LSKA sagaida likumdevēja iesaisti senioru problēmu risināšanā
Senioru diena Saeimā dod cerības, ka likumdevējs un izpildvara senioru problēmas ne vien uzklausīs, bet arī sadzirdēs un risinās, norāda biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA). “Mēs sagaidām ieinteresētu un cieņpilnu attieksmi pret cilvēkiem, kuri ar darbu mūža garumā devuši savu pienesumu Latvijas ekonomikai,” uzsver LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne.
Nav pieņemama situācija, ka 34 gadus pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 40% mūsu valsts pensionāru joprojām ir pakļauti nabadzības riskam, saka Astrīda Babāne. “LSKA uzskata, ka vārdi par cieņpilnām vecumdienām nedrīkst būt tikai skaista frāze politiķu uzrunās vai politikas dokumentos. Šīm cieņpilnajām vecumdienām jākļūst par realitāti, un viens no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai ir Saeimai iesniegtā Latvijas Pensionāru federācijas izstrādātā rezolūcija pensiju sistēmas, veselības aprūpes un arī senioru digitālo prasmju uzlabošanai,” saka LSKA valdes priekšsēdētāja.
Pēc viņas teiktā tā vietā, lai arvien augošo sabiedrības novecošanas tendenci izmantotu attaisnojuma meklēšanai pietiekama valsts atbalsta trūkumam, daudz lietderīgāk būtu meklēt iespējas tā saucamās “sudraba paaudzes” produktīvo mūža gadu paildzināšanai un senioru aktīvākai iesaistīšanai darba tirgū. LSKA ieskatā Latvijai nepieciešama mērķtiecīga sociālā politika novecošanās negatīvo seku mazināšanai un “Senioru diena” Saeimā varētu būt nozīmīgs impulss šādas programmas izstrādes uzsākšanai.
No LSKA Senioru dienā piedalījās arī LSKAvaldes locekles Lilita Kalnāja, Liesma Neipreisa un Barba Girgensone.
LSKA struktūrvienības Senioru Saeimas priekšsēdētāja Barba Girgensone norāda, ka senioru problēmas politikas veidotājiem ir zināmas, bet diemžēl nereti paliek risināmo jautājumu otrajā plānā.
Sociālajā sfērā, par kuru Latvijas Pensionāru federācijas vadītājas Aijas Barčas vadībā diskutēja Sociālā komisija, problēmas tika saskatītas četrās jomās: Dažādu ārēju un iekšēju faktoru izraisītas inflācijas svārstības viena budžeta gada ietvaros nopietni apdraud mazo un vidējo pensiju saņēmēju iztiku, tāpēc indeksējot pensijas, jāņem vērā nostrādātie darba gadi; pensiju aprēķināšanas procedūru necaurskatāmība, sadrumstalotība un sarežģītība rada neuzticēšanos pensiju sistēmai kopumā, tāpēc nepieciešams noteikt prioritāti bāzes pensijas modeļa izstrādei; cilvēku uzkrājumu neaizskaramība un valsts rūpes par to sabiedrībā joprojām raisa bažas un vairo neuzticību valsts varai, tāpēc jānodrošina otrā līmeņa valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu neaizskaramība; pensionēšanās vecuma sliekšņa paaugstināšana nav pieļaujama.
Savukārt Barba Girgensone, piedaloties Veselības komisijas darbā, vērsa komisijas dalībnieku uzmanību uz LSKA paveikto, sadarbojoties ar vairākām NVO, lai aktualizētu veselības aprūpes problēmas šādās jomās: sirds asinsvadu slimības, diabēts, onkoloģija, neirodeģeneratīvās slimības, acu veselība, geriatra pieejamība, kā arī paliatīvās aprūpes nodrošināšana. Komisija pievienojās LSKA viedoklim par senioru primārās veselības aprūpes neapmierinošo situāciju visā valsts teritorijā un ietekmi uz senioru dzīves kvalitāti.
LSKA atzinīgi novērtē veselības ministra izteiktās idejas par to, ka valstī jāveido labbūtības centri (mazas ambulatoras lauku slimnīcas); jāpaplašina paliatīvās aprūpes sniegšanas pakalpojums izmantojot mobilās brigādes; jāveicina starpresoru sadarbība labklājības un veselības aprūpes jomā veidojot vienu pārvaldes institūciju ar diviem departamentiem, tādejādi nesadrumstalojot resursus organizatorisko pasākumu veikšanā; jāiesaista VARAM telemedicīnas attīstīšanā; jāveido pakalpojums “Slimnīca mājās”, kas domāta hroniskajiem slimniekiem, kuriem slimības saasinājuma periodā tiek sniegta palīdzība viņa dzīves vietā, neivietojot pacientu stacionārā; neatlaidīgi jāstrādā pie veselības pratības attīstīšanas.
LSKA ir gandarīta arī par to, ka starp Veselības komisijā identificētajām problēmām tika minēta vecuma cenza noteikšana skrīninga pakalpojuma saņemšanai, jo biedrība ne reizi vien vērsusi uzmanību uz to, ka gados veciem cilvēkiem valsts apmaksātas vēža profilaktiskās pārbaudes nav pieejamas. “Mēs ļoti ceram, ka šī situācija mainīsies un vēža agrīna atklāšana, pateicoties skrīningam, būs pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem, neraugoties uz viņu vecumu,” saka Barba Girgensone.
Vēl par tēmu:
VK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālākSaeimas deputāti: Sabiedriskā transporta pieejamība ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem
Sabiedriskā transporta plānošana un pieejamība valsts dotētajos maršrutos, it īpaši reģionos un laukos, ir nepārdomāta, vecmodīga un nepiemērota iedzīvotāju paradumiem, to trešdien,...
Lasīt tālākBudžets iesniegts izskatīšanai valdībā
Finanšu ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada valsts konsolidētā...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta ieceri iesaldēt atalgojumu valsts un pašvaldību uzņēmumu vadībai
Lai uz laiku iesaldētu atalgojumu valsts un pašvaldību uzņēmumu valdēs un padomēs, ceturtdien, 10.oktobrī, Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos Valsts prezidenta rosinātos...
Lasīt tālākKredītiestāžu solidaritātes iemaksu ieņēmumi tiks novirzīti valsts drošībai
Otrdien, 8. oktobrī, valdība izskatīja Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas paredz rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās...
Lasīt tālākFM: Inflācija attīstās atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2024. gada septembrī bija par 0,3% augstāks nekā augustā, ko visvairāk ietekmēja sezonāls cenu pieaugums svaigiem augļiem un dārzeņiem. Tikpat būtiski...
Lasīt tālākAr grozījumiem PVN likumā atvieglos prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem
Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz atvieglot un vienādot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas noteikumus un prasības...
Lasīt tālākZZS: Latvijas iedzīvotāji reģionos ir pelnījuši lielāku atbalstu no valsts
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija neatbalsta Finanšu ministrijas iniciatīvu 2025.gada valsts budžetā mazināt pašvaldību finansējumu, kas apdraud vietvaru pamatfunkciju izpildi...
Lasīt tālāk