Mediķu streiks nav beidzies
Šonedēļ noslēdzas mediķu brīdinājuma streiks pret pagarināto normālo darba laiku, taču situācija Latvijas slimnīcās ir tik katastrofāla, ka pat nestreikojot nav iespējams nodrošināt pietiekamu skaitu mediķu dežūrām un operācijām. Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris atzīst: «Mūs neapmierina tas, ka solītais mediķu algu pieaugums nav iekļauts likumā, taču ieročus, nesagaidot atbildes uz mūsu jautājumiem, pagaidām nežvadzināsim.»
Vairāki simti mediķu jūnijā un jūlijā atteicās strādāt pagarināto normālo darba laiku, tas ir, laiku virs normālām darba stundām – 160 mēnesī, kā tas ir citās nozarēs. Iemesls brīdinājuma protesta akcijai bija valdības un Saeimas ilgstoša nevēlēšanās risināt mediķu atalgojuma jautājumu. Pagarinātais normālais darba laiks tika ieviests krīzes gados, lai ļautu mediķiem strādāt ilgākas darba stundas, taču faktiski tas kļuva par pastāvīgu normu un pazemo mediķus, jo atšķirībā no citām nozarēm mediķi par virsstundu darbu saņem tādu pašu samaksu kā par parastu darba dienu. Citās nozarēs, kur to regulē Darba likums, piemaksa ir 100 procentu apmērā. Brīdinājuma streiks atklāja bīstamu situāciju medicīnā – akūtu māsu trūkumu, kura dēļ ir problemātiski nodrošināt daudzu nodaļu darbu, īpaši operāciju norisi.
«Mēs runājam par to, ka mediķi beiguši brīdinājuma streiku, iebilstot pret pagarināto normālo darba laiku, taču reālitāte Latvijas slimnīcās ir tāda, ka streika apstākļi nav un nevar būt beigušies – lai arī daudzas māsas un ārsti atsākuši strādāt ierastajā režīmā, visās jomās ir mediķu trūkums,» Neatkarīgajai sarunā saka P. Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītāja Sarmīte Plūme. Stradiņa slimnīcā mēnesi māsas un atsevišķi ārsti nestrādāja pagarināto normālo darba laiku, protestējot pret netaisnīgiem darba apstākļiem un virsstundu neapmaksāšanu medicīnā.
Mediķi streikoja arī citās slimnīcās. «Esam panākuši solījumu no Veselības ministrijas un valdības solījumu, ka no nākamā gada 1. janvāra tiks palielināts ārstniecības personu atalgojums, taču diemžēl pagaidām šis solījums, tāpat kā valdības apņemšanās nodrošināt veselības nozarei finansējumu virs četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta, nav ietverts nekādos dokumentos,» protestu ieguvumus vērtē Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Protesta akcijas rezultātus V. Keris vērtē ar plusa zīmi, jo «valdības gaiteņos sākts runāt pietiekami skaļi par problēmu medicīnā». Tagad svarīgākais ir panākt, lai solītais nepaliktu valdības protokolos, tāpēc arodbiedrība sekos līdzi Veselības ministrijas un valdības rīcībai un augusta otrajā pusē lems par turpmāko rīcību. «Paldies tiem mediķiem, kuri atteicās no viena mēneša materiālā labuma un piedalījās streikā, lai varētu iekustināt sarunas par atalgojuma pieaugumu, īpašs paldies māsām,» saka V. Keris, uzskatot, ka streika panākums ir Saeimas lēmums sākt pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika. «Diemžēl jāsaka arī sliktas lietas – veselības nozares finansēšanas likumā nav iekļauts solījums par konkrētu veselības finansējuma pieaugumu, tāpat likumā nav nekā par mediķu algām, tāpēc atkal iesniedzām priekšlikumus ministrijai,» saka V. Keris.
«Noticēt tam, ka kaut kas mainīsies, ir ļoti grūti, jo valdība ar vienu roku dod, ar otru – ņem,» saka S. Plūme no P. Stradiņa slimnīcas. Streikojošie sapratuši: jā, ir cilvēki, kuri ne pie kādas algas neatteiksies strādāt ilgas virsstundas, taču, ja par normālu darba laiku māsām būtu laba samaksa, daudzas māsas un arī ārsti nestrādātu nežēlīgi garās stundas, bet būtu kopā ar savām ģimenēm. Situācija, kad nav iespējams veikt operācijas vai nodrošināt adekvātu pacientu aprūpi, jo nav māsu, ir realitāte, kas turpinās arī pēc protesta akcijas. Vai to politiķi ir sapratuši vai arī izliekas neredzam?
UZZIŅAI
Mediķu arodbiedrības prasības
Prasība: Atcelt Ārstniecības likumā noteikto pagarināto darba laiku ārstniecības personām (līdz 1. jūlijam tas bija 240 stundas, tagad – 220 stundas) un maksāt par virsstundām dubultu samaksu
Izpildītais: Pagarinātais normālais darba laiks nav pilnībā atcelts, taču ir samazināts līdz 220 stundām un panākts solījums, ka to atceļ līdz 2020. gadam pilnībā
Prasība: 1) iekļaut Veselības nozares finansēšanas likumā solīto veselības finansējuma pieaugumu un skaidri iezīmēt, ka 2020. gadā veselībai tiek novirzīti vairāk nekā 4% no IKP; 2) iekļaut likumā plānoto mediķu atalgojumu no 2018. gada.
Izpildītais: likumprojektā pagaidām tas nav iekļauts
Avots: LVSADA, Neatkarīgā
Foto: Hamza Butt/ https://www.flickr.com/photos/149902454@N08/ https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Saeima Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā apstiprina Kasparu Pudānu
Saeima ceturtdien, 19.decembrī, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatā apstiprināja brigādes ģenerāli Kasparu Pudānu. K.Pudānam ir vairāk nekā 20 gadu dienesta pieredze NBS,...
Lasīt tālākLatvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākBukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki
Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākVeselības aprūpe krīzes priekšvakarā: LĀB aicina rīkoties
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vērsusies pie Ministru prezidentes, finanču ministra, veselības ministra, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākTuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk
Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālāk