LNMM būs skatāma Imanta Tillera personālizstāde “Ceļojums uz nekurieni”
Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros no 2018. gada 7. jūlija līdz 30. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē būs skatāma vērienīga Imanta Tillera personālizstāde “Ceļojums uz nekurieni”.
Imants Tillers (1950) ir viens no vadošajiem Austrālijas mūsdienu māksliniekiem. Dzimis latviešu trimdinieku ģimenē Sidnejā, Sidnejas Universitātē ieguvis arhitektūras bakalaura grādu (1972). Viņa interese par laikmetīgās mākslas procesiem aizsākās studiju laikā, kā brīvprātīgajam palīgam iesaistoties Kristo (Christo) un Žannas Klodas (Jeanne-Claude) Sidnejas Mazā līča ietīšanā (1969).
Imants Tillers pārstāvējis Austrāliju Sanpaulu biennālē (1975), “Documenta 7” (1982) un 42. Venēcijas mākslas biennālē (1986). Autoram bijušas personālizstādes Mūsdienu mākslas institūtā Londonā (1988), Nacionālajā mākslas galerijā Velingtonā (1989), Nacionālajā Austrālijas mākslas galerijā Kanberā (2006). Starptautisku reputāciju Tillers ieguvis, piedaloties grupu izstādēs Gugenheima muzejā Ņujorkā, Osakas glezniecības triennālē (1990), Stedelijka muzejā Amsterdamā. Viņš regulāri piedalās Sidnejas mākslas biennālēs (1979, 1986, 1988, 2006). Saņēmis nozīmīgas mākslas balvas: Osakas triennāles balvas (zeltu – 1993, bronzu – 1996, sudrabu – 2001), Beidžinas mākslas biennālē (2003) un galveno Austrālijas mākslas balvu ainavu glezniecībā – Vinna balvu (Wynne Prize, 2012, 2013).
Imants Tillers tiek saukts par “domāt provocējošu mākslinieku”, un viņa jaunradi uzskata par postmodernisma kvintesenci. Tillera māksla ir intelektuāla, tā ietver atsauces uz pasaules kultūru, Rietumu mākslas vēsturi, 20. gadsimta Eiropas literatūru un filozofiju, Austrālijas iedzimto iedzīvotāju kultūru. Meistars izvēlas tematus, kas rosina jēgpilnas diskusijas.
1981. gadā Imants Tillers gleznošanai sāka izmantot nelielus ar audeklu apvilktus taisnstūra kartonus, no kuriem tiek salikti bieži vien izmēros iespaidīgi darbi. Šie kartoni (canvasboards) autoram kļuvuši par konceptuālu risinājumu. Tillers izvēlējies apropriācijas metodi – viņa gleznas veidojas no tēliem, kas atrasti citu mākslinieku darbos. Tos citējot un vienā kompozīcijā savienojot daudzus, pasaule paveras kā savstarpēji saistītu parādību sistēma. Pastāvīga Tillera daiļrades sastāvdaļa ir arī teksts – filozofu, literātu, dzejnieku un domātāju sacerējumos atrasti teikumi, kas kā būtiski vēstījumi atkārtojas no vienas gleznas otrā. Mākslinieka lielo jautājumu lokā ir indivīds, vieta un identitāte, trimda, migrācija un piederība.
Latvijā pirmā tikšanās ar Imanta Tillera mākslu notika 1993. gadā, kad Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tika eksponēta glezna no sērijas “Diaspora”. Šo sēriju iedvesmoja Latvijas 1990. gada politiskie notikumi. Tillers aizsāka episku vēstījumu par cilvēkiem, kas atrauti no dzimtenēm, izkliedēti visā pasaulē, un viņu identitāte meklē izpausmi svešā zemē. Tas ir stāsts ne tikai par latviešu diasporu, jo darbi problematizē arī Austrālijas iedzimto iedzīvotāju aborigēnu izstumšanu no viņu tradicionālajām vietām.
Imanta Tillera plašajā retrospekcijā “Ceļojums uz nekurieni” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā eksponēti 64 darbi no Austrālijas Nacionālās mākslas galerijas Kanberā, Jaundienvidvelsas mākslas galerijas Sidnejā, Laikmetīgās mākslas muzeja Sidnejā, Oklendas mākslas galerijas “Toi o Tāmaki” Jaunzēlandē, Eleonoras un Mihaela Trigubofu, Linetes un Terensa Fernu, Vila Beiljū (Will Baillieu) kolekcijām Austrālijā, kā arī no autora īpašumā esošā kopuma. Izlase parāda meistara rokraksta attīstību vairāk nekā 40 gadu garumā, aptverot periodu no 1975. līdz 2017. gadam. No leģendārās instalācijas, kas tapa 1975. gadā, iedvesmojoties no Marsela Dišāna, un tūliņ tika izvēlēta pārstāvēt Austrāliju Sanpaulu biennālē, līdz gleznām, kurās izmantotā apropriācijas metode un īpaši aborigēnu mākslas citāti izraisīja skandalozas diskusijas Austrālijā 20. gadsimta 80. gados. Divi no izstādes darbiem tapuši sadarbībā ar Austrālijas aborigēnu mākslinieku Maiklu Nelsonu Džagamaru (Michael Nelson Tjakamarra). Ar 45 kompozīcijām ekspozīcijā pārstāvēts cikls “Daba runā”, kuru Tillers uzsāka gleznot 1998. gadā, kad no Sidnejas bija pārcēlies dzīvot uz nelielu ciematu Kūmu (Kooma) Monero apgabalā, un turpina joprojām.
Izstādes sakarā pirmo reizi Latvijā izdota grāmata par Imanta Tillera mākslu. Meistara daiļradei ir veltīti vairāki pētījumi, tomēr neviens no tiem līdz šim nebija publicēts Latvijā. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Sidnejas Universitātes izdevniecību “Power Publications” sagatavojis bilingvālu izdevumu “Imants Tillers. Ceļojums uz nekurieni”, kurā ietverts pilnīgs izstādes darbu katalogs un mākslinieka biogrāfijas svarīgākās lappuses.
Dr. art. Elitas Ansones, Dr. Greiama Koultera-Smita (Graham Coulter-Smith), prof. Marka Ledberija (Mark Ledbury), Dr. Īana Maklīna (Ian McLean) un paša Imata Tillera raksti stāsta par mākslinieka daiļradi, apskatot viņa nozīmīgākos ceļojumus – gan ģeogrāfiskā, gan sadarbības, gan filozofiskā izpratnē. Šķērsojot milzīgas fiziskas, metafiziskas un mitopoētiskas teritorijas, tekstu autori nokļūst Karostā, Papunjā, Kūmā un pa ceļam arī daudzos citos attālos mākslas vēstures krastos. No šīs sarežģītās odisejas veidojas unikāls un radošs skatījums, kāds piemīt vizuālam filozofam, kurš redz sevi kā autsaideru dzimtajā pilsētā un viesi savā tēvzemē.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
LBAS: Iebilstam Kultūras ministrijas iecerei ignorēt arodbiedrības saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošanā
Kultūras ministrija ir izstrādājusi plāna projektu “Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.-2027. gadam”. Plāna mērķis ir nodrošināt Pamatnostādnēs...
Lasīt tālākOlga Rajecka izdod jaunu dziesmu un aicina uz Vecgada koncertiem
Dziedātāja Olga Rajecka, sadarbībā ar mūzikas autoru Tomasu Kleinu un teksta autoru Guntaru Raču kopīgi radījuši jaunu un saulainu dziesmu “Saulīte”. Savulaik šis tandēms kopā radīja...
Lasīt tālākJura Kursieša filma “Cildenie” iekļauta Ziemeļeiropas lielākā kinofestivāla galvenajā programmā
Ziemeļeiropā lielākais Starptautiskais Tallinas kinofestivāls “Melnās naktis” (“Black Nights/PÖFF”) šodien, 18. oktobrī, izsludinājis pilnu programmu, iekļaujot konkursa galvenajā...
Lasīt tālākAntra Stafecka un Ingars Viļums izdod jaunu dziesmu un izziņo albuma “MANAS ZEMES SIRDS” koncerttūri
Mūziķi Antra Stafecka un Ingars Viļums iepriecina klausītājus ar jaunu dziesmu "Krustiem un līkumiem", kas ir daļa no abu gaidāmā albuma "MANAS ZEMES SIRDS". Albums tiks izdots 2025. gada...
Lasīt tālākNākamgad Rīgā uzstāsies ASV grupa “The Offspring”
Mūs visus var apsveikt – tas ilgi gaidītais brīdis, kad The Offspring uzstāsies Rīgā ir pienācis. Tieši tā – piedzīvo ikoniskā pankroka giganta The Offspring koncertu Arēnā Rīga 5....
Lasīt tālākKultūras ministre: Mežotnes pilij arī turpmāk ir jābūt pieejamai sabiedrībai
Ceturtdien, 10. oktobrī, Kultūras ministrijā (KM) notika kultūras ministres Agneses Lāces un Mežotnes pils iniciatīvas grupas pārstāvju tikšanās. Tās laikā tika pārrunāti iespējamie...
Lasīt tālākPaziņoti piecpadsmitā festivāla “Patriarha rudens” laureāti un teātra balvas “Zelta muša” ieguvēji
2024. gada 4. oktobrī Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) teātra mājā “Zirgu pasts” norisinājās skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens” noslēguma ceremonija...
Lasīt tālākPilnmetrāžas animācijas filma “Telmas ideālā dzimenīte” pēc pasaules pirmizrādes Vācijā saņem balvu
Profesionālā Eiropas bērnu un jauniešu filmu asociācija (ECFA) apbalvojusi režisora Reiņa Kalnaeļļa pilnmetrāžas animācijas filmu “Telmas ideālā dzimenīte”, kas piedzīvoja pasaules...
Lasīt tālāk“Rudens kamermūzikas festivālā” skanēs koncertprogramma “Divi Osokini. Haidns, Bēthovens, Ravels”
VSIA “Latvijas Koncerti” aicina “Rudens kamermūzikas festivālā” izbaudīt virtuozu klaviermūziku šī gada 12. oktobrī “Dzintaru koncertzāles” Mazajā zālē programmā ”Divi Osokini....
Lasīt tālākMiķeļdienu Rīgā godinās ar jautriem pasākumiem un krāšņu gadatirgu
Gatavojoties Miķeļdienas svinībām, rīdzinieki un viesi 28. septembrī aicināti uz Doma laukumu, kur norisināsies tradicionālais rudens ražas svētku gadatirgus, bet 29. septembrī – godāt...
Lasīt tālāk