Mārciņas vērtība nokrītas līdz 31 gadu laikā zemākajam līmenim
Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) atstājušas sekas uz Lielbritānijas sterliņu mārciņu vērtību. Tā noslīdējusi līdz jaunam zemākajam līmenim pēdējā 31 gada laikā.
Kā vēsta ārvalstu mediji, maiņas kurss attiecībā pret dolāru trešdienas rītā nokritās līdz 1,27 ASV dolāriem pret vienu mārciņu.
Investorus baida, ka pēc “Brexit” valsts uzņēmējiem būs sarežģīti konkurēt ar kompānijām lielākajās ES dalībvalstīs. Tāpat pastāv bažas par Lielbritānijas banku iespējām un turpmāko dalību ES finanšu sektorā.
Tikmēr krasi atšķirīgi no biznesa un politiskās elites uzskata Eiropas lielākā laikrakstu izdevniecības “Axel Springer” valdes priekšsēdētājs Matiass Dofners, kurš pauž, ka “Brexit” būs katastrofa Lielbritānijas ekonomikai. Pretstatā no viņiem, Dofners uzskata, ka lielāka “Brexit” cietēja būs Eiropas Savienība, kas zaudēs Lielbritānijas veselīgo ietekmi, it īpaši tās pragmatismu un brīvā tirgus orientāciju, kas bija novedusi pie saprātīgiem kompromisiem starp dalībvalstīm.
Tikmēr Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja jau ir paziņojusi, ka līdz 2017.gadam neiedarbinās Lisabonas līguma 50.pantu, lai sāktu oficiālu izstāšanās procedūru. Eksperti paredz, ka “Brexit” sarunas būs smagas, it īpaši ar tām valstīm, tai skaitā Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju, kas nevēlas pamest ES. Tas nozīmē, ka dalībvalsts statuss Lielbritānijai būtu vismaz līdz 2019. gada pavasarim.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. “Brexit” atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Foto:stux/https://pixabay.com/en/users/stux-12364//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk