Nākamā gada budžets vērsts uz nevienlīdzības mazināšanu un nodokļu progresivitāti
Pirmdien, 31. augustā, turpinot darbu pie 2016. gada valsts budžeta izstrādes, ārkārtas valdības sēdē ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem. Nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, reizē par 10 eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums, informē Finanšu ministrijā (FM).
“Līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skārušas pilnīgi visus nodarbinātos, nemazinot nevienlīdzības problēmu un regresivitāti nodokļu sistēmā. Tādēļ priekšlikumi nākamā gada budžetam mērķtiecīgi virzās uz nodokļu progresivitāti un solidāru ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā, kas ir šīs valdības viens no galvenajiem uzdevumiem. Nodokļu izmaiņas skars tikai šauras nodokļu maksātāju grupas, bet sabiedrība kopumā izjutīs ienākumu palielinājumu,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Viens no risinājumiem nodokļu progresivitātei ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, kas būtiski mazinās slogu mazo algu saņēmējiem un palielinās to ienākumus. To pakāpeniski ieviešot, 2020. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī.
Savukārt solidaritātes nodoklis, kas skars tikai 4 700 lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, ļaus novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Tas, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā daudzreiz lielāku algu saņēmējiem, rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu.
Solidaritātes nodoklis veicinās taisnīgumu un dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai. Tāpat, gatavojot nodokļu pamatnostādnes, Finanšu ministrija plāno pārskatīt arī esošo nodokļu regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņam nodokļiem.
Lai vēl vairāk palielinātu iedzīvotāju ienākumus, paredzēts neapliekamo minimumu paaugstināt par 10 eiro – no esošajiem 75 uz 85 eiro. Šīs izmaiņas izjutīs ikviens darba ņēmējs. Atbalstīts arī Finanšu ministrijas ierosinājums palielināt minimālo algu līdz 370 eiro, kas kas uzlabos zemo algu saņēmēju finansiālo situāciju.
Nākamā gada budžetā galvenie nodokļu palielinājumi gaidāmi tādās jomās, kas neskar plašu sabiedrības daļu, bet gan šauru nodokļu maksātāju loku. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus – akcīzes nodoklis tabakas lapām, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.
Ārkārtas sēdē valdība izskatīja arī neatkarīgo institūciju budžeta pieprasījumus. Attiecībā uz neatkarīgo institūciju pieprasīto finansējumu, valdība atbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu institūcijām par teju 1,2 miljoniem eiro neatliekamo pasākumu īstenošanai, tajā skaitā ietverot finansējumu sabiedriskajiem medijiem sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumiem. Neatkarīgajām institūcijām bāzes izdevumi 3% apmērā netiks samazināti.
Jau ziņots, ka būtiskākie pasākumi nākamā gada budžeta izdevumu samazināšanai un ienākumu palielināšanai paredzēti, lai iegūtu papildu nepieciešamo finansējumu nacionālajai aizsardzībai un jau nākamgad nodrošinātu aizsardzības nozares finansējumu 1,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Bez aizsardzības nākamā gada prioritātes ir arī iekšējā drošība, izglītība un veselība.
Jāatgādina, ka valdība jau vienojusies par to, ka arī 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim ir jābūt 1% apmērā no IKP. Tas ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju.
Vēl par tēmu:
Bukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki
Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākVEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākTuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk
Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālāk