• Tweet

Šodien, 7. janvārī, Nacionālā apvienība iesniegusi Saeimā likumprojektu par grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110. pantu, konstitucionāli nostiprinot ģimenes jēdzienu.

Nacionālās apvienības ieskatā valsts pamatlikumā nepieciešams skaidrāk definēt ģimenes jēdzienu. Šāda vajadzība radusies pēc Satversmes tiesas 12. novembrī pasludinātā sprieduma, kas ģimenes jēdzienā ietver arī “viendzimuma partneru ģimenes” un nosaka valstij “pienākumu aizsargāt un atbalstīt” tās. Partija uzskata, ka tas ir patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110. panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene.

“Latvija ir demokrātiska valsts ar uzskatu daudzveidību un cieņu pret ikvienu tās pilsoni. Taču vienlaikus pastāv vērtības, kas gadu simtiem mūsu tautai un tās kultūrai bijušas īpaši tuvas un pat svētas. Viena no šīm vērtībām ir arī izpratne par ģimeni, kuras pamatu veido tēvs un māte – vīrietis un sieviete –, un viņu bērni. Līdz šim šāda izpratne šķita pašsaprotama, taču ar Satversmes tiesas lēmumu tas tiek ir apšaubīts. Lai neturpinātos dažādas Satversmes 110. panta interpretācijas, ģimenes jēdziens ir jāapraksta detalizētāk jau Satversmē un jāpadara maksimāli skaidrs un nepārprotams,” uzsver Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs.

Iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”

Tādējādi likumprojekts iezīmē trīs iespējamos ceļus, kā veidojas ģimene. Pirmais – laulības rezultātā. Otrais – asinsradniecības rezultātā, vecākiem, tai skaitā arī nelaulātiem, radot bērnu. Visbeidzot – adopcijas rezultātā, kas no tiesiskā viedokļa Latvijas tiesību sistēmā pielīdzināms asinsradniecībai. Tāpat, lai novērstu interpretācijas jēdzienam “vecāki”, likumprojektā īpaši izceltas bērna tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Tas nebūt nenozīmē, ka viena vecāka nāves vai aiziešanas dēļ ģimenes vairs nav, bet gan to, ka vecāki nevar būt viena dzimuma personas. Izpratni par ģimeni kā vīrieša un sievietes radītu savienību nosaka arī Satversmes preambulā minētie pasaules uzskati – latviskā dzīvesziņa un kristīgās vērtības. To savā aicinājumā valsts augstākajām amatpersonām decembra beigās uzsvēra arī 13 Latvijas reliģisko konfesiju vadītāji.

Piedāvātais grozījums novērsīs pārpratumus, kas var rasties interpretāciju rezultātā. Viens spilgts piemērs iespējamām sekām ir situācija, ka pilsonisko iniciatīvu platforma ManaBalss.lv, kas turklāt saņēmusi valsts finansējumu, atteicās publicēt parakstu vākšanai iesniegto iniciatīvu “Par dabiskas ģimenes aizsardzību Latvijas Republikas Satversmē”, jo, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu, iniciatīva neatbilstot Satversmē noteiktajām cilvēku pamattiesībām. Tas nozīmē, ka jau šobrīd Satversmes tiesas lēmums ierobežojis tiesības uz vārda brīvību un viedokļa paušanu tai sabiedrības daļai, kas iestājas par ģimenes jēdziena aizsardzību.

Satversmes grozījumu iesnieguši Nacionālās apvienības deputāti Jānis Iesalnieks, Raivis Dzintars, Ritvars Jansons, Rihards Kols un Ilze Indriksone.