Lursoft: 33,21% no visiem Latvijas uzņēmumiem pieder sievietēm
Lai noskaidrotu, cik bieži Latvijā biznesā iesaistās sievietes, dibinot savus uzņēmumus un ieņemot amatus uzņēmumu valdēs un padomēs, Lursoft veicis pētījumu, apkopojot datus par sieviešu īpatsvaru biznesā, daiļā dzimuma vadīto uzņēmumu finanšu rezultātiem un populārākajām nozarēm, kurās visbiežāk sievietes izvēlas darboties.
Lursoft apkopotie rezultāti liecina, ka visbiežāk biznesā iesaistās sievietes no Rīgas un Pierīgas vecumā no 30 – 49 gadiem, un daiļā dzimuma dibinātie uzņēmumi lielākoties darbojas mazumtirdzniecības jomā.
Trešā daļā no visiem Latvijas uzņēmumiem pieder sievietēm
Lursoft pētījums liecina, ka no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem trešā daļa jeb 33,21% pieder sievietēm, savukārt 33,43% no visiem uzņēmumiem amatu valdē vai padomē darbojas daiļā dzimuma pārstāve.
Sieviešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā viennozīmīgi veicinājusi iespēja dibināt mazkapitāla SIA, kas sākotnēji neprasa būtiskus ieguldījumus pamatkapitālā. Lursoft pētījuma rezultāti liecina, ka 38,67% no visām Latvijā reģistrētajām mazkapitāla SIA pieder daiļā dzimuma pārstāvēm, savukārt 38,53% SIA ar samazinātu pamatkapitālu sievietes ieņem amatus valdē.
Biznesā aktīvākās – sievietes vecumā no 30 – 49 gadiem
Lursoft pētījumā apkopotais vecuma struktūras grafiks lieliski ataino, kurā vecumā daiļā dzimuma pārstāvēm visbiežāk rodas interese par sava uzņēmuma dibināšanu – aptuveni līdz 25 gadu vecumam jaunieši lielākoties izvēlas studijas augstākajās mācību iestādēs, lai uzkrātu zināšanas, bet pēc tam, kad teorija apgūta, savas prasmes cenšas pielietot praksē. Lursoft pētījuma datos redzams, ka visbiežāk starp sievietēm – uzņēmumu dalībniecēm sastopamas daiļā dzimuma pārstāves vecumā no 30 – 49 gadiem, kas sastāda teju pusi no visām sievietēm, kuras iesaistījušās uzņēmējdarbībā. Trešā daļa jeb 33,59% no visām dāmām, kuras iesaistījušās biznesā un ir kāda uzņēmuma dalībnieces, ir sievietes vecumā no 50 – 69 gadiem.
Kā redzams attēlā, kurš ataino sieviešu – uzņēmumu dalībnieču sadalījumu pa vecuma grupām, vismazāk biznesā iesaistās sievietes vecumā līdz 18 gadiem (0,04%) un dāmas, kuru vecums ir 70 un vairāk gadu (6,62%).
Sievietēm piederošajiem uzņēmumiem finanšu rādītāji sliktāki nekā vidēji valstī
Analizējot finanšu rādītājus uzņēmumiem, kuru dalībnieces vai amatpersonas ir sievietes, redzams, ka 2011.gadā vidējais apgrozījums uz vienu firmu, kuras īpašniece ir sieviešu kārtas pārstāve, bijis par 27,34% zemāks nekā valstī vidēji, savukārt to uzņēmumu, kuru valdē vai padomē ir daiļā dzimuma pārstāve, vidējais apgrozījums bijis 21 954 lati, kas ir par 24,40% mazāks nekā vidējais rādītājs Latvijā.
Apkopojot datus par vidējo peļņu vai zaudējumiem 2011.gadā, redzams, ka tie uzņēmumi, kuru dalībnieču vai amatpersonu vidū ir sievietes, strādājuši ar lielākiem vidējiem zaudējumiem uz vienu uzņēmumu nekā uzņēmējsabiedrības vidēji valstī. Ja 2011.gadā valstī vidējie zaudējumi, ar kuriem finanšu gadu noslēguši uzņēmumi, bijuši 44 lati, tad sievietēm piederošie uzņēmumi strādājuši vidēji ar 5 latiem lielākiem zaudējumiem, bet tās uzņēmējsabiedrības, kuru amatpersonas ir sievietes, ar 47 latu lieliem zaudējumiem, kas ir par 3 latiem vairāk nekā valstī vidēji.
Biznesa sievietes visbiežāk izvēlas darboties mazumtirdzniecības jomā
Lai gūtu priekšstatu, kuras ir populārākās uzņēmējdarbības jomas, kurās sievietes visbiežāk izvēlas darboties, pētījuma ietvaros Lursoft apkopojis datus par TOP 10 populārākajām nozarēm sieviešu – uzņēmumu dalībnieču un amatpersonu vidū.
Kā sieviešu dalībnieču, tā amatpersonu vidū vispopulārākā darbības sfēra ir uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumu sniegšana un konsultēšana nodokļu jautājumos, apliecina Lursoft pētījuma rezultāti. Latvijā kopskaitā reģistrēti 2 373 šīs jomas uzņēmumi, kuri pieder sievietēm, un 2 372 uzņēmējsabiedrības, kuru amatpersonu vidū ir daiļā dzimuma pārstāves.
Izplatīta darbības sfēra, kurā ikdienā var sastapt sievietes, ir mazumtirdzniecība. Tā, piemēram, TOPa 2.vietā gan starp dalībniecēm, gan amatpersonām ierindojusies mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, savukārt 6.vietā – apģērbu mazumtirdzniecība, 7.vietā – tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība, 9.vietā – lietotu preču mazumtirdzniecība, bet starp sievietēm – uzņēmumu dalībniecēm 10.populārākā darbības joma ir pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos. Šajā nozarē kopumā darbojas 745 uzņēmumi, kuru īpašnieces ir sievietes.
Retāk Latvijas sievietes izvēlas darboties tehniskās sfēras pārstāvošajos uzņēmumos, ko apliecina arī fakts, ka starp TOP 10 populārākajām nozarēm tikai viena ir saistīta ar tehnisko jomu – gan starp dalībniecēm, gan starp amatpersonām 8.vietā ierindojušies kravu pārvadājumi pa autoceļiem.
Starp TOP 10 populārākajām uzņēmējdarbības sfērām iekļuvuši arī restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (1 682 uzņēmumi starp sievietēm – dalībniecēm un 1 637 starp sievietēm – amatpersonām), frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi (1 657 uzņēmumi starp dalībniecēm, 1 634 starp amatpersonām), kā arī jomas, kas saistītas ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu.
TOP 10 populārākās uzņēmējdarbības sfēras starp sievietēm
Uzņēmumi, kuru dalībnieku vidū ir sievietes | Vieta | Uzņēmumi, kuru amatpersonu vidū ir sievietes |
Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (2 373) | 1. | Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (2 372) |
Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku (1 705) | 2. | Mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku (1 705) |
Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (1 682) | 3. | Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (1 637) |
Frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi (1 657) | 4. | Frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi (1 634) |
Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (1 176) | 5. | Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana (1 221) |
Apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (1 130) | 6. | Apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos (1 125) |
Tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība stendos un tirgos (1 073) | 7. | Tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība stendos un tirgos (1 066) |
Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (1 027) | 8. | Kravu pārvadājumi pa autoceļiem (1 001) |
Lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos (931) | 9. | Lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos (926) |
Pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos (745) | 10. | Nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata (827) |
Biznesā retāk iesaistās sievietes Latgalē
Ņemot vērā, ka galvaspilsētā un tās apkārtnē ir visvairāk reģistrēto uzņēmumu, likumsakarīgi, ka arī visvairāk uzņēmējsabiedrību, kuru dalībnieces un amatpersonas ir sievietes, izvietotas tieši Rīgā un Pierīgā.
Lursoft pētījuma ietvaros apkopotā informācija liecina, ka galvaspilsētā patlaban darbojas 29 687 uzņēmumi, kuru amatpersonu vidū ir daiļā dzimuma pārstāves un tikai nedaudz mazāk ir tādu uzņēmējsabiedrību (29 584), kuru īpašnieces ir sievietes. Būtisks skaits sieviešu savu uzņēmumu reģistrējušas vai vada arī Pierīgā. Rīgas apkārtnē darbojas 17,38% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kuros amatu ieņem sieviete, tikpat lielu īpatsvaru no kopējā uzņēmumu skaita saglabā arī tās uzņēmējsabiedrības, kuru dalībnieku sarakstā ir vismaz viena daiļā dzimuma pārstāve.
Analizējot datus sadalījumā pa Latvijas vēsturiskajiem novadiem, redzams, ka visvairāk uzņēmumu sievietes dibinājušas Vidzemē – kopskaitā 5 597, otrajā vietā atstājot Kurzemi, kurā sievietēm pieder 4 829 uzņēmumi. Mazāk aktīvas sievietes –uzņēmējas ir Latgalē, kur darbojas 3 027 daiļajam dzimumam piederoši uzņēmumi.
Līdzīga situācija kā ar sievietēm – uzņēmumu īpašniecēm saglabājas arī, analizējot datus par sievietēm – amatpersonām sadalījumā pa Latvijas novadiem. Arī šeit, neskaitot Rīgu un Pierīgu, vislielākais sieviešu vadīto uzņēmumu skaits reģistrēts Vidzemē (9,81%), aiz sevis atstājot Kurzemi ar 4 877 uzņēmējsabiedrībām, kurās vadības grožus savās rokās tur sieviete. Vismazāk uzņēmumu, kuru vadības priekšgalā būtu sieviete, ir Latgalē – 3 078.
Vidēji 37,40% no visiem lielāko Latvijas pilsētu uzņēmumiem pieder sievietēm
Analizējot sieviešu – uzņēmēju īpatsvaru Latvijas lielākajās pilsētās, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumu, kuri pieder daiļā dzimuma pārstāvēm, un firmas, kurās sieviete ieņem amatus valdēs un padomēs, ir Ventspilī. Kurzemes piejūras pilsētā no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem 41,13% pieder sievietēm, savukārt 41,59% sievietes ir amatpersonas. Jānorāda, ka no visiem sievietēm piederošajiem uzņēmumiem Ventspilī 6,81% ir mazkapitāla SIA, kas ir zemākais rādītājs starp Latvijas lielākajām pilsētām.
Otrs augstākais sieviešu – uzņēmumu dalībnieču īpatsvars ir Daugavpilī, kur no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem 39,89% pieder daiļā dzimuma pārstāvēm.
Lursoft pētījuma dati arī liecina, ka vismazākais sieviešu īpatsvars starp uzņēmumu dalībniekiem un amatpersonām ir galvaspilsētā, kur no visiem uzņēmumiem 31,61% gadījumu sievietes ir īpašnieces, bet 31,72% – amatpersonas. Jāpiebilst, ka tas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā pārējās Latvijas lielākajās pilsētās, kur vidēji 38,00% no visiem uzņēmumiem īpašnieces un amatpersonas ir sievietes. Tomēr, neskatoties, ka galvaspilsētā ir vismazākais sievietēm piederošo uzņēmumu īpatsvars, Rīgā biežāk nekā citās pilsētās sievietes izvēlējušās reģistrēt tieši SIA ar samazinātu pamatkapitālu. Lursoft apkopotie dati liecina, ka no visiem galvaspilsētā sievietēm piederošajiem uzņēmumiem 17,28% ir mazkapitāla SIA. Otrs augstākais sievietēm piederošo mazkapitāla SIA īpatsvars reģistrēts Jūrmalā (14,42%).
Vēl par tēmu:
LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk