• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
03/10/2011, Kategorija: Ekonomika

Eiropas Savienība jau trīs gadus regulē viesabonēšanas tarifus mobilo sakaru tīklos, reizi gadā pazeminot maksimāli pieļaujamo tarifu. Jaunākās izmaiņas stājās spēkā pirms diviem mēnešiem. Kopš viesabonēšanas regulas ieviešanas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) Latvijā nav konstatējusi būtiskus regulas pārkāpumus.

Bez pārkāpumiem

SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane gan atzina, ka ir bijuši gadījumi, kad mobilo sakaru operatori ir publicējuši nepilnīgu informāciju vai arī lietotāji pirms pakalpojumu izmantošanas nav iepazinušies ar informāciju par pakalpojumu uzskaiti viesabonēšanā, kas ir pieejama operatoru mājaslapās vai zvanot uz izziņu tālruņiem, tomēr būtisku pārkāpumu nav bijis. SPRK divas reizes gadā apkopo datus par Latvijas lietotāju viesabonēšanā saņemtajiem pakalpojumiem un apkopoto informāciju nosūta Eiropas Komisijai. ES digitalizācijas programmā ir noteikts, ka 2015. gadā pilnībā jālikvidē lielās atšķirības starp iekšzemes un viesabonēšanas likmēm.

Tarifu atšķirības

Kopš 1. jūlija visā ES maksa par zvanu, atrodoties ārzemēs, nedrīkst pārsniegt 35 eirocentus minūtē bez PVN, maksa par ienākošo zvanu – 11 eirocentus minūtē. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem, atrodoties ārzemēs kādā no ES dalībvalstīm, zvans uz Latviju nedrīkst maksāt dārgāk par 0,30 lati minūtē (ar PVN), savukārt ienākošo zvanu cenas griesti saskaņā ar ES regulējumu ir 0,10 lati minūtē (ar PVN). Arī īsziņas sūtīšana, atrodoties ārzemēs, ikvienam mobilo telefonu lietotājam nedrīkst pārsniegt 10 santīmus minūtē (ar PVN). Visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori, stājoties spēkā jaunajam regulējumam, apgalvoja, ka ir samazinājuši viesabonēšanas tarifus, un atsevišķos gadījumos pat vairāk, nekā prasa ES.

Taču īstenībā Zelta zivtiņas (ZZ) klientiem, atrodoties kādā ES dalībvalstī, sarunas maksā 0,34 latus. Tas ir krietni dārgāk nekā ES regulā noteiktie griesti un arī vairāk nekā Tele2 solītais viesabonēšanas tarifs – 0,29 lati minūtē.

Tele2 sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Māliņa Neatkarīgajai skaidroja, ka ZZ klienti, atrodoties kādā citā ES valstī, īstenībā nemaksā vairāk kā ES regulā noteiktie griesti un Tele2 solītais, jo, iegādājoties ZZ sākuma vai atjaunošanas komplektu, klients saņem bonusu un kredīts tiek papildināts. «Pieņemsim, ka klients ir papildinājis ZZ numuru par Ls 0,99. ZZ numuram tiek pieskaitīts bonuss – 0,36 lati. Atrodoties EEZ valstī, klients ar šādu kredīta atlikumu – 1,35 latiem –- varētu veikt zvanus uz citu EEZ valsti un norunāt gandrīz 4 minūtes. Taču reāli klients ir iztērējis tikai Ls 0,99, ko ir samaksājis par kredīta papildināšanu. Tātad vienas minūtes cena zvanam EEZ robežās klientam izmaksāja aptuveni 0,24 latus minūtē,» sacīja E. Māliņa.

Arī SPRK šajā gadījumā nesaskata regulas pārkāpumu, jo kā skaidroja D. Reihmane, regula nosaka faktiskās pakalpojumu tarifu vērtības, un tās nav pārsniegtas.

Runā biežāk

Vienlaikus Tele2 dati liecina, ka pēdējo mēnešu laikā, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, Latvijas iedzīvotāji viesabonēšanas pakalpojumus Vācijā un Zviedrijā lietojuši gandrīz par 20% vairāk, savukārt Liebritānijā par piektdaļu mazāk. «Viesabonēšanas pieaugums Vācijā, visticamāk, skaidrojams nevis ar biežāku Latvijas iedzīvotāju ceļošanu, bet darba tirgus atvēršanu šajā valstī. Tāpat, iespējams, šogad iedzīvotāji priekšroku dod darba meklējumiem Zviedrijā, nevis Lielbritānijā, kas izskaidro viesabonēšanas patēriņa tendences,» Neatkarīgajai teica Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis. Pēc viņa vērtējuma, Latvijas iedzīvotāji viesabonēšanas pakalpojumus visaktīvāk izmanto vasaras mēnešos, īpaši jūlijā un augustā, kas tradicionāli ir ierastais atvaļinājumu un atpūtas laiks. Pēc sarunu apjoma iedzīvotāju populārākie ceļojumu un biznesa galamērķi šogad ir bijuši Vācija, Lietuva, Zviedrija, Lielbritānija un Igaunija.

Arī SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) klientu vidū populārākie galamērķi ir bijuši Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstis, kurās pakalpojumus šogad jau ir izmantojis katrs trešais LMT lietotājs. Pēc lietotāju veikto zvanu ilguma vispopulārākās šogad ir bijušas mūsu kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva, kā arī Lielbritānija, Krievija, Vācija, Baltkrievija, Neatkarīgajai atklāja LMT Starpoperatoru pakalpojumu daļas vadītājs Normunds Lapoško.

LMT apkopotā informācija liecina, ka viesabonēšanu šā gada nepilnos 9 mēnešos ir izmantojuši 40% no LMT lietotājiem un ik gadu lietotāju skaits pieaug. Šajā laikā katrs desmitais lietotājs vismaz reizi ir izmantojis viesabonēšanas pakalpojumu.

Savukārt Bite Latvija rīcībā esošā informācija liecina, ka, atrodoties ārzemēs, šovasar Bite klienti runājuši divreiz vairāk nekā pagājušā gada vasaras mēnešos. «Ļoti populārs to klientu vidū, kas brauc uz ārzemēm, ir izmaksu kontroles pakalpojums, ko piedāvā Bite. Protams, klientiem drošāk ļauj justies arī tarifi, kas viesabonēšanā ir kļuvuši zemāki, īpaši tajās valstīs, kur ir Bite partnera Vodafone tīkls,» Neatkarīgajai teica Bite Latvija klientu apkalpošanas vadītāja Oksana Stankeviča. Šovasar Bite klientu vidū populārākās valstis bijušas Lietuva, Vācija, Lielbritānija un arī Igaunija.

Avots: nra.lv

519 skatījumi




Video

Neplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas

31/03/2025

Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...

Lasīt tālāk
Video

Brīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu

28/03/2025

Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...

Lasīt tālāk
Video

Saeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību

20/03/2025

Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...

Lasīt tālāk
Video

LDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?

20/03/2025

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...

Lasīt tālāk
Video

Reālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos

18/03/2025

Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...

Lasīt tālāk
Video

Pirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju

13/03/2025

Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā...

Lasīt tālāk
Video

Ieviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu

06/03/2025

Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots izveidot elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz ceturtdien, 6. martā, trešajā – galīgajā...

Lasīt tālāk
Video

Darba devēja atbalstu darbiniekam zāļu iegādei smagu slimību ārstēšanai neapliks ar ienākuma nodokli

06/03/2025

Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar ienākuma nodokli. To noteikusi Saeima, ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemot...

Lasīt tālāk
Video

Valdība akceptē izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā

05/03/2025

Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmu (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents aicina Latvijas Banku piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai

04/03/2025

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu...

Lasīt tālāk