Noteiks kriptoaktīvu tirgus darbību Latvijā
Lai Latvijā noteiktu kriptoaktīvu tirgus darbību, Saeima ceturtdien, 23. maijā, konceptuāli atbalstīja Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma projektu. Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā šī gada 30. jūnijā.
Likums nepieciešams, lai, pārņemot Eiropas Savienības prasības, noteiktu tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā. Jaunais likums attieksies uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, tādējādi veicinot šīs jomas attīstību Latvijā, teikts likuma projekta anotācijā.
Kā kompetento uzraudzības iestādi kriptoaktīvu jomā plānots noteikt Latvijas Banku. Likuma projekts paredz bankas tiesības un pienākumus, tostarp pilnvaras noteikt likuma subjektu darbību regulējošas prasības, pakalpojuma sniedzēju darbības pārskatu iesniegšanas kārtību.
Tāpat Latvijas Bankai paredzētas izmeklēšanas pilnvaras, un par pārkāpumiem kriptoaktīvu jomā tā varēs piemērot administratīvos pasākumus un noteikt sankcijas. Latvijas Banka arī varēs noteikt kritērijus, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izmanto, lai nodrošinātu, ka klientiem konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedz fiziskas personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence šajā jomā.
Jaunais likuma projekts noteic kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, tostarp pienākumu reģistrēties Latvijas Bankā un saņemt atļauju emitēt, publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai kriptoaktīvu vai sniegt kriptoaktīvu pakalpojumu. Par atļaujas izsniegšanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic maksājums Latvijas Bankai, un plānots, ka tas būs atkarīgs no šīs jomas uzraudzībai nepieciešamo resursu apjoma, sniegto pakalpojumu apjoma un plānotajiem ienākumiem no šī pakalpojuma sniegšanas.
Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka patlaban Latvijā ir ap 10 kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, un tie reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā. Šiem pakalpojumu sniedzējiem no nākamā gada jūlija būs jāpārreģistrējas Latvijas Bankā, noteic grozījumi.
Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma projektu otrajā – galīgajā – lasījumā Saeimas sēdē plānots skatīt 13.jūnijā.
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākVecākus finansiāli atbalsta 39% cilvēku, daudzi to nevar atļauties
Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk