Nordea banka un Latvijas Krājbanka Rīgā izveido vienotu naudas iemaksas bankomātu tīklu
Šonedēļ Nordea banka un Latvijas Krājbanka piecos lielākajos tirdzniecības centros Rīgā– Galerija Centrs, Mols, Spice, Alfa un Origo – uzstādījušas vienotus naudas iemaksas/izmaksas bankomātus. Tādējādi šis ir pirmais gadījums Latvijā, kad vienā naudas iemaksas/izmaksas bankomātā pakalpojumus iespējams saņemt divu dažādu banku klientiem.
Nordea bankas privātpersonu klientu apkalpošanas tīkla vadītāja Jana Strogonova: „Jaunaisnaudas iemaksas bankomātu tīkls ir daļa no Nordea stratēģijas klientiem piedāvāt maksimāliplašas attālināto norēķinu iespējas. Nordea aptaujas liecina, ka klienti vēlas pēc iespējas plašākupakalpojumu klāstu saņemt izmantojot bankas internetbanku, mobilo tālruni vai bankomātus, tādējādisamazinot laiku, ko tie pavada bankas filiālēs. Tā, piemēram, Nordea internetbankā visu veidumaksājumus veic jau 96% Nordea klientu.”
Jaunajos naudas iemaksas/izmaksas bankomātos, kuru vizuālais noformējums atšķirsies nolīdzšinējiem Nordea bankas un Latvijas Krājbankas bankomātiem, naudas iemaksu varēs veikt latos,iemaksājot jebkuru naudas summu. Nauda pēc tās iemaksas bankomātos uz Nordea bankas klientukontiem tiks pārskaitīta 30 minūšu laikā, ja tā tiks veikta laika posmā no pulksten 9:00 līdz 20:00.
Nordea bankas klientiem naudas iemaksas darījumus būs iespējams veikt tikai ar Maestro zīmolakartēm. Būtiski, ka šis pakalpojums ir pieejams bez papildu komisijas maksas.
Lai arī līdz šim populārākie darījumi Nordea bankomātos ir skaidras naudas izņemšana un kontabilances apskate, klienti arvien lielāku interesi izrāda par dažādiem papildu pakalpojumiem,piemēram, priekšapmaksas sarunu karšu papildināšanu un Lattelecom priekšapmaksas televīzijasapmaksu. Klienti labprāt izmanto arī Nordea bankas piedāvāto iespēju izdrukāt ziņas par pēdējāmpiecām veiktajām transakcijām vai iegādāties biļetes uz nozīmīgākajiem koncertiem un citiem pasākumiem.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk