Normatīvajos aktos nostiprina pedagogu darba samaksas pieaugumu no 2022. gada 1. septembra
No 2022. gada 1. septembra pedagoga zemākā mēneša darba algas likme tiek palielināta par 8,4% – no 830 eiro līdz 900 eiro. Savukārt pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstinājums ir 11,2% apmērā – no 872 eiro līdz 970 eiro. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Pedagogu darba samaksas noteikumos, kas šodien, 2022. gada 5. jūlijā, apstiprināti valdībā.
Lai nodrošinātu pirmskolas skolotāju zemākās algas likmes pieaugumu no 2022.gada 1.septembra, 2022.gada četriem mēnešiem papildus nepieciešami 1,6 milj. eiro, bet 2023.gadā un turpmāk ik gadu būs nepieciešami vairāk nekā 5 milj. eiro.
Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu nākamajam periodam, t.i., 2023. gadam un turpmāk ik gadu, izskatāms Ministru kabinetā (MK) kārtējā gada un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā, kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka zemākās darba algas likmes celšana vien nenodrošina visiem pedagogiem jūtamu darba samaksas pieaugumu, jo liela daļa pedagogu strādā ar mazu darba slodzi. Lai panāktu būtisku pedagogu darba samaksas pieaugumu, ir jānodrošina priekšnosacījumu kopums skolu tīkla optimizācijai ar mērķi rast optimālu izglītojamo/pedagogu skaita attiecību. Tā, piemēram, ja apvieno divas mazas skolas vienā, bet abu skolu skolēni turpina mācīties iepriekšējās adresēs un skolotāju skaits nemainās, tad nemainās arī skolotāju darba samaksa.
Analizējot skolotāju darba samaksu un noslodzi 2021./2022. mācību gadā, secināts, ka ap 72% pašvaldību vispārizglītojošo skolu skolotāju darba algas likme “apsteidz” indikatīvo pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim, jo algas likme jau šobrīd ir lielāka par 900 eiro. 47% skolotāju, kuru darba slodze ir no 30 līdz 40 darba stundām nedēļā, saņem darba samaksa 1000 eiro un vairāk.
Svarīgi atcerēties, ka pašvaldību vispārizglītojošās skolās skolotāju slodze ir atkarīga no bērnu skaita skolā un skolas vadības vēlmes un prasmes risināt personālpolitikas jautājumus.
Ar šodien valdībā apstiprināto noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”” var iepazīties MK tīmekļvietnē.
Saistībā ar veiktajiem grozījumiem pedagogu darba samaksā un valsts piešķirtā finansējuma sadalē šodien valdībā tika apstiprināti arī grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 376 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”. Tie nosaka, ka mērķdotācijas apmērs vienam bērnam pirmsskolas izglītības programmās ir 82 eiro. Aprēķini veikti, balstoties uz Pedagogu darba samaksas noteikumos noteikto pirmsskolas pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi 970 eiro un mērķdotācijas aprēķina modeli “Skolēns-pašvaldībā”, ievērojot jauno likmi un 2021./2022. mācību gada pirmsskolas izglītojamo skaitu. Šodien pieņemti arī grozījumi MK 2020. gada 25. augusta noteikumos Nr. 538 “Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs”, lai nodrošinātu nepārtrauktību pedagogu darba samaksas aprēķinos un finansējuma piešķiršanā privātajās izglītības iestādēs.
Vēl par tēmu:
Cilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālāk