Nespēj sadalīt Parex parādus
Valsts un bijušie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis iniciē aizvien jaunus tiesas procesus, kuros jādala nauda un atbildība par naudas trūkumu Parex atstātajā mantojumā.
Rīt Rīgas apgabaltiesa pasludinās savu spriedumu par Parex bankas prasību atcelt līgumu, ar kuru bankas bijušais līdzīpašnieks Valērijs Kargins uzdāvinājis savam dēlam Remam savu depozītu bankā; analoģiska tiesāšanās Rīgas apgabaltiesā notiek arī starp banku un otru tās bijušo līdzīpašnieku V. Krasovicki. Uz depozītu pretendē arī kāda Krievijas firma, kas sakās atpirkusi dāvinājumu un cenšas tikt pie naudas ar Krievijas tiesu instanču palīdzību. Latvija savukārt demonstrē savu spēku, turpinot kriminālprocesu par šīs naudas izkrāpšanas mēģinājumu. R. Kargins ir iepīts vēl vienā kriminālprocesā it kā par zemes piesavināšanos Kombuļu pagastā Latgalē.
Bankas īpašniekiem piederējušos depozītus Parex banka prasīja apķīlāt kā nodrošinājumu bankas prasībai atlīdzināt bankai zaudējumus, kas esot radušies tās bijušo īpašnieku un vienlaikus tiešo vadītāju dēļ. Zaudējumi ir patiešām vareni – banka tika pārņemta 2008. gada 8. novembrī ar 3,3 miljardu aktīviem, no kuriem pēc sadalīšanas starp Parex banku un banku Citadele nav palicis miljards. Daļa aktīvu dzēsti kopā ar pasīviem, bet tik un tā paliek varbūt 300 – 500 miljonu latu iztrūkums, ko aktīvi nenosegs. Banka ir palielinājusi prasījumu summu pret V. Karginu un V. Krasovicki, bet arī viņi vērsušies tiesā pret valsti Finanšu ministrijas, Parex bankas u.c. ar bankas nacionalizāciju saistītu organizāciju personā. Viņu advokāts Uģis Grūbe prasību raksturo arī tēlaini. Viņaprāt, kompensāciju par nemākulību nacionalizēta īpašuma apsaimniekošanā neesot prasījuši «pat boļševiki, vienīgi ir zināms, ka cita vara pieprasīja samaksāt par lodi» (ir vairāki nostāsti, kas varētu būt «cita vara»). Mazāk tēlaini sakot, strīds ir par to, cik ticama bija bankas bilance tās nacionalizācijas brīdī. Tad tika teikts, ka aktīvi sedz pasīvus un valsts dabūs atpakaļ visu aizdevumu bankai, kad tā pakāpeniski realizēs aktīvus. Tagad šķiet, ka vēl neatdotie 769 miljoni latu pilnā apmērā atdoti netiks.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk