Spānijā budžeta deficīta samazināšanas iespējas apgrūtina politiskā nestabilitāte
Eiropas Savienība (ES) noteikusi jaunus termiņus Spānijai un Portugālei, līdz kuriem šīm valstīm ir jāsamazina budžeta deficīta līmenis līdz ES noteiktajam līmenim. Spānijai tas jāizdara līdz 2018. gadam, bet Portugālei – jau šajā gadā. Bažas gan rada Spānijas politiskā nestabilitāte un iespējamas jaunas parlamenta vēlēšanas.
“Spāniju un Portugāli nevajadzētu sodīt saistībā ar neveiktu efektīvu rīcību, lai labotu savu budžeta deficītu,” ar šādu paziņojumu noslēdzās Eiropas Komisijas (EK) sēde, pēc kuras arī Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri vienojās dot Portugālei un Spānijai laiku samazināt budžeta deficīta līmenis līdz ES noteiktajam līmenim.
Saskaņā ar šo vienošanos, Portugālei ir jānovērš budžeta deficīts līdz 2016. gadam un Spānijai līdz 2018. gadam. Eiropas Komisija sola tuvāko mēnešu laikā pārbaudīt abu valstu sasniegto progresu, vienlaicīgi norādot, ka gan Spānijai, gan Portugālei ir jābūt gatavām ieviest vēl papildus taupības pasākumus, ja to prasīs apstākļi.
Eksperti gan kritizē EK rīcību, norādot, ka komisija savos lēmumos nav konsekventa, no sākuma vienojoties par vienotiem noteikumiem un pēc tam nespējot tos piemērot dzīvē.
Ekspertu prognozes gan liecina, ka Portugālei izvirzīto mērķi varētu izdoties sasniegt noteiktajā laikā un jau šogad budžeta deficīts varētu samazināties līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt par Spāniju bažas pieaug, galvenokārt, saistībā ar tās nestabilo politisko situāciju. Lēmums paredz, ka valstij budžeta deficīts jāsamazina līdz 4,6%, nākamgad – līdz 3,1% un 2018. gadā – līdz 2,2% no IKP. Turklāt turpmākajos divos gados konsolidācijas pasākumiem ik gadu jābūt 0,5% apmērā no IKP.
Situāciju sarežģīti fakts, ka jau astoņus mēnešus Spānijas politiskajām partijām nav izdevies vienoties par valdības izveidi, un arvien lielāka kļūst iespēja, ka Spānijai var nākties jau trešo reizi gada laikā rīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Kā paziņojis Tautas partijas parlamentārās frakcijas pārstāvis Rafaels Hernando, ja parlamenta vēlēšanas tomēr tiks rīkotas arī trešo reizi, Spānija kļūs par visas Eiropas apsmieklu. Papildus tam EK apstiprināšanai 2017. gada budžeta projektu vienkārši var nepietikt laika iesniegt .
Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministri nesen vienojās, ka Portugāle un Spānija ir pārkāpušas pieļaujamo budžeta deficīta apmēru, un piekrituši oficiālu sankciju procedūras uzsākšanai pret šīm valstīm. Eiropas Komisija ierosinājusi pilnīgi vai daļēji apturēt maksājumus Spānijai un Portugālei domātajos struktūrfondos, šajā jautājumā gan galējais lēmums vēl esot gaidāms.
Foto:Donations_are_appreciated/https://pixabay.com/en/users/Donations_are_appreciated-30101//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Valdība atļauj veikt stratēģiskas investīcijas Ukrainas dronu industrijā 10 miljonu eiro apmērā
Otrdien, 4. martā, Ministru kabinets slēgtajā sēdē izskatīja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu par Dronu koalīcijas ietvaros īstenotajām iegādēm Ukrainas bruņoto spēku vajadzībām...
Lasīt tālākLembergs: Tramps sarunās ar Zelenski neko nepareizu nepateica
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir jāizbeidz un to var panākt tikai ar miera sarunām, uzskata politiķis Aivars Lembergs. Pēc Lemberga teiktā, Latvijas mediji izplata viltus informāciju...
Lasīt tālākMelbārde: ES 16. sankciju pakotne pret Krieviju – turpina graut jau brūkošo Krievijas ekonomiku
Apritot trešajai gadskārtai, kopš Krievija sāka brutālo agresijas karu Ukrainā, 24. februārī Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē ministri apstiprināja ES sankciju pret Krieviju 16. kārtu,...
Lasīt tālākValsts prezidents: Nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas agresijas noziegums paliek nesodīts
14. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Minhenes drošības konferences ietvaros tikās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Alēnu Bersē (Alain Berset). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLembergs: Trampam ASV intereses ir prioritāte, Eiropai nāksies pārkārtoties
Pēc Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā, Eiropā gaidāmas pārmaiņas, uzskata politiķis Aivars Lembergs. “Apmēram pirms sešiem gadiem tā laika ASV prezidents Donalds Tramps...
Lasīt tālākLatvijas un Lielbritānijas vadītā Dronu koalīcija Ukrainai piegādās 30 000 dronu, no kuriem 12 000 ir Latvijā ražoti droni
Starptautiskās Dronu koalīcijas ietvaros tika noslēgti līgumi par teju 54 miljonu eiro vērtām piegādēm no starptautiskā dronu fonda, lai nodrošinātu Ukrainu ar 30 000 droniem. Divi Latvijas...
Lasīt tālākAšeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālāk