Mācību iestāžu reorganizācija turpināsies – pēc RPIVAS varētu sekot koledžas
Lai arī pagaidām izskanējis plāns reorganizēt vienīgi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), pavisam drīz Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) varētu ķerties klāt arī koledžām.
Intervijā Latvijas Radio izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sola, ka it kā līdz 2020.gadam citu augstākās izglītības iestāžu institucionālā reorganizācija nav paredzēta, lai gan vēlāk atzīst, ka izmaiņas varētu skart koledžas, kas piedāvā apgūt pirmā līmeņa augstāko izglītību.
Šadurskis uzsvēra, ka no kultūras un mākslas augstākās izglītības iestāžu reorganizācijas nebūtu nekāds labums, tāpat kā no reģionālo augstskolu, kā arī Sporta akadēmijas reorganizācijas. Vienlaikus viņš norādīja, ka visas valsts augstākās izglītības iestādes skars programmu konsolidācija.
Ministrs atkārtoja jau iepriekš sacīto, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmā vērojama “nesamērīga” augstākās izglītības programmu sadrumstalotība. Tiks vērtētas mācību programmas – tās plānots konsolidēt, lai tostarp novērstu to dublēšanos. Pašlaik valsts augstskolās ir ap 900 studiju programmu, un “mums vajadzētu aiziet līdz 600” studiju programmām.’
Pašlaik aktuāla kļuvusi ziņa par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas reorganizāciju, taču vai ministrija drīzumā neplāno aiztikt citas izglītības iestādes?
Šadurskis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā precizēja, ka citu augstskolu reorganizācija nav gaidāma līdz 2020. gadam, taču tuvākajos gados kādas pārmaiņas varētu notikt koledžās. Neapmierinošs ministra prāt ir fakts, ka šajās augstākās izglītības iestādēs var iegūt pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību.
Šadurskis uzskata, ka šīs programmas būtu jāintegrē augstāka līmeņa augstskolās. Problēmas gan varētu rasties tāpēc, ka daļā koledžu ir arī vidējās profesionālās izglītības programmas un nav skaidrs, kas notiktu ar tām, ja koledžas integrētu augstskolās.
Ministrs teicis, ka, lemjot, kuras programmas saglabājamas, jāņem vērā gan to kvalitāte, gan arī dati par studiju programmu absolventiem – vai viņi strādā, cik pelna un kādus nodokļus maksā.
Sabiedrību gan uztrauc fakts, ka iespējams, arī par koledžu vai jebkuru citu izglītības iestādi reorganizāciju ziņa varētu izskanēt pēdējā mirklī, kas liecina par izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska komunikācijas trūkumiem.
To atzīst arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” Spārītis norādīja, ka ņemot vērā iedzīvotāju un studējošo skaita samazināšanos Latvijā, tik daudz augstskolu valstī nevar pastāvēt. Pēc viņa sacītā, lai arī IZM ideja samazināt augstskolu un studiju programmu skaitu ir atbalstāma, pašreizējais izpildījums šī mērķa sasniegšanai vismaz komunikācijas līmenī nav pareizs.
Viņš pauda neizpratni par to, ka Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) un Latvijas Universitātes (LU) vadība nepietiekami informētas par plānoto reorganizāciju.
“Realitāte pieprasa to, lai dialogs būtu starp IZM, kā arī visu augstskolu vadību un akadēmiķiem. Būtiski, lai šajā dialogā piedalītos demogrāfijas speciālisti, kam būtu jādod savs vērtējums par demogrāfisko situāciju, kā arī darba tirgus attīstību un tā perspektīvām,” pauda Spārītis, piebilstot, ka IZM darbā šobrīd tas pietrūkst.
Pēc IZM datiem, reorganizācija varētu skart vēl 17 valsts augstskolas, no tām sešas universitātes, 17 valsts koledžas, 14 privātās augstskolas, 9 privātās koledžas un 2 ārvalstu augstskolu filiāles.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Latvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālākTiesībsargs: Pilnvērtīgs miegs nav iegriba, bet nepieciešamība – mācību stundām nav jāsākas agrāk par astoņiem rītā
Tiesībsargs līdz nākamā gada 31. martam aicina Ministru kabinetu pieņemt tādu regulējumu, kas skolās neļautu mācību stundām, konsultācijām, fakultatīvajām nodarbībām u.c. sākties...
Lasīt tālākSaeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālākAr valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju
Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...
Lasīt tālāk