No šodienas uz pieciem gadiem darbu sāk Latvijas Pasts jaunā valde
Latvijas Pasta padome atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam no 2016.gada 1.augusta uz piecu gadu pilnvaru termiņu iecēlusi uzņēmuma valdi, kurā strādās četri nozares profesionāļi – trīs no tiem ir Latvijas Pasta vadoši darbinieki. Par Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais pagaidu valdes vadītājs Mārcis Vilcāns, kurš iepriekš vadīja uzņēmuma Eksprespasta departamentu.
No 1.augusta uz pieciem gadiem Latvijas Pasta valdē iecelti: Mārcis Vilcāns, Dairis Kārkliņš, Kristaps Krūmiņš un Anda Ozola. M.Vilcāns un K.Krūmiņš kopš šā gada 22.aprīļa darbojās Latvijas Pasta pagaidu valdē, kas tika iecelta pēc iepriekšējās valdes atlūgumu iesniegšanas un tās darbā atklātajiem pārkāpumiem. M.Vilcāns, kurš vadīja pagaidu valdes darbu, iecelts arī pastāvīgās Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja amatā.
Trīs no valdes jaunajiem locekļiem ir vadoši Latvijas Pasta darbinieki. M.Vilcāns ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Banku augstskolā, un viņam ir būtiska darba pieredze pasta nozarē, organizējot un vadot reformu un modernizācijas procesus, ieviešot aktuālus IT un vadības risinājumus pārvaldāmajās struktūrvienībās, kā arī īstenojot pārrobežu sadarbības projektus un vadot skaita ziņā lielus darba kolektīvus. Vadījis loģistikas kursu biznesa augstskolas Turība studentiem un kā eksperts darbojies dažādās nozares padomēs saistībā ar loģistiku. M.Vilcāns Latvijas Pastā strādā kopš 2005.gada, iepriekš vadījis Latvijas Pasta Tirdzniecības, Sūtījumu apstrādes un piegādes un Eksprespasta departamentu.
K.Krūmiņam ir bakalaura grāds uzņēmējdarbības ekonomikā Latvijas Universitātē un papildu izglītība stratēģiskajā vadībā, kas iegūta Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā. K.Krūmiņam ir ievērojama pieredze vadošos amatos pasta nozarē, organizējot darbu un nodrošinot procesu vadību skaitliski lielās struktūrvienībās. Latvijas Pastā K.Krūmiņš strādā kopš 2005.gada: bijis uzņēmuma galvenais ekonomists, Pasta tīkla vadības departamenta direktora vietnieks, Pasta pakalpojumu nodrošināšanas departamenta direktora pienākumu izpildītājs un 2016.gada 22.aprīlī ieceltās pagaidu valdes loceklis.
A.Ozola ieguvusi jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē un profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnēs biznesa augstskolā Turība. A.Ozolai ir būtiska darba pieredze pasta nozares juridisko jautājumu risināšanā un vadībā. Kā juriskonsulte sākusi darbu Latvijas Pastā 2000.gadā, bijusi Juridiskās daļas vadītāja vietniece, bet no 2004.gada – Juridiskā departamenta direktore.
D.Kārkliņam ir bakalaura grāds uzņēmējdarbības organizācijā un vadībā, kas iegūts Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Darba pieredze tirdzniecības uzņēmumu stratēģiskajā vadībā, tostarp saistībā ar preses izdevumu vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, kā arī mārketinga risinājumu, interneta projektu un e-produktu izstrādi un organizāciju. Bijis valdes loceklis un vadītājs SIA Preses apgāds, SIA Lettel, SIA Plus punkts un SIA Digital World.
Latvijas Pasta valdes locekļu atlase notika saskaņā ar pretendentu atlases un izvērtēšanas konkursa nolikumu, un konkursa ietvaros kandidātus izvērtēja nominācijas komisija, kurā darbojās Latvijas Darba devēju konfederācijas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības, Satiksmes ministrijas un Latvijas Pasta padomes pārstāvji.
Foto: Latvijas Pasts
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk