Lojalitātes akcijas Latvijas pircējiem maksā dārgāk nekā Igaunijā
Daļa pircēju aizraujas ar lielveikalu lojalitātes uzlīmju krāšanu, pat neiedomājoties, ka tieši tādu pašu produktu varētu nopirkt citā veikalā ātrāk, vienkāršāk un atsevišķos gadījumos arī lētāk.
Salīdzinot divu identisku akciju noteikumus viena un tā paša zīmola lielveikalā Latvijā un Igaunijā, Neatkarīgā secināja, ka Latvijā par akcijas uzlīmēm ir jāiztērē krietni lielāka summa nekā Igaunijā, taču tas nenozīmē, ka pie mums tās būtu mazāk populāras.
Šobrīd Rimi lielveikalos gan Latvijā, gan Igaunijā norisinās lojālitātes akcija Fontignac trauku iegādei. Latvijā vienu uzlīmi var saņemt, iztērējot 7 eiro, Igaunijā – 5 eiro. Lētāko preci – divu cepamo trauciņu komplektu – igauņi var iegādāties, sakrājot 40 uzlīmju, tas ir, par šajā veikalu tīklā iztērētiem vismaz 200 eiro, piemaksājot vēl 2,49 eiro. Latvijā identisks trauku komplekts Rimi nopērkams par 30 uzlīmēm, tas ir, iztērējot vismaz 210 eiro (nerēķinot, ka līdz gadumijai vienas uzlīmes vērtība bija vēl augstāka – 5 lati) un piemaksājot 2,83 eiro. Savukārt dārgāko šīs akcijas preci – čuguna katlu – Latvijas iedzīvotāji var iegādāties, papildus uzlīmēm piemaksājot 56,90 eiro, Igaunijas iedzīvotāji – par 9 eirocentiem vairāk.
SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija šīs atšķirības skaidroja ar tirgus īpatnībām. «Summa, no kuras sākot, ir iespējams saņemt vienu akcijas uzlīmi, ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, pircēju pirkuma groza lieluma un tamlīdzīgi,» sacīja L. Podskočija. To, vai arī nākamā Rimi lojalitātes akcija Igaunijas iedzīvotājiem būs izdevīgāka nekā pircējiem Latvijā, Rimi pārstāve neatklāja, piebilstot, ka šobrīd sīkāku informāciju uzņēmums nevar sniegt, «lai tas drīzāk nāk kā pārsteigums pircējiem».
Arī Maxima lojalitātes akcijā Berghoff trauku iegādei vienu uzlīmi var saņemt par pirkumu, kas pārsniedz 7 eiro. Igaunijas Maxima veikalos pašreiz norisinās akcija Dormeo produkcijas iegādei, kurā viena uzlīme tiek piešķirta par 10 eiro lielu pirkumu. Arī Maxima pagaidām neatklāj nākamās akcijas noteikumus. «Lēmumi par šīm akcijām tiek pieņemti, ņemot vērā tirgus situāciju, mūsu pircēju pirktspēju, kā arī katras akcijas preces specifiku. Pašlaik gan vēl nav skaidrības par to, kāda un kad varētu būt nākamā uzlīmju akcija, taču patlaban neredzam iemeslu, kādēļ būtu jāpaaugstina esošā vienas uzlīmes saņemšanas robeža,» Neatkarīgajai sacīja Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris.
IKI lielveikali pircēju pievilināšanai savukārt izvēlējušies citu taktiku – uzlīmju vietā tiek piešķirts lojalitātes čeks, kuru var izmantot vienas lojalitātes preces iegādei.
Neatkarīgās lasītāja Antra šo lojalitātes čeku izmantoja, lai nopirktu mizošanas nazi. «Pat ar visu atlaidi cena nebija no zemākajām. Taču, tā kā man tāds bija vajadzīgs, reizē ar citiem pirkumiem iegādājos arī šo nazi,» Neatkarīgajai savā pieredzē dalījās Antra. Pārnākusi mājās un kārtīgi ieskatījusies čekā, viņa pārsteigta secināja, ka par lojalitātes čeka izmantošanu viņai likts piemaksāt. «Maksa par čeka izmantošanu bija simboliska – 1 eirocents, taču vienalga tā ir visai dīvaina izpratne par lojalitāti un pircēju piesaistīšanu. Turklāt ne veikalā, ne arī veikala mājaslapā nav informācijas, kas brīdinātu pircējus par šādu prasību,» sašutusi teica Antra.
SIA Palink mārketinga vadītājs Raimonds Janševskis Neatkarīgajai skaidroja, ka IKI lojalitātes programmā pircējiem par preci nekas papildus nav jāmaksā, tāpēc arī šī informācija par 1 eirocenta maksas uzrādīšanu pirkuma čekā nekur nav norādīta. «Diemžēl tehniski nav iespējams lojalitātes čeka svītru kodu kasē noskanēt nulles vērtībā, tāpēc mūsu risinājums šai situācijai ir tāds, ka faktiski čekā norādām preces cenu ar atlaidi, no tās atņemot vēl vienu eirocentu, kurš pēc tam pieskaitās atpakaļ kā summa par noskanēto lojalitātes čeka svītru kodu. Kopsumma no tā nemainās – pircējs par preci samaksā to cenu, kas attiecīgi norādīta akcijā,» skaidroja R. Janševskis.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk