Nodokļu politikā nauda stiprāka par solījumiem
Iecere aizstāt plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu ar citiem pasākumiem mudina domāt, ka nauda ņems virsroku pār solījumiem, jo IIN likmes samazināšana noplicinās budžetu par 68 miljoniem latu, bet jaunie priekšlikumi – tikai par 31 miljonu.
Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības padomes eksperti ir sašutuši par valdības pārstāvju publiskajiem izteikumiem, proti, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšana varētu netikt īstenota saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz nākamgad likmi samazināt par diviem procentpunktiem – līdz 22%, un 2015. gadā vēl par diviem procentpunktiem – līdz 20%. Tad IIN likme Latvijā būtu vienāda ar IIN Igaunijā. Lietuvā IIN likme kopš 2009. gada ir tikai 15%. Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka, nemazinot IIN, kā to paredz pašreizējā likumdošana, tiks grauta uzticība Latvijas nodokļu politikai.
«Pagājušā gada lēmums trīs gadu laikā samazināt IIN likmi tika uztverts kā skaidra nodokļu politika, kas deva signālu gan darba devējiem, gan ņēmējiem par plānotajām darbaspēka nodokļu samazināšanas darbībām. Ja šis solījums netiks pildīts, tas nozīmē, ka visiem budžeta veidošanā iesaistītajiem spēlētājiem būs cits paļāvības līmenis uz valdības teikto,» uzsvēra M. Bičevskis.
«Ja valsts kaut ko sola, tas ir jāpilda,» strikti teica uzņēmēju kluba Rīgas marka valdes loceklis Normunds Štāls. Viņš zināja stāstīt, ka ir vairāki ārvalstu investori, kuri plāno ienākt Latvijā, taču, vai viņu plāni veidot jaunas ražotnes nemainīsies, neesot zināms.
Vienotības ministru runās pieminētās nodokļu izmaiņas, piemēram, neapliekamā minimuma diferencēšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošu personu, uzņēmēji nekritizē. Vēl jo vairāk – lielākā daļa uzskata, ka šie pasākumi bija jāīsteno jau šogad. «Šie un citi priekšlikumi nabadzības risināšanai jau tika apspriesti pirms gada, taču Finanšu ministrija pēkšņi nāca klajā ar ideju samazināt pievienotās vērtības nodokli. Tas radīja 40 miljonus latu zaudējumus valsts budžetā, un līdz ar to vairs nevarēja būt runas par citu nodokļu mazināšanu,,» atgādināja D. Pavļuts.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem IIN likmes samazināšana par diviem procentpunktiem nākamgad robu budžetā palielinātu par 68 miljoniem latu, savukārt minimālās algas palielināšana, neapliekamā minimuma diferencēšana un atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošu personu kopumā prasītu no budžeta aptuveni 31 miljonu latu. Iespējams, tāpēc, ka IIN likmes samazināšana valsts budžetam ir krietni neizdevīgāka nekā citi atbalsta pasākumi, Vienotības ministri sākuši domāt par atkāpšanos no solījumiem.
M. Bičevskis gan Neatkarīgajai izteica cerību, ka tā nav tiesa. Tomēr viņš uzsvēra, ka šobrīd neviens no jauno priekšlikumu paudējiem nav uzlicis uz galda iespējamos attīstības scenārijus.
Swedbank Privātpersonu finanšu institūts pēc Neatkarīgās lūguma veica aprēķinu, kā darba ņēmējus ietekmētu dažādie attīstības scenāriji. Saskaņā ar veikto pētījumu IIN likmes samazināšana vien jūtami nepalielinātu ieņēmumus mazo algu saņēmējiem. Piemēram, viens strādājošais, kura bruto alga ir 200 latu, šo nodokļu izmaiņu rezultātā mēnesī saņemtu tikai par 2,66 latiem vairāk. Savukārt, palielinot arī neapliekamo minimumu līdz 84 latiem, tā pati persona saņemtu mēnesī par aptuveni 20 latiem vairāk.
***
Uzziņai
Iespējamo nodokļu izmaiņu ietekme uz mājsaimniecības* budžetu
I scenārijs
Alga uz papīra Ieguvums mēnesī
Ls 200 + Ls 3,46
Ls 500 + Ls 8,80
Ls 1000 + Ls 17,70
(Atvieglojums par apgādībā esošu personu – Ls 80, IIN – 22%)
II scenārijs
Alga uz papīra Ieguvums mēnesī
Ls 200 + Ls 23,63
Ls 500 + Ls 6,72
Ls 1000 + Ls 6,72
(Min. alga – Ls 225, IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – Ls 98, diferencēts neapliekamais minimums Ls 45–Ls 84, IIN – 24%)
III scenārijs
Alga uz papīra Ieguvums mēnesī
Ls 200 + Ls 24,78
Ls 500 + Ls 12,76
Ls 1000 + Ls 21,66
(Min. alga – Ls 225, IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – Ls 98, diferencēts neapliekamais minimums Ls 45–Ls 84, IIN – 22%)
* 1 strādājošais, 1 apgādājamais, ieguvums mēnesī, salīdzinot ar 2013. gadu
Avots: Swedbank Privātpersonu finanšu institūts
Avots: nra.lv/ Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk