MK noslēdz eiro ieviešanas izdevumu sadalījuma ministrijām izskatīšanu
Otrdien, 11. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts rīkojuma projekts par finansējuma piešķiršanu ministrijām (centrālajām valsts iestādēm) eiro ieviešanas izdevumu segšanai. To ir izstrādājusi Finanšu ministrija, aktualizējot eiro ieviešanas izdevumu apjomu no Eiro projekta darba grupām, kā arī pamatojoties uz Euro ieviešanas likumprojekta izstrādes procesā saņemto informāciju.
Šā gada 16. augustā MK tika izskatīti un apstiprināti eiro ieviešanas izdevumi, izņemot valsts informācijas sistēmu bloku. MK uzdeva Finanšu ministrijai vienoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un ar pārējām iesaistītajām ministrijām par informācijas sistēmu pielāgošanas jautājumu.
MK izskatītais rīkojuma projekts ietver visu ministriju specifisko informācijas sistēmu pielāgošanai nepieciešamo finansējumu, tas ir 3,5 miljonus latu.
No 72 valsts informācijas sistēmām 52 sistēmas paredzēts pielāgot eiro, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus. Indikatīvi 2013.-2014. gadā nepieciešamais finansējuma apjoms informācijas sistēmu pielāgošanai veido 3,3 miljonus latu. ERAF līdzekļus apgūs septiņas ministrijas – Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, VARAM, Zemkopības ministrija, Iekšlietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija.
Atlikušo 20 valsts informācijas sistēmu pielāgošanu eiro ir paredzēts segt no valsts budžeta līdzekļiem, izlietojot šim mērķim 184,8 tūkstošus latu. Tas attieksies uz Ekonomikas ministriju, Veselības ministriju, Kultūras ministriju un Ārlietu ministriju, kuru vienotie projekti veido mazāk par ERAF noteikto 105 tūkstošu latu kritēriju, kā arī uz tām Zemkopības ministrijas, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas resora iestāžu sistēmām, kuru apjoms nepārsniedz 10 tūkstošus latu.
Pārējie izmaksu bloki, kas tika skatīti šā gada 16. augusta MK sēdē, ir saistīti ar šādām aktivitātēm: skaidrās naudas apmaiņas pasākumu nodrošināšana Latvijas Pasta atsevišķās pakalpojumu sniegšanas vietās 1,5 miljonu latu apmērā; papildus drošības pasākumu nodrošināšana 961,4 tūkstošu latu apmērā; nefinanšu uzņēmumu un patērētāju tiesību aizsardzības organizāciju informēšana un Centrālās statistikas pārvaldes apsekojumu papildus izmaksu segšana 270,4 tūkstošu latu apmērā; vispārējās sabiedrības informēšanas un komunikācijas pasākumu nodrošināšana 1,4 miljonu latu apmērā.
Lai atslogotu pamatfunkciju daļu valsts budžetā, Finanšu ministrija ir atradusi risinājumus, kas paredz, ka lielāko daļu ministriju izmaksu specifisko informācijas sistēmu pielāgošanai eiro valūtai 3,3 miljonu latu apmērā tiks segtas no ERAF līdzekļiem, bet 50% no komunikācijas pasākumiem paredzētājām izmaksām (1,4 miljoniem latu) segtu Eiropas Komisija saskaņā ar plānoto Granta līgumu par eiro ieviešanas komunikācijas pasākumiem.
Kopējie eiro ieviešanas valsts izdevumi ir 8,7 miljoni latu.
Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014. gada 1. janvāris. Lai nodrošinātu savlaicīgu eiro ieviešanas pasākumu realizēšanu, valdība ir apstiprinājusi Latvijas nacionālo eiro ieviešanas plānu. Plašāka informācija par eiro ieviešanu Latvijā ir pieejama mājaslapā www.eiro.lv.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk