• Tweet

Lietuvā notikušajās parlamenta vēlēšanās lielākos panākumus guvušas opozīcijas partijas, un gaidāms, ka pēc balsošanas otrās kārtas 28. oktobrī valdošo koalīciju veidos Darba partija, sociāldemokrātu partija un partija Kārtība un taisnīgums.

Pašlaik jau zināms, ka jaunajā Lietuvas parlamentā būs pārstāvētas septiņas partijas, kas sadalījušas 70 no 141 deputāta mandāta – vēl 71 mandāta īpašnieks tiek noskaidrots vienmandāta vēlēšanu apgabalos. Savukārt konsultatīvajā referendumā vairākums Lietuvas vēlētāju nobalsojuši pret Visaginas AES celtniecību.

Pēc vairāk nekā 94% balsu saskaitīšanas Lietuvas Galvenās vēlēšanu komisijas vadītājs Zenons Vaigausks informējis, ka vadībā izvirzījusies par kreisi populistisku uzskatītā Darba partija, kuras līderis Viktors Uspaskihs 2006. gadā tika apsūdzēts partijas melnās kases izveidošanā, taču vēlāk attaisnots un pašlaik pilda Eiroparlamenta deputāta pienākumus. Darba partija saņēmusi mazliet vairāk nekā 20% balsu, kas tai nodrošina 17 deputātu mandātus. Naktī uz pirmdienu jau notikušas V. Uspaskiha sarunas ar sociāldemokrātu partijas (18,5%, vismaz 16 mandātu) līderi Aļģirdu Butkeviču un Kārtības un taisnīguma (7,5% un 6 mandāti) vadītāju, savulaik no amata atstādināto prezidentu Rolandu Paksu.

Tieši šīs partijas, domājams, veidos jaunās valdošās koalīcijas kodolu, nepieciešamības gadījumā pieaicinot vēl kādu partiju – iespējams, Liberāļu kustību (8% balsu un 7 mandāti), bet, iespējams, Lietuvas poļu vēlēšanu akciju (pārsteidzoši 6% un vismaz pieci mandāti). «Nedz par premjeru, nedz ministru amatu kandidātiem mēs nerunājam, kamēr nebūs zināmi vēlēšanu otrās kārtas rezultāti,» Delfi.lt citē V. Uspaskiha sacīto pēc naktī uz pirmdienu notikušajām sarunām ar pārējiem diviem eventuālajiem koalīcijas partneriem. V. Uspaskihs uzsvēris, ka pašlaik pati svarīgākā ir panāktā vienošanās, ka balsošanas otrajā kārtā vienmandāta apgabalos partijas atbalstīs vienotus kandidātus. Jāpiebilst, ka saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem vienmandāta apgabalos labas pozīcijas ir līdz šim pie varas bijušajai konservatīvajai Tēvzemes savienībai – Lietuvas kristīgajiem demokrātiem, kas partiju konkurencē palika tikai trešajā vietā ar nepilniem 15% balsu un 12 mandātiem. Uz papildu 13 līdz 18 mandātiem cerības joprojām saglabā gan Darba partija, gan sociāldemokrāti, kuras līdz ar to ir ieinteresētas, lai saņemtu potenciālo koalīcijas partneru atbalstu balsošanas otrajā kārtā.

Lietuvas mediji gan vakar norādījuši, ka starp iespējamajiem koalīcijas partneriem jau sākusies prognozējamā rīvēšanās. Pretēji V. Uspaskiha apgalvotajam, ka par konkrētu amatu sadalījumu nav runāts, R. Pakss paziņojis, ka visas trīs partijas vēl pirms vēlēšanām izveidojušas darba grupu, kurā spriests par to, kam kādi amati pienāksies, ja eventuālie koalīcijas partneri patiešām nodrošinās vairākumu jaunajā parlamentā. «Pagaidām gan par to pāragri runāt, jo tas būs atkarīgs no tā, kurš kļūs par premjeru, vai viņš spēs sastrādāties ar konkrētu ministru, vai partija spēs piedāvāt cienīgu kandidātu ministra amatam, vai premjera amata kandidāts šķitīs pieņemams prezidentei,» sacījis R. Pakss.

Delfi.lt norāda, ka prezidente Daļa Grībauskaite par vienlīdz «nepieņemamiem» kandidātiem var uzskatīt gan pašu R. Paksu, gan V. Uspaskihu. Tādā gadījumā ir jautājums, vai Darba partija (kas varētu iegūt lielāko mandātu skaitu) premjera amatam virzīs citu kandidātu vai samierināsies ar strādāšanu A. Butkeviča pakļautībā. R. Pakss arī nav sajūsmā par V. Uspaskiha ideju piesaistīt valdošajai koalīcijai Liberāļu kustību, kuras līderis Elīgijs Masjulis paziņojis, ka ar Kārtību un taisnīgumu vienā valdībā neiešot. Pēc R. Paksa domām, vislabāk būtu vispār iztikt bez ceturtā koalīcijas partnera, taču, ja to tomēr nākas izvēlēties, priekšroka dodama Lietuvas poļiem.

Lietuvos Rytas gan uzsver, ka R. Paksam, kurš pēcvēlēšanu rītā bija viens no skaļākajiem, nāksies samierināties ar to, ka viņa partijai koalīcijā atvēlēta jaunākā brāļa loma un valdībā dominēs kreisi noskaņotās partijas. Iepriekš tās asi kritizējušas konservatīvā premjera Andra Kubiļus valdības veikto taupības politiku un izdevumu samazināšanu sociālajiem mērķiem. A. Butkevičs vakar jau paziņojis, ka jaunā valdība neatteiksies no nodoma samazināt darbaspēka nodokļus, vienlaikus palielinot kapitāla nodokļus. Par algu, pensiju un sociālo pabalstu palielināšanu partijas, kas pagaidām šķiet uzvarējušas vēlēšanās, gan cieš klusu.

Bloomberg norāda, ka lietuvieši izrādījušies samērā kūtri balsotāji – pat neraugoties uz to, ka līdz ar parlamenta vēlēšanām noticis referendums par ieceri būvēt Visaginas AES, balsošanā piedalījušies tikai nepilni 52% iedzīvotāju. Tomēr ar to pieticis, lai konsultatīvais referendums būtu uzskatāms par notikušu, turklāt gandrīz 63% balsotāju iebilduši pret kodolspēkstacijas celtniecību. Vienīgi Zarasu – Visaginas reģionā 66% iedzīvotāju atbalstījuši tās būvi. Tomēr politiķi jau atgādinājuši, ka referendums bijis tikai konsultatīvs un lēmuma pieņemšana par Visaginas AES celtniecību būs jaunā parlamenta un valdības ziņā. Pat A. Butkevičs, kurš pirms referenduma aicināja balsot pret atomelektrostacijas celtniecību, vakar sācis tipiskā valdošo politiķu valodā runāt par «izvērtēšanu, analizēšanu, apspriešanos un sarunām». Savukārt D. Grībauskaite atklāti paudusi necieņu pret referenduma dalībniekiem, paziņojot, ka «mazāk nekā trešdaļa no Lietuvas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem šaubās par jaunās AES lietderību».

Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš