Mājokļu cenu kritums tuvākajā laikā nav sagaidāms
Jaunākie dati par mājokļu tirgu Latvijā iezīmē dažādas pārmaiņas – ir pieaugušas gan mājokļu cenas, gan iedzīvotāju algas. Līdz ar šiem rādītājiem pieaug arī hipotekāro kredītu vidējā summa, liecina Luminor bankas novērojumi – pēdējo divu gadu laikā tā palielinājusies par aptuveni 10%, sasniedzot 90 000 eiro. Savukārt Eiropas Centrālā banka nupat lēmusi par kārtējo kreditēšanas procentu likmes samazinājumu,– kādas izmaiņas tuvākajā laikā vēl varam sagaidīt hipotekārajā kreditēšanā un mājokļu tirgū Latvijā?
Pagājušajā gadā Latvijā novērots iespaidīgs algu pieaugums – vidēji 11,9%. Iespējams tieši tas varētu būt viens no faktoriem, kas veicinājis arī hipotekāro kredītu summas pieaugumu, kas kopumā pēdējo divu gadu laikā palielinājies par aptuveni 10%, sasniedzot 90 000 eiro – tā novērots Luminor bankā. Ar šādu aizdevumu visbiežāk tiek iegādāts mājoklis summā nedaudz virs 100 000 eiro, kas visbiežāk atbilst nelielam dzīvoklim jaunajā projektā vai lielākam mājoklim sērijveida ēkā.
Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati, pieaugušas ne tikai aizdevumu summas, bet arī mājokļu cenas – šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, jauniem mājokļiem cenas palielinājās par 11,4%, bet lietotiem mājokļiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,0%1 .
“Par spīti tam, ka mājokļu cenas ir pieaugušas, redzam, ka iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi pieaug. Pēc klientu aktivitātes krituma 2023. gada otrā pusē, izsniegto kredītu apjoms kopš šī gada pavasara pārsniedz iepriekšējā gada apjomus. Papildus, ņemot vērā arī Euribor likmes pazemināšanos un turpmākās prognozes, kas liecina, ka jau nākamā gada laikā likme varētu samazināsies līdz aptuveni 2-2.5% robežās un nostabilizēsies šajā līmenī, sagaidāms, ka mājokļu tirgū pieprasījums varētu pieaugt. Jauno projektu cenas visticamāk turpinās pieaugt, taču vienlaikus to pieejamība tirgū samazināsies, krītoties būvniecības apjomiem,” komentē Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Tāpat, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā aizvien ir izteikti zemākās nekustamā īpašuma cenas, un tas ir vēl viens faktors, kas drīzāk liek prognozēt cenu pieaugumu nevis kritumu mūsu tirgū. Piemēram, vidējā cena dzīvoklim jaunajā projektā Rīgā ir aptuveni 2500 – 2700 eiro par kvadrātmetru, tikmēr Igaunijā un Lietuvā – ap 4000 eiro par kvadrātmetru. Līdzīgas atšķirības ir arī otrreizējā tirgū, tāpēc summa, par kuru Rīgā mēs varam nopirkt dzīvokli jaunajā projektā ir līdzīga tai, par kuru otrreizējā tirgū īpašumu varam nopirkt Viļņā vai Tallinā.
“Cenu dinamika ieskicē arī kopējo tirgus aktivitāti – salīdzinot ar kaimiņiem, Latvijā ir mazāk aktīvs mājokļu tirgus. Ja raugāmies uz izsniegto hipotekāro kredītu apjomu mēnesī, tad Lietuvā un Igaunijā tas atšķiras aptuveni tāpat, kā cenu līmenis – kaimiņvalstīs ir aptuveni uz pusi vairāk izsniegto kredītu nekā Latvijā. Arī šī statistika liek prognozēt, ka mājokļu cenām pie mums ir potenciāls kāpt, tāpēc, ja mājsaimniecībai ir vajadzība pēc jauna mājokļa un ir finansiālas iespējas tā iegādei, šis varētu būt piemērots laiks, lai nopietni izvērtētu tā iegādi,” uzsver Kaspars Sausais.
Vēl par tēmu:
Neplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālākLDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...
Lasīt tālākReālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos
Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...
Lasīt tālākPirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā...
Lasīt tālākIeviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots izveidot elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz ceturtdien, 6. martā, trešajā – galīgajā...
Lasīt tālākDarba devēja atbalstu darbiniekam zāļu iegādei smagu slimību ārstēšanai neapliks ar ienākuma nodokli
Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar ienākuma nodokli. To noteikusi Saeima, ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemot...
Lasīt tālākValdība akceptē izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā
Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmu (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina Latvijas Banku piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu...
Lasīt tālāk