Mediji baznīcu cenšas parādīt nelabvēlīgā gaismā
Kopš neatminamiem laikiem visā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā baznīcas institūcijai bijusi neatņemama loma cilvēku dzīvē. Reliģija un ticība kļuvusi par morālu atbalstu ikvienam, kas atvēris savu sirdi Dievam. Reliģija un baznīca iesakņojusies mūsu dzīvēs, pat tad, ja neesam kristīgi vai ik svētdienu neejam baznīcā, taču mēs visi zinām, ka ir baznīcas, kur varam doties grūtos vai prieka brīžos un uztveram to kā kaut ko pašsaprotamu. Baznīcas institūcija bijusi nemainīga un stabili turējusies pie savām vērtībām cauri laiku griežiem. Ir mainījušās valdības, sabiedriskie uzskati, pasauli skāruši kari un krīzes, kas veicinājušas dažādas izmaiņas, taču baznīca vienmēr palikusi kā stabils fundaments visai sabiedrībai.
Lai arī reliģija nevienam netiek uzspiesta, tā ir neitrāla un miermīlīga, izskatās, ka kādam tā sākusi traucēt. Pēdējā laikā sāk šķist, ka baznīcas stabilitāte, kādam ir kļuvusi neērta un traucējoša. Acīmredzot kādam tas nepatīk un sākušies pat uzbrukumi baznīcas institūcijai kā tādai, pat neņemot vērā konfesijas vai tās pārstāvjus. Šajos neglītajos uzbrukumos iesaistījušies arī mediji, arvien biežāk publicējot neglaimojošus rakstus un sagrozītu informāciju, atrodot visdažādākos un reizēm galēji absurdus ieganstus, kuru dēļ nomelnot baznīcu vai tās pārstāvjus.
Viens no mediju apspriestākajiem tematiem saistībā ar baznīcu pēdējā laikā ir Stambulas konvencija, kas raisījusi spraigas diskusijas un pat asas vārdu pārmaiņas sabiedrībā. Ir sabiedrības daļa, kas atbalsta konvencijas ratificēšanu un uzskata, ka šādu liberālu ideju ieviešana ir vajadzīga un vēlama, taču liela sabiedrības daļa, tai skaitā arī baznīcu pārstāvji, līdz galam nav pārliecināti par šīs konvencijas vēlamību un vajadzību.
Kā intervijā atzinis Romas katoļu baznīcas priesteris Ilmārs Tolstovs: “Stambulas konvencijā daudzas labas lietas ir sajauktas ar ļoti sliktām. Konvencijā 80, varbūt pat 90 procentos viss ir pieņemams. Bet 10-20 procenti ir absolūti nepieņemami”. Neraugoties uz šādu viedokli, publiskajā telpā atrodami viedokļi, kas uzskata, ka konvencija sabiedrībai spēs nest tikai labu, izskaust vardarbību, panākt lielāku dzimumu vienlīdzību. Taču neviļus gribas domāt, ka tā sabiedrības daļa, kas šo konvenciju atbalsta, nav iedziļinājusies tās būtībā, tikai akli tverot stereotipiskos lozungus un kāri klausoties skaistās frāzes un solījumus par gaišāku nākotni, kas ikvienu no mums sagaida pēc konvencijas ratificēšanas.
Par sabiedrības nostāju pārsteigts ir arī Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš stingri iestājas pret šo konvenciju un cer ne tikai uz sabiedrības kopīgās sirdsapziņas mošanos, bet uzrunājis arī politiķus, lūdzot tos balsot pret Stambulas konvencijas ratificēšanu. “Publiskajā telpā manipulē ar informāciju, ka visas saprātīgās ES dalībvalstis konvenciju ir ratificējušas. Vai Bulgārija, Horvātija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Lietuva, Luksemburga, Slovākija, Apvienotā Karaliste ir nesaprātīgas valstis? Polija to ratificēja kopā ar „konstitucionālu deklarāciju”, kurā sniedza konvencijas normu interpretāciju saskaņā ar savas valsts konstitūciju, taču sešas dalībvalstis ir jau iebildušas, ka šāda deklarācija ir neatļauta norma. Visticamāk arī Polija nebūtu ratificējušo valstu vidū, ja nebūtu šādu atrunu sagatavojusi,” uzskata arhibīskaps. Zbigņevs Stankevičs uzsver, ka vardarbība ir ļaunums, jo īpaši pret bērniem, sievietēm. Taču problēma t.s. Stambulas konvencijas kontekstā rodas, kad sākam iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu ‘vardarbība’.
“Piemēram, vai par vardarbību tiešām ir uzskatāma ārsta atteikšanās veikt abortu? Saistībā ar ES pievienošanos Konvencijai, Eiropas Parlaments 2017. gada 12. septembrī pieņēma Rezolūciju, no kuras izriet šāds skatījums. Bet palūkosimies uz otru sievieti – ārsti. Vai piespiest viņu pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, t.i. nogalināt mazu, neaizsargātu dzīvību nav vēl lielāka vardarbība?“ vaicā arhibīskaps.
Šāda aktīva baznīcas pārstāvju iesaistīšanās publiskās diskusijās medijiem devusi iespēju tos atspoguļot negatīvā gaismā. Pat līdz tādam absurdam, ka mediju interpretācijā manāmi izteicieni, ka baznīcas pārstāvji atbalsta vardarbību ģimenē un nevienlīdzību dzimumu starpā. Taču ikvienam spriestspējīgam un loģiski domājošam indivīdam noteikti ir skaidrs, ka zem šīs Stambulas konvencijas slēpjas kas vairāk, acīmredzot ir kāds vai kādi, kam tās pieņemšana var būt izdevīga. Un skaidri nojaušams, ka to apzinās arī mediji un šķiet, arī viņi ir iesaistīti cīņā par to, lai konvencija tiktu ratificēta.
Pēdējās dienās mediji guvuši jaunu iemeslu, ko izmantot par jājamzirdziņu, kultivējot tēzi par baznīcas trūkumiem. Latvijas Evenģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Juris Rubenis publiski paudis lūgumu atbrīvot viņu no amata pienākumiem baznīcā. Loģiski domājot, tas neliekas nekas ārkārtējs, ikvienam sabiedrības loceklim ir brīvas iespējas lemt par savu dzīvi, gan privāto, gan to, kas saistīta ar darba lietām. Jura Rubeņa lēmums pašai baznīcai šķiet nācis mazliet negaidīti, taču tas tiek respektēts un netiek nosodīts.
Arhibīskaps Jānis Vanags publiski komentējis šo situāciju: “Pirmkārt tas saistās ar Rīgas iecirkņa mācītāju aicinājumu uz teoloģisku diskusiju par viņa grāmatās paustajām atziņām. Mācītāja statuss uzliek pienākumu sarunāties ar kolēģiem par mācības jautājumiem. Domāju, ka saruna būtu devusi labumu visiem, taču Juris nejuta motivāciju ieguldīt laiku un spēku šādā diskusijā. Tur varu viņu saprast. No otras puses šis lēmums saistās ar Jura paša garīgo ceļu un meklējumiem. 36 gadus viņš ir bijis mācītājs, bet nu ir laiks to atstāt un sekot Dieva noslēpumainajai vadība. Tādu viņš redz savu tālāko ceļu Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā.”
Vēl jo vairāk, Vanags atzīst, ka Rubenis draudzē nekalpo jau vairākus gadus: “Taču viņš negatavojas atstāt LELB, veidot savu konfesiju vai kļūt par brīvmācītāju. Viņš arī nevēlas celt nekādas apsūdzības baznīcai – kas izskaidro viņa atturēšanos no komentāriem. Dr. Rubenis joprojām ir mācībspēks Lutera akadēmijā un loceklis Torņakalna draudzē. Un protams, svarīgi ir tas, ka paliekam draugi, kādi esam bijuši vairāk nekā 30 gadus.”
Lai arī cik pretimnākoši un saprotoši nebūtu Rubeņa kolēģi, domubiedri un līdzgaitnieki, mediji šo situāciju cenšas pavērst sev vēlamā gaismā. Tiražējot ziņas par to, ka baznīcā acīmredzot kaut kas nav kārtībā. Kā tas var būt, ka tik iecienīts un tautā mīlēts garīdznieks pārstāj kalpot baznīcai? Acīmredzot baznīcā ir kādas problēmas. Bet tā nebūt nav, taču šādi apgalvojumi spēj piesaistīt lasītājus un popularizēt medijus un tā izdevumus. Portāls Delfi, piemēram, nekaunas lietot apgalvojumu, ka Rubenis bijis spiests pamest baznīcu. Vēl jo vairāk: “Rubenis nav pirmais, kas bijis spiests aiziet no mācītāja amata, bijuši cilvēki, kas baidījušies publiski izteikt savu viedokli, baidoties, ka viņus tad varētu marginalizēt vai izslēgt no baznīcas, ja viņu viedoklis būtu pretējs valdošajam,” tā raksta portāls.
Taču no kurienes šāds viedoklis var būt radies? Tālu nav jāmeklē. Šajā pašā rakstā redzama atsauce uz Latvijas Radio raidījumu, kurā viedokli sniegusi Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode. Tātad ne tikai Delfi publisko, iespējams, nepatiesu un sagrozītu informāciju, bet to dara arī tāds sabiedriskais medijs kā Latvijas Radio! Pie tam par objektīvu viedokli pasniedzot vienas personas izteikumus.
Ņemot vērā šādu visnotaļ liberālu ideju pastiprinātu popularizēšanu un kultivēšanu medijos, tā vien rodas vēlme noskaidrot, aiz kuriem cilvēkiem un interešu grupām tad šoreiz slēpjas šī āža kāja, no kurienes nāk šī sēra smaka. Lūk, tas ir jautājums, uz kuru atbildi Latvijas simtgadē mums noteikti vajadzētu atrast.
Vēl par tēmu:
Bukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki
Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākTuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk
Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...
Lasīt tālākŠonedēļ laiks būs lietains un vējains, nedēļas nogalē gaidāms pirmais sniegs
Aizvadītā nedēļa pagāja ar mainīgiem laika apstākļiem - nedēļa iesākās lietaina un ar brāzmainu vēju, bet nedēļas otrajā pusē vairāk spīdēja saule, nokrišņi mitējās un vējš...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākNedēļas nogalē daudzviet gaidāms neliels lietus, jaunās nedēļas sākumā laikapstākļi būtiski nemainīsies
Šīs nedēļas sākumā Latvijā valdīja mākoņains laiks, daudzviet tika novērots lietus, vietām pūta arī brāzmains vējš. Tomēr nedēļas otrajā pusē nokrišņu intensitāte mazinājās...
Lasīt tālākAr valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju
Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...
Lasīt tālākIlgtspējīgi Halovīni – padomi, kā atzīmēt un dekorēt dabai draudzīgi
Halovīni strauji tuvojas, un līdz ar to mājās sāk parādīties ķirbji, dažādi krāšņi kostīmi un spocīgas dekorācijas. Taču, kamēr mēs gatavojamies šī gada rudenīgākajai naktij,...
Lasīt tālākVai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to,...
Lasīt tālākNekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...
Lasīt tālāk