Meja izvairīga jautājumā par to, vai atbalstītu Lielbritānijas palikšanu ES
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja atteikusies atbildēt uz jautājumu, vai viņa atkārtotā referendumā atbalstītu valsts turpmāku dalību Eiropas Savienībā (ES).
“Es neatbildu uz hipotētiskiem jautājumiem,” tā Lielbritānijas premjera paziņoja, kad intervijā radiostacijā LBC tika jautāts par to, kā viņa balsotu, ja referendums tiktu rīkots šobrīd.
Meja skaidroja, ka viņai bijuši “labi iemesli”, kad viņa referendumā pērn balsoja par palikšanu ES, tomēr tagad apstākļi esot mainījušies. “Tagad ir cits starptautiskais fons, cits ekonomiskais fons,” uzsvēra premjerministre, liekot noprast, ka šobrīd viņas balsojums varētu būt savādāks.
“Pagājušajā reizē es visu izvērtēju un nācu pie slēdziena, un to pašu darītu arī tagad, bet mums vēl viena referenduma nebūs,” viņa paziņoja.
Šonedēļ Beļģijas galvaspilsētā Briselē sākas piektā “Brexit” sarunu kārta, bet uz tās atklāšanu neieradās ne Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Mišels Barnjē, ne Lielbritānijas “Brexit” lietu ministrs Deivids Deiviss. Sarunās nav arī panākta vienošanās par savienības pilsoņu tiesībām, Lielbritānijas finanšu saistībām un Ziemeļīrijas robežproblēmu
Kā minēts iepriekš, ES dalībvalstu līderi 19. un 20. oktobrī sapulcēsies uz samitu, lai lemtu par to, vai pāriet sarunās uz nākamo fāzi.
Eiropas Parlamenta (EP) Tautas partijas frakcijas vadītājs Manfrēds Vēbers uzsvēra, ka, viņaprāt, pašreiz svarīgākais jautājums ir, kas runā Lielbritānijas valdības vārdā.
Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. “Brexit” atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Foto:Number10/https://www.flickr.com/photos/number10gov//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk