Mājokļu tirgus gatavs izrauties no EURIBOR ēnas
Gadam sākoties ar pozitīvu tirgus dinamiku un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) publiski paziņojot plānus par procentu likmju turpmāku samazināšanu, ir pamats cerībām, ka 2024. gadā vietējais mājokļu tirgus beidzot būs gatavs izrauties no EURIBOR likmju ēnas.
Iedzīvotāju interese aug jau no gada sākuma
Ierasti mājokļu tirgus Latvijā visaktīvākais ir gada otrajā un trešajā ceturksnī, taču šogad zināms aktivitātes pieaugums vietējos darījumos vērojams jau kopš gada sākuma. Bankas Citadele dati par gada pirmajiem trīs mēnešiem liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu darījumu skaits pieaudzis par 55 %, savukārt iedzīvotāju pieteikumu skaits finansējuma piesaistei – par teju trešdaļu jeb 27 %.
Intereses pieaugumu ir sekmējuši vairāki faktori – pirmkārt, daļa iedzīvotāju pērn mājokļa iegādi atlika neskaidrās EURIBOR likmju situācijas dēļ. Šobrīd ECB retorika un notikumi tirgū liecina, ka augstākais procentlikmju punkts varētu būt sasniegts (EURIBOR 6 mēnešu likme šobrīd ir sasniegusi zemāko punktu pēdējo 12 mēnešu laikā). Tieši EURIBOR likmju dinamika ir galvenais vadmotīvs, kas nosaka iedzīvotāju sentimentu attiecībā uz mājokļa iegādi. Tam ir būtiska ietekme, jo ECB signāli par likmju samazināšanu ļauj plānot ikmēneša maksājumus un dod pārliecību, ka vismaz tuvākajā laikā tie nekāps, bet visdrīzāk tiks plānveidīgi samazināti. Otrkārt, pēc neliela cenu krituma pērn, dzīvokļu cenas šobrīd ir stabilizējušās. Protams, vienmēr ir arī tādi pircēji, kas krājuši un gatavi iegādāties īpašumu neatkarīgi no tirgus apstākļiem.
Pieprasījums pēc sērijveida dzīvokļiem būs stabils ilgtermiņā
Padomju sērijveida dzīvokļi joprojām ir lielākā daļa no mājokļu tirgus kopējā pīrāga, un nav pamata domāt, ka šī tirgus tendence tuvākajā nākotnē piedzīvos izmaiņas. To tiešā veidā ietekmē iedzīvotāju rocība – lielākā daļa mājsaimniecību tos var atļauties, turklāt arī pēdējā gada laikā tieši šis segments piedzīvoja cenu korekciju 5–7 % robežās, padarot tos vēl pieejamākus. Bankas Citadele nesen veiktā aptaujā noskaidrots, ka, ja būtu jāiegādājas mājoklis ar hipotekāro kredītu, tad 39 % Latvijas iedzīvotāju ikmēneša maksājumam būtu gatavi atvēlēt 200 vai 300 eiro. Arī bankas dati liecina, ka vidējais ikmēneša maksājums par kredītu sērijveida dzīvoklī ir 290 eiro mēnesī, savukārt jaunajā projektā – 812 eiro. Līdz ar EURIBOR likmju kritumu šis disbalanss varētu samazināties, jo kredīti par dzīvokļiem jaunajos projektos mēdz būt gan par lielākām summām, gan noslēgti uz garākiem termiņiem.
Pierīga, Liepāja, Jelgava būs līderi darījumu skaita ziņā reģionos
Darījumu skaits ārpus Rīgas pēdējos gados ir ar tendenci palielināties Pierīgā, valstspilsētās, kā arī pilsētās ar augošu iedzīvotāju skaitu un pietiekami plašu mājokļu piedāvājumu otrreizējā tirgū. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieauguma tendences, visaktīvākais tirgus šogad varētu būt Jūrmalas, Mārupes, Ropažu un Ādažu novadā. Tālāk no Rīgas aktivitātes pieaugumu var prognozēt Jelgavā, Siguldā, Cēsīs un Liepājā, savukārt piejūras īpašumu saimnieki visbiežāk lūkosies Tukuma un Saulkrastu novada virzienā. Līdzīgi kā Rīgā, arī reģionos visbiežāk tiek finansēti mājokļi sērijveida namos, bet piejūras novados liels pieprasījums ir pēc gatavām privātmājām vai zemes apbūves uzsākšanai.
Kā EURIBOR kritums ietekmēs ikmēneša maksājumu?
Ja līdz gada beigām īstenosies ECB iepriekš publiski paustais un procentlikmes, kā prognozēts, tiks samazinātas par 0,5 procentpunktiem, tad mazāks kļūs arī mājsaimniecību ikmēneša hipotekārā kredīta maksājums. Pie minētā scenārija iedzīvotāji varētu rēķināties, ka mēnesī būs jāmaksā par 4–6 % mazāk nekā līdz šim. Protams, jāņem vērā, ka katra kredītņēmēja līguma nosacījumi (pirmā iemaksa, līguma termiņš, aizņēmuma summa) ir individuāli.
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākVecākus finansiāli atbalsta 39% cilvēku, daudzi to nevar atļauties
Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk