Nākamgad apgrozībā nonāks jaunās 100 un 200 eiro banknotes
Jaunās 100 un 200 eiro banknotes nonāks apgrozībā 2019. gada 28. maijā, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums. Banknotēs būs izmantoti jauni un inovatīvi pretviltošanas elementi – pavadoņhologramma un uzlabots smaragdzaļš skaitlis.
Eiropas Centrālā banka publiskojusi jaunās 100 un 200 eiro banknotes, kas nonāks apgrozībā 2019. gada 28. maijā. Jau ir izlaistas 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes, un 100 un 200 eiro banknotes ir pēdējās divas Eiropas sērijas banknotes. Tas nozīmē, ka šī sērija ir pabeigta.
Jaunajās 100 un 200 eiro banknotēs izmantoti jauni un inovatīvi pretviltošanas elementi. Tāpat kā pārējo nominālvērtību banknotes, arī jaunās banknotes viegli pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot.
Pavadoņhologrammā sudrabotās joslas augšmalā redzami mazi eiro simboli €, kas riņķo apkārt nominālvērtības skaitlim un kļūst skaidrāk saskatāmi tiešā gaismā. Sudrabotajā joslā redzams arī Eiropas portrets, arhitektūras elementu attēlojums un liels eiro simbols €. Uz jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm redzams arī uzlabots smaragdzaļš skaitlis. Lai gan smaragdzaļais skaitlis izmantots arī uz visām parējām Eiropas sērijas banknotēm, tā uzlabotajā versijā eiro simboli € redzami arī uz skaitļa.
Jauno 100 un 200 eiro banknošu izmēri atšķiras no veco 100 un 200 eiro banknošu izmēriem. Tagad abu nominālvērtību banknošu platums ir tāds pats kā 50 eiro banknotei. Taču banknošu garums saglabājies nemainīgs – jo garāka banknote, jo lielāka tās nominālvērtība. Pielīdzinot jauno 100 un 200 eiro banknošu platumu 50 eiro banknotei, tās tagad var vieglāk šķirot un apstrādāt banknošu apstrādes iekārtās. Cilvēkiem šīs banknotes arī būs ērtāk turēt makā, un tās varēs izmantot ilgāk, jo tās mazāk nodils.
Papildus pretviltošanas elementiem, kas saskatāmi ar neapbruņotu aci, eiro banknotēs izmantoti arī mašīnlasāmi pretviltošanas elementi. Jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm tie ir uzlaboti, kā arī papildināti ar jauniem elementiem, lai banknotes būtu iespējams ātri apstrādāt un autentificēt. Valdes loceklis Īvs Meršs (Yves Mersch) savā runā banknošu atklāšanas pasākumā uzsvēra, ka pēc jauno 100 un 200 eiro banknošu laišanas apgrozībā visu nominālvērtību eiro banknotes turpinās nodrošināt labu aizsardzību pret viltošanu. Tādējādi eiro banknotes kļūs vēl drošākas, bet tās arī būs vienkāršāk apstrādāt un šķirot.
Eurosistēma, t.i., ECB un 19 eiro zonas valstu centrālās bankas, sniedz atbalstu banknošu šķirošanas iekārtu un banknošu autentiskuma noteikšanas iekārtu ražotājiem, lai sagatavotos jaunajām banknotēm. Tiek sniegts atbalsts iekārtu pārbaužu veikšanā un publicēts saraksts ar banknošu apstrādes iekārtām, kuras sekmīgi izturējušas pārbaudi un spēj apstrādāt jaunās Eiropas sērijas eiro banknotes.
Foto: Scanpix
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākVecākus finansiāli atbalsta 39% cilvēku, daudzi to nevar atļauties
Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk