LZS: Skolēnu pārtikas pakās nedrīkst dominēt ārvalstu produkti
Latvijas Zemnieku savienība (LZS) atbalsta to, ka skolēniem, kuriem Covid 19 pandēmijas laikā ir jāmācās attālinātajā režīmā, pašvaldības skolas pusdienu vietā nodrošina dažādu pārtikas produktu pakas. Tomēr paciņu saturs neatbilst krīzes situācijai, jo tajās dominē citu valstu, nevis vietējo ražotāju un pārstrādātāju produkcija.
Krīzes laikā šis ir viens no labākajiem instrumentiem, kā atbalstīt vietējos pārtikas ražotājus un pārstrādātājus. Uzskatām, ka steidzami jāpārskata iepirkumu procedūras un noteikumi, lai šo situāciju krasi mainītu. Nav pieņemami, ka savus bērnus par valsts atbalstu ēdinām ar citu valstu ražoto produkciju, tā sildot citu valstu ekonomiku, bet par saviem ražotājiem un pārstrādātājiem neiestājamies. Mums strikti jāatbalsta savas valsts uzņēmēji, ražotāji, pārstrādātāji, kā to dara arī citas valstis.
LZS priekšsēdētājs Armands Krauze: “Ir runa par ikdienas pārtikas precēm. Skolēnu pārtikas pakās ir piens, piena izstrādājumi, sausās brokastu pārslas, konservi, šokolāde, cepumi un citi produkti, kas lielākoties ir ražoti citās valstīs. Arī mūsu ražotāji var nodrošināt šādus vai līdzīgus produktus pakas satura aizpildīšanai. Jo īpaši piena produktu segmentā – mums ir pasaules līmeņa pārstrādes rūpnīcas, kas ražo produkciju ne vien vietējam, bet arī eksporta tirgiem. Tāpēc, jo īpaši šajā situācijā, kad piena iepirkuma cena ir nokritusi un piena apjoms vismaz divas reizes pārsniedz to, ko paši spējam apēst, tad ar vēl lielāku jaudu mums būtu jāatbalsta ne tikai Latvijā ražotā un pārstrādātā piena produktu, bet arī vietējo augļu, dārzeņu, gaļas, maizes, graudaugu un olu īpatsvars bērnu skolas pakās.”
LZS valdes priekšsēdētāja vietnieks Ringolds Arnītis: “Izglītības un zinātnes ministrei steidzami jārod risinājums, lai skolēnu pārtikas paciņās būtu Latvijā ražoti produkti. Pārtikas paciņās ievietotie produkti nekad neaizstās pilnvērtīgas pusdienas. Šobrīd svarīgākais ir kvalitatīvi Latvijā ražoti produkti un mūsu lauksaimnieku un ražotāju atbalsts. Tā kā Latvijā neražo ilgi uzglabājamu pienu, tad tajās jāatsakās no ārzemju piena iekļaušanas, aizstājot to ar auzu pārslām, ābolu sulu vai citiem Latvijā ražotiem produktiem. Tas īstenojams, nosakot par obligāti īstenojamu Zaļo iepirkumu, kas būtu reāls atbalsts visiem nodokļu maksātājiem krīzes laikā.”
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk