• Tweet

Partijai KPV vajadzētu būt godīgiem pret saviem vēlētājiem un iet prom no “Jaunās Vienotības” valdības, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Saeimas deputāte Linda Liepiņa (KPV LV).

Runājot par lēmumu īsi pirms partijas kongresa izstāties no partijas valdes, Liepiņa norādīja, ka lēmumu pieņēmusi, jo partijas vadībā “viss neesot kārtībā”. “Apzināti neesmu par to publiski runājusi, jo izķengāties par vienu vai otru nav liela māksla. Mēs jau sabiedriskā telpā esam pietiekami vērojuši dažādus spilgtus izteicienus, savdabīgu dialogu. Es te domāju starp Kaimiņa kungu un Gobzema kungu,” norādīja politiķe.

“Šo lēmumu [aiziet no valdes] es nepieņēmu vienas dienas vai stundas laikā. Jau ilgāku laiku notika tāda kompromisu meklēšana ar sevi. Politikā nekad nebūs tā, ka viss ir pilnīgi skaidrs, un ir lietas, ar kurām jāsadzīvo. Ir pilnīgi utopiski domāt, ka visu, ko gribēšu, to dabūšu. Vienkārši vienā brīdī jūti, ka ir sasniegts tas beidzamais punkts, ar kuru vairs neesi gatava samierināties,” klāstīja Liepiņa.

Viņa norādīja, ka pēdējais piliens bijis vienā no beidzamajām valdes sēdēm. “Tajā piedalījāmies tikai mēs trīs līdzpriekšsēdētāji, un Kaimiņa kungs kategoriski atteicās akceptēt mūsu darba kārtību, par kuru mēs balsojām ar Ati Zakatistovu. Neteikšu, par ko tas bija, bet patiesībā es sapratu, ka Kaimiņa kungs savas personīgās intereses stāda augstāk par organizācijas interesēm, kas man personīgi ir absolūti nepieņemami. Otrs [piliens] bija valdes locekļa Ralfa Nemiro izvirzītais pārstāvis Ventspils brīvostā. Rebenoka kunga virzīšana šim amatam notika bez jebkādas diskusijas valdē. Es pat netaisos iedziļināties, vai mums bija vai nebija labāks kandidāts. Sāksim ar to, ka kandidāts vispār netika apspriests. Var jau teikt, ka tā bija tikai ministra kompetence, bet būsim godīgi. Ralfs Nemiro nebūtu ministrs, ja viņam nebūtu partijas un partija nebūtu viņu izvirzījusi,” norādīja deputāte.

“Tas, kas notika publiskajā telpā starp Kaimiņa un Gobzema kungiem, ilgākā laikā bija, teiksim, kā ir, nemeklēsim smalkākus epitetus, mērīšanās ar gailīšiem. Bija skaidrs, ka kaut kādā veidā šis konflikts bija jāizbeidz. Kaimiņa kungs izvēlējās to beigt šādā veidā,” runājot par Alda Gobzema izslēgšanu, norādīja Liepiņa, paužot pārliecību, ka tas bija jādara biedru sapulcē. “Šeit nevērtējam, kurš smukāks, labāks vai, atvainojos par izteicienu, kuram ir garāks. Tas, kā tas notika, manuprāt, bija diezgan nesmuki. Tas nenozīmē, ka es aizstāvu Gobzema kungu. Es runāju par procedūru,” turpināja Liepiņa.

Vaicāta, vai atkāpšanās no partijas valdes nozīmē, ka viņa iet prom arī no politikas, Liepiņa norāda, ka nepamet politiku. “Kad nācu uz politiku… Mūsu politiskā sistēma ir tāda, ka, neesot partijā, tu nevari kandidēt, lai vai cik labs cilvēks tu būtu. Tu nevari būt ievēlēts, ja neesi kādā sarakstā. Man bija jāizvēlas, kura tajā brīdī ir labākā versija. Mani uzrunāja gandrīz visi tā laika nopietnie politiskie spēki, un mana izvēle krita par labu KPV LV. Galvenais faktors bija, ka organizācija ir jauna. Jaunu organizāciju ir daudz lielākas iespējas veidot tādu, kādu to gribētu redzēt. Nākamais jautājums, uz kuru gribu rast atbildi 23. februārī, ir – vai man joprojām ir šī aknu sajūta un vai tā būs? Ka tur ir cilvēki, kuri domā līdzīgi man, un ir vērts cīnīties ne tikai ar ārēju, bet arī iekšēju organizācijas kultūru. Par to, kādai jābūt mūsu politiskajai partijai, un kurā virzienā mums būtu jāiet? Ja tas tā nav, vai ir vērts tērēt enerģiju šādas organizācijas iekšienē? Varbūt tos pašus mērķus var sasniegt citādā ceļā, lai gan nekādu lēmumu neesmu vēl pieņēmusi,” norādīja Liepiņa.

“Teikšu ļoti konkrēti. Ja mēs, tiekoties ar vēlētājiem, būtu viņiem teikuši: klau, draugi, mēs aiziesim valdībā, kuru vadīs Vienotība, nevis kurā piedalīsies, bet, uzsveru, kuru vadīs Vienotība, tad mēs nedabūtu pat 5%. Būsim godīgi. Šis ir galvenais stāsts, un tālāk mēs varam iztirzāt, kā notika aiziešana Vienotības valdībā. Cik ļoti, iespējams, manipulēja ar mūsu frakciju, deputātiem, un kam bija izdevīgi, lai partija šajā valdībā aizietu?” vaicāja Liepiņa, neslēpjot, ka šo partijas soli uzskata par vēlētāju pievilšanu.

“Es vienkārši esmu nogurusi no Kaimiņa kunga. Saku to pilnīgi godīgi. No viņa destruktīvās darbības gan frakcijā, gan valdē. Cilvēcīgi nogurusi,” norādīja Liepiņa, norādot, ka sākotnēji pievienoties partijai viņu uzrunāja nevis Kaimiņš, bet gan Ufo (Kaspars Upacieris). “Savā laikā es prasīju Kaimiņa kungam par viņa iespējamiem finansiāliem darījumiem, un mana izvēle bija – noticēt viņam vai neticēt. Citādi jau nav jēgas, ja ej ar kādu kopā. Tajā brīdī es viņam noticēju un dzīvoju ar savu izvēli. Līdz kādam brīdim,” atzina uzņēmēja.

Viņa atzina, ka Gobzema paziņojums par Rūdolfa Meroni piedāvātājiem 100 000 eiro bijis viens no iemesliem, kāpēc viņa nebalsoja par “Vienotības” valdību. ” Bet tas, ko varu pateikt – jā, šis ir bijis viens no… nu, tēlaini izsakoties, puzles kauliņiem, kāpēc es nebalsoju par Vienotības valdību. Jūs prasāt par finanšu darījumiem, bet es jau neesmu bijusi klāt. Runa var būt tikai par iekšējām sajūtām, kuras rodas ilgākā laikā. Šobrīd priekšplānā ir jautājums – kas notiks ar Saeimas Kārtības rulli? Cik ļoti iespējamās izmaiņas Kārtības rullī ir palīdzējušas tam, lai tiktu izveidota Vienotības valdība? [..]. Redziet, ja no pirmās dienas viens no mūsu partijas līdzpriekšsēdētājiem sāk “bortēt” sava izvirzītā premjerministra valdību, lai tās nebūtu. Dara to visiem iespējamajiem veidiem. Ja viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem slēgtā frakcijas sēdē ieved iekšā JKP pārstāvjus un tajā brīdī KPV LV saprot, ka KPV LV valdības nebūs. Ja viens no KPV LV līdzpriekšsēdētājiem no pirmās dienas sāk izmisīgi atbalstīt Vienotības valdības izveidošanu. Dara visu iespējamo, lai tas tiktu izdarīts, tad man pat nerodas jautājumi. Es, saliekot kopā šīs lietas, ko esmu redzējusi, dzirdējusi, izdaru secinājumus un finālā par šo valdību nebalsoju. Tā vietā sāku pārdomāt, ka, iespējams, kādam bez partijas mērķiem ir kādi citi, savtīgi mērķi,” uzskata Liepiņa.

“Ko, manuprāt, vajadzēja darīt KPV LV? Mums vajadzēja nostāties ļoti konstruktīvā opozīcijā. Nevis tādā opozīcijā, kādu redzējām Kaimiņa kunga izpildījumā iepriekšējos četrus gadus, bet patiesi konstruktīvā opozīcijā. Iemācīties parlamentāro darbu, iesniegt konstruktīvus priekšlikumus un audzēt savus muskuļus. Piesaistīt gudrus cilvēkus, dažādu jomu speciālistus un turpināt to, ko ļoti labi bijām iesākuši. Tāds ir mans viedoklis. Mums nevajadzēja iet varā. Par nožēlu, vecajai kliķei pietrūka tikai dažu balsu, kas bija izšķirošas, kāpēc tika salauzta partija, frakcija utt. [..] Ja man jāsaka, kas vēl bija par iemesliem, kāpēc nebalsoju par Vienotības valdību, tad tas bija Saeimas 10. janvāra balsojums par OIK atcelšanu no 31. marta,” atzīna Liepiņa.

“Ja jau ZZS saka, ka var no 31. marta OIK atcelt, un Kučinskis to ir parakstījis, tad jau acīmredzot to patiešām var izdarīt. Tā uz šī ZZS priekšlikuma tika uzlikti arī trīs KPV LV paraksti. Man tajā brīdī nebija nekādas tālejošas domas. Ja var, tad kāpēc neiestāties par labu lietu? Tad tika izsludināts ārkārtas pārtraukums uz stundu. Frakcijas telpās sākās absolūtākais haoss. Viens no partijas vadītājiem mēģināja mums, trim frakcijas deputātiem, norādīt, ka mums šie savi paraksti ir steidzami jāanulē. Tas viss tika pavadīts ar saukļiem, ka, ja šāda iniciatīva tiek pieņemta, tad Kariņš atsakās iet par valdības vadītāju, uz ko mana atbilde bija pilnīgi loģiska – ja Kariņš negrib vadīt valdību, tad tā nav spiesta lieta. Lai nevada. Es jautāju – vai pats Kariņš to ir teicis? Nē, to saka JKP un… visi. Tad es saku, lai nāk pats Kariņš un stāsta. Vai mums ir sava frakcija vai JKP filiāle? Kas te notiek? Es jau tajā brīdī labi sapratu, kas notiek. Tad vēl tādas frāzes, ka mums tagad jāskrien uz Vienotības frakciju… Nekur mums nav jāskrien. Tā ir attieksme. Kādam ir jāskrien, lai gan lielākajai daļai nekur nav jāskrien. Ja mēs kā partija, kura visu šo laiku ir skaļi teikusi, ka esam pret OIK, tagad nobalsojam pret šo pieprasījumu, kas paredz OIK atcelt, tad uz redzēšanos! Tad ir pilnīgi skaidrs, kas ir kas. Tas bija balsojums – būt vai nebūt Kariņa valdībai,” sacīja politiķe.

Viņa atzina, ka viņas sirdssapziņa ir tīra, jo viņa nav balsoju par “Vienotības” valdību. “Tas, ko es vēlētos pateikt, ir – ja mēs vēlamies arī turpmāk pastāvēt kā organizācija, tad… (nopūšas un ilgi domā)… es pateikšu skaidri… ir jāmazina Artusa Kaimiņa loma organizācijā. Artusam ir jāiemācās strādāt komandā, turklāt katru dienu, nevis tikai tad, kad tas viņam ir izdevīgi. Ir skaisti ar komandu aiziet līdz vēlēšanām, bet pēc tam kļūt par Es, Es, Es. Otrs, būtu godīgi pret mūsu vēlētāju, ja mēs pakāptos solīti atpakaļ un no šīs valdības ietu projām,” uzskata Liepiņa.

Foto: F64