• Tweet

Neatkarīgās žurnālisti vakar iesniedza ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar pēdējās dienās medijos publicēto, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni grāmatvede Urzula Haranda deklarēta kā vienīgā patiesā labuma guvēja vairākos Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumos, kuros turklāt šīs «patiesā labuma guvēja tiesības» ir arestētas jau kopš 2008. gada.

Uzreiz pēc tam, kad par U. Harandu un viņas patiesā labuma gūšanas veidu pastiprināti sāka interesēties vairāku mediju žurnālisti, sākās arī atbildīgo amatpersonu «slēpšanās manevri» («uz mums tas neattiecas», «tas ir citu – to tur – kompetencē», «mēs neko nezinām», «mēs to nedrīkstam izpaust» u.tml.), kas jau iepriekš pieredzēti vienmēr, kad tiek pieminēta simtos miljonu vērtā «arestētā manta», ko glabā R. Meroni, un no tās izrietošā, jau folklorizējusies «Meroni nauda».

Ļoti simptomātisks bija kāda Ģenerālprokuratūras prokurora paziņojums LTV raidījumā, ka pie visa vainīgs tikai un vienīgi Uzņēmumu reģistrs, kurš reģistrējot «jebko» un šādi neievērojot kaut kādas «ES direktīvas».

Zīmīgi, ka pēc tam publiski redzamā Lursoft datu informācija par AS Ventbunkers patiesā labuma guvējiem ļoti būtiski atšķīrās no tās, kas bija izlasāma Uzņēmumu reģistrā iesniegtajos dokumentos. Esot aptrūkušās «tehniskās jaudas», lai Lursoft spētu publiskot pilnīgu informāciju.

Visas šis neadekvātās «kustības» Neatkarīgajai šoreiz lika vērsties ar iesniegumu pie ģenerālprokurora, jo ar žurnālistikas metodēm te patiesību noskaidrot diezin vai būs iespējams.

Neatkarīgās žurnālistu iesniegums balstīts uz sekojošiem argumentiem.

1. Šā gada janvāra vidū AS Ventbunkers (reģ. nr. 50003179321) valde nolēma Uzņēmumu reģistram deklarēt šīs akciju sabiedrības patiesā labuma guvējus.

Uzņēmumu reģistrā AS Ventbunkers patiesā labuma guvēji tika reģistrēti šā gada 15. janvārī, un, kā liecina Lursoft datu izdruka (veikta 1. februārī plkst. 14.26.54.), AS Ventbunkers tobrīd bija tikai viena patiesā labuma guvēja – 1969. gadā dzimusī Austrijas pilsone Urzula Haranda (Ursula Harrand). Ņemot vērā, ka Lursoft datubāze publicē Uzņēmumu reģistra oficiālo informāciju, nav nekāda iemesla neticēt šai informācijai.

Turklāt, atbilstoši Lursoft datiem, U. Haranda tika deklarēta un oficiāli reģistrēta kā patiesā labuma guvēja uz 100% AS Ventbunkers kapitāla caur piecām uzņēmumu ķēdēm, respektīvi, oficiāli tika deklarēts, ka U. Haranda kontrolē piecus AS Ventbunkers akcionārus, tostarp Britu Virdžīnu salās reģistrēto Yelverton Investments B.V..

Veicot savus žurnālistu pienākumus Neatkarīgajā Rīta Avīzē, mēs cita starpā jau vairāk nekā desmit gadu sekojam kriminālprocesam Nr. 12812003205, kura sastāvdaļas tiek joprojām iztiesātas Rīgas apgabaltiesā. Vienkāršības vai kādu citu iemeslu labad šis tiesas process masu medijos tiek dēvēts par Lemberga lietu.

No šīs lietas mums ir zināms, ka Ģenerālprokuratūra jau 2008. gadā ir uzlikusi arestu 19,521% patiesā labuma guvēja tiesību AS Ventbunkers, kas izriet no tā, ka minētajai Britu Virdžīnu kompānijai Yelverton Investments B.V. tieši pieder 29% AS Ventbunkers akciju.

Arests uzlikts tāpēc, ka Šveices advokāts Rudolfs Meroni ir liecinājis, ka Yelverton Investments B.V. patiesā labuma guvējs ir «Lembergu ģimene», kura kontrolē šo kompāniju caur citu uzņēmumu ķēdi. Par to Aivaram Lembergam ir izvirzīta arī apsūdzība, ka viņš nav deklarējis šo kompāniju savā valsts amatperonas deklarācijā.
Par aresta uzlikšanu patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventbunkers arī publiskos reģistros ir redzams šāds ieraksts:

Ar Ģenerālprokuratūras 23.01.2008. lēmumu Par aresta uzlikšanu mantai uzlikts arests Aivaram Lembergam, personas kods 260953-11667, Anrijam Lembergam, personas kods 220475-11666, un Līgai Lembergai, personas kods 170776-11661, piederošajām 29,348% patiesā labuma guvēja tiesībām akciju sabiedrībā Ventbunkers (vienotais reģistrācijas Nr. 50003179321), kuras izriet no Yelverton Investments B.V. (Nr. 24279176), Aivaram Lembergam, Anrijam Lembergam un Līgai Lembergai piederošajām akciju sabiedrības Ventbunkers akcijām. 2. Ar Ģenerālprokuratūras Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras 02.07.2008. lēmumu par lēmumu par aresta uzlikšanu mantai atcelšanu daļā atcelts arests Līgai Lembergai, personas kods 170776-11661, piederošajām 9,827% patiesā labuma guvēja tiesībām, t.sk. 65 akcijas, kuras pieder L. Lembergai kā fiziskai personai.

Tāpat mums ir zināms, ka arestētās mantas – šajā gadījumā 19,521% patiesā labuma guvēja tiesību AS Ventbunkers – glabāšana ir uzticēta Šveices advokātam Rudolfam Meroni. Mantas glabātājam ir aizliegts jebkādā veidā «izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), mainīt, atsavināt (izsniegt, nodot, aizdot, dāvināt, pārdot vai jebkādā citā veidā) vai ieķīlāt arestēto mantu» (citāts no kriminālprocesa Nr. 12812003205 procesa virzītāja Ģenerālprokuratūras prokurora Māra Urbāna priekšraksta par mantas arestu).

Salīdzinot iepriekšminētos publiskos reģistros redzamos faktus, var konstatēt, ka tie ir pretrunā vai arī satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, jo:

a) ja U. Haranda tiešām 2019. gada 15. janvārī ir kļuvusi par vienīgo AS Ventbunkers patiesā labuma guvēju, tad tas ir iespējams tikai kāda darījuma rezultātā, kuru akceptējis mantas glabātājs Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to, iespējams, ir izšķērdēta arestētā manta (par to atbildība paredzēta Krimināllikuma 308. pantā);

b) ja U. Haranda patiesā labuma guvēja ir bijusi jau 2008. gadā, kad tām tika uzlikts arests, tad R. Meroni ir sniedzis apzināti nepatiesas liecības (atbildība paredzēta Krimāllikuma 300. pantā); vai arī iestājusies Krimināllikuma 290. pantā paredzētā situācija (persona saukta pie kriminālatbildības, zinot, ka tā nav vainīga);

c) ja tomēr U. Harandu par patiesā labuma guvēju AS Ventbunkers valde deklarējusi nepatiesi, tad ir pārkāpts Krimināllikuma 272. pants.

Katrā ziņā ikviena no šīm trim iespējamām situācijām izslēdz divas pārējās, tomēr noziedzīga nodarījuma pazīmes vienalga šeit saskatāmas.

2. Konstatējot šo acīm redzamo pretrunu, mēs turpinājām pētīt informāciju un atklājām, ka jau pagājušā gada augustā U. Haranda kā vienīgā patiesā labuma guvēja deklarēta pavisam 12 Latvijas uzņēmējsabiedrībās. No tām piecās Ģenerālprokuratūra ir uzlikusi arestu patiesā labuma guvēja tiesībām, kuras tagad, kā var saprast, oficiāli ir ieguvusi U. Haranda.

Proti, bez AS Ventbunkers U. Haranda ir deklarēta kā patiesā labuma guvēja vēl arī akciju sabiedrībā Kālija parks (arestēti 45,12% patiesā labuma guvēja tiesību), AS Ventspils Tirdzniecības osta (arestēts 30,241% patiesā labuma guvēja tiesību), SIA Seastar (arestēti 45% patiesā labuma guvēja tiesību), SIA Ventspils ekspedīcija (arestēti 21,863% patiesā labuma guvēja tiesību).

Ņemot vērā, ka šī informācija ir publiski zināma jau pusgadu, bet aresta uzlicēji – Ģenerālprokuratūras prokurori – uz to nav nekādā veidā reaģējuši, sabiedrības interesēs būtu noskaidrot, vai šeit nav saskatāmas pazīmes amatpersonas nolaidībai (atbildība paredzēta Krimināllikuma 319. pantā).

3. Šī viegli pārbaudāmā informācija liecina, ka notiek nelikumīgas darbības ar ļoti lieliem aktīviem, kuru vērtība lēšama desmitos vai pat simtos miljonu eiro.

Piemēram, AS Ventbunkers tieši un pastarpināti kontrolē kopumā 63,47% AS Latvijas Naftas tranzīts akciju. AS Latvijas Naftas tranzīts pamatkapitāls ir 105 miljoni eiro, un, ņemot vērā, ka šī uzņēmējsabiedrība saimniecisko darbību neveic, loģiski ir secināt, ka pamatkapitālā ir iemaksāti AS Latvijas Naftas tranzīts brīvie naudas līdzekļi. Šāda pamatkapitāla uzaudzēšana ir plaši izplatīta nodokļu «optimizācijas» metode, jo, samazinot pamatkapitālu, acionāri var iegūt naudas līdzekļus, nemaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli un kapitāla pieauguma nodokli, kopumā «optimizējot» 25% no naudas līdzekļiem.

Viegli ir aprēķināt, ka AS Ventbunkers no AS Latvijas Naftas tranzīts šādā ceļā var iegūt 67 miljonus eiro.

Turklāt arī pati AS Ventbunkers ar savu saimniecisko darbību ir spējīga ģenerēt ļoti lielus līdzekļus. Piemēram, 2015. gadā (jaunāki gada pārskati nav iesniegti) AS Ventbunkers apgrozījums bija 58,6 miljoni eiro un tīrā peļņa – 8,9 miljoni eiro.

Arī pārējās pieminētās uzņēmējsabiedrības kontrolē desmitiem miljonu vērtus aktīvus.

4. Turpinot pētīt informāciju, mēs konstatējām, ka šā gada 1. februārī, kas bija piektdiena, pēc pulksten 17 Uzņēmumu reģistrs ir mainījis publiski redzamo informāciju (Lursoft izdruka, kas veikta sestdien, 2. februārī; Lursoft izdruka, kas veikta 7. februārī plkst. 11.50.26.) par AS Ventbunkers patiesā labuma guvēju, proti, uzrādot, ka U. Haranda kontrolē AS Ventbunkers tikai caur divām uzņēmumu ķēdēm (nevis piecām, kā tas bija redzams iepriekš). Publiski vairs nebija redzams, ka U. Haranda ir patiesā labuma guvēja arī Yelverton Investments B.V., kur, kā jau teikts, patiesā labuma guvēja tiesības ir arestētas.

Personīgi ierodoties Uzņēmumu reģistrā 4. februārī, mēs konstatējām, ka tā ir daļēji nepatiesa informācija, jo AS Ventbunkers valde nebija iesniegusi nekādu dokumentu par patiesā labuma guvēju maiņu.

Kāpēc Uzņēmumu reģistram bija jānoslēpj daļa informācijas par AS Ventbunkers patiesā labuma guvēju?

Iespējams, uz to atbilde rodama LTV 3. februāra raidījumā De facto, kur šajā pašā sakarā tiek intervēts viens no t.s. Lemberga lietas prokuroriem Juris Juriss, un viņam tiek uzdots jautājums: «Kas īsti ir Urzula Haranda, un kā viņa ir kļuvusi par patiesā labuma guvēju, vismaz oficiāli?»

Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Juriss cita starpā atbild, ka, «balstoties uz lietas materiāliem, ir pamats apšaubīt, ka viens cilvēks, nosauktais jūsu, ir patiesā labuma guvējs visā pilnīgi šajā te ķēdē». Prokurors ir sašutis, ka tiek atspoguļota šāda kroplīga jeb nepilnīga informācija, kas ir pretrunā Eiropas Savienības direktīvām. «Tā mēs valstī faktiski leģitimizējam šādu situāciju, kurā ir redzams, ka par patieso labuma guvēju faktiski var piereģistrēt jebkuru personu. Tā nav pieļaujama.» J. Juriss sola informēt Uzņēmumu reģistru, ka nepiekrīt šādam patiesā labuma guvēja formulējumam.

No šā LTV raidījuma var izdarīt arī secinājumu, ka prokurors J. Juriss, iespējams, izdarījis spiedienu uz konkrētu Uzņēmumu reģistra notāru, lai tas noslēpj daļu informācijas par AS Ventbunkers patiesā labuma guvēju, un publiskota tiek daļēji nepatiesa informācija.

Sabiedrības interesēs būtu noskaidrot, vai šajā gadījumā nav saskatāmas Krimināllikuma 317. pantā (Dienesta pilnvaru pārsniegšana) minētās noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Ņemot vērā šeit minētos faktus un apsvērumus, jautājuma sabiedrisko nozīmīgumu (iesaistītas vairākas valsts amatpersonas; mahinācijas notiek par un ap milzu vērtībām, kuru liktenis jebkurā gadījumā saistīts ar nodokļu maksātāju interesēm), lūdzam uzsākt kriminālprocesu un saukt vainīgās personas pie atbildības.

Foto: F64