākotnes ekonomikas modelis. Jo ātrāk mēs sāksim to ieviest, jo labāk mums,” rezumēja Levits.

Foto: Saeimas kanceleja