LSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns – svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz 34 EUR/100 kg, ražošanas izmaksu kāpums, lielais sausums un līdz ar to arī lopbarības trūkums – saimniecības, kas pārcietušas kārtējās grūtības, ir optimizējušas savu ražošanu un turpina veiksmīgi saimniekot un attīstīties.
“2023. gads, kad strauji kritās piena cena un uznāca sausums, piena lopkopībā strādājošajiem radīja milzu izaicinājumus ar barības deficītu un augsto piena pašizmaksu. Lopkopībā ķēdes pirmais posms ir kvalitatīva un pietiekošā daudzumā sagatavota lopbarība! Tie saimnieki, kuri piena lopkopībā bija ievērojuši pamatnosacījumus jeb ražoja un sagatavoja barību ar vismaz pāris mēnešu rezervi, tad arī spēja šai situācijai pielāgoties un līdzsvarot dzīvnieku ēdināšanu un izmaksas. Ja šeit tiek pieļauta kāda kļūda, tad šī kļūda mums, piena lopkopjiem, velkas līdzi vismaz gadu, līdz nākošai sezonai. SIA “Ogres piens” 2023. gads bija ļoti sarežģīts. Mums rupjās lopbarības deficīts bija ap 25% no pamatvajadzībām. Menedžēt augstražīgu ganāmpulku ar daļēji savu un iepirkto rupjo barību mums bija liels izaicinājums,” komentē un pieredzē dalās SIA “Ogres piens” ražošanas daļas vadītājs Nils Bergmanis.
Kā liecina Lauksaimniecības datu centra (LDC) sagatavotā informācija svaigpiena iepirkuma statistikas reģistrā, slaucamo govju ganāmpulku skaits uz 2023.gada janvārī no 9490 ganāmpulkiem ir sarucis līdz 8318 – 2024. gada marta dati. Arī slaucamo govju skaits šajā laika posmā ir samazinājies par vairāk kā 10 tūkstošiem vienību. Tās ir nenoliedzamas sekas tam, ka daudzi piensaimnieki, lielākoties mazās saimniecības, nespēja tikt galā ar 2023. gada izaicinājumiem un grūtībām.
Savukārt vadoties pēc Eiropas Komisijas Piena tirgus novērošanas centra datiem, Latvijas piensaimnieki par nodoto saigpienu jau vairāk kā gadu saņem viszemāko samaksu starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. 2024. gada martā tie bija 39,45 EUR/100 kg, kas ir par gandrīz 15% mazāk kā vidējā svaigpiena iepirkuma cena ES.
“Ja runājam par piena cenu un salīdzinām to ar citām ES valstīm, tad situācija mums norāda uz to, ka Latvijas piena lopkopības saimniecībām ir jābūt krietni kreatīvākām un efektīvākām. Daloties pieredzē ar citu valstu kolēģiem, bieži vien pierādās, ka mūsu barības pašizmaksas un ražīgo dzīvnieku sausnas kilograma izmaksas barošana ir ļoti līdzīgos līmeņos, tas nozīmē, ka “peļņa pēc dzīvnieku barošanas” visur citur ES ir lielāka, jo lopkopības galvenās izmaksas ir tieši dzīvnieku ēdināšana un rupjās lopbarības saražošana. Līdz ar to mums ir jādomā, kā efektivizēt citas ikdienas izmaksas,” tā Nils Bergmanis.
Neskatoties uz grūtībām, ar ko SIA “Ogres piens” saskarās 2023. gadā, un zemākajai svaigpiena iepirkuma cenai ES, nākotnē saimniecība raugās ļoti optimistiski un 2024. gada sezonai ir izvirzījuši lielus mērķus un uzstādījumus, kas balstīti uz ilgtermiņa domāšanu: “Mūsu vīzija par nākotnes paplašināšanos ir domāt kreatīvāk. Izstrādāt projektus, kur spējam palielināt ražojošo dzīvnieku skaitu un samazināt darba spēka izmaksas attiecībā uz dzīvnieku uzturēšanu. Monitorēt dzīvniekus ar jaunajām tehnoloģijām un attīstīt dzīvnieku ģenētiku. SIA “Ogres piens” mēs ļoti koncentrējamies izmantot jaunākās paaudzes tehnoloģijas, lai veiktu dzīvnieku automātisku monitorēšanu, izmantojot Allflex Livestock intelligence lietotni. Tāpat, attīstot dzīvnieku ģenētiku, veidosim saimniecības plānu, kas balstīts uz genoma testēšanu un rezultātiem.”
Vēl par tēmu:
Latvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70%
Kopš 2005. gada azartspēļu zāļu skaits Latvijā ir sarucis par vairāk nekā 70% – 2005. gadā Latvijā bija 636 zāles, bet 2025. gada martā – 174. Spēļu zāļu skaits turpinās sarukt...
Lasīt tālākMazo un vidējo uzņēmēju vidū lielākie optimisti Lietuvā, skeptiskākie – Igaunijā
Mazo un vidējo uzņēmēju aptauja Baltic Business Outlook, ko SEB banka Baltijas valstīs veic kopš 2014. gada, atklāj būtiskas atšķirības uzņēmēju attieksmē ekonomiski strauji augošajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvija atbalsta jaunu ES aizsardzības finansēšanas modeli
Ceturtdien, 20. martā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens iepazīšanās vizītē tikās ar Vācijas vēstnieci Latvijā Gudrunu Maslohu (Gudrun Masloch). Viņi pārrunāja ģeopolitiskās norises,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis februārī bez būtiskām izmaiņām
2025. gada februārī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,3 %, un kopš janvāra tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākPatiesības brīdis valdībai: birokrātija un tēriņi vai nauda valsts aizsardzībai?
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav...
Lasīt tālāk