NVD lauž līgumu ar nesazvanāmo vakcinācijas zvanu centru
Bez vakcīnu trūkuma viens no vakcinācijas kampaņas vājajiem posmiem līdz šim ir bijis pieteikšanās pa tālruni. Ir daudz sūdzību, ka operatorus nevar sazvanīt. Vakcinācijas tālruņa numura apkalpošanas iepirkumā februārī uzvarēja neliela firma no Daugavpils SIA “Ritmika”. Šajā biznesā daudziem tas bija pārsteigums. Tās cena bija četrreiz zemāka, nekā konkurentiem. Pagājušajā nedēļā Nacionālais veselības dienests lauza līgumu, jo firma neesot spējusi nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu. Uzņēmums uzskata, ka viņu neveiksmēs vainojams pasūtītājs, kas devis neizpildāmus uzdevumus.
Tālrunis 8989 vakcinācijas reģistrācijai darbību sāka februāra sākumā. Tobrīd vakcīnas bija pieejamas tikai mediķiem un sociālās aprūpes centriem. Lielākas vakcīnu piegādes bija gaidāmas tuvākajās nedēļās, tāpēc zvanu centram bija jābūt jaudīgam. Prognozes bija par 8000 zvaniem dienā.
Februāra vidū organizētajā iepirkumā piedalījās trīs pretendenti. Ar trīskārt zemāku cenu kā konkurentiem uzvarēja plašākai sabiedrībai nezināma firma SIA Ritmika. Tomēr tā nespēja izpildīt solīto, daudzi zvani palika neatbildēti, tāpēc pagājušajā nedēļā Nacionālais veselības dienests līgumu lauza.
Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas komunikācijas koordinatore Ieva Stūre norāda: “Pirmkārt, tas bija nespēja nodrošināt pietiekamu operatoru klāstu vai pietiekamu operatoru skaitu, lai varētu pacelt visus ienākošos zvanus. Tā vēsture, kāpēc nevarēja pacelt visus ienākošos zvanus ir nedaudz sarežģītāka. Sākotnēji mēs rēķinājāmies, ka ienākošos zvanu skaitu, tas bija norādīts arī līgumā, bija 8000 zvanu dienā. Taču šis 8000 zvanu dienā tā arī gandrīz nekad netika sasniegts.”
Zvanu skaits ir ļoti svārstīgs. Vienu dienu tie var būt pāris simti zvanu, bet dienās, kad atvēra jaunas prioritārās grupas, zvanu skaits tuvojās astoņiem tūkstošiem. Nelielai firmai bijis grūti piemēroties šādam režīmam.
“Pakalpojumu sniedzējam bija ļoti neizdevīgs šis līgums savā ziņā, viņi daļu operatoru atbrīvoja no darba un nespēja savlaicīgi piesaistīt papildus operatorus, lai nodrošinātu atbildēšanu uz zvaniem tad, kad bija tās pīķa dienas,” skaidro Stūre.
Februārī Vakcinācijas birojs bija tikko uzsācis darbu, tāpēc Veselības ministrija zvanu centra iepirkumu uzdeva rīkot Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai. Vakcinācijas birojā bijis pārsteigums, ka nelielā firma ir uzvarējusi nozīmīgajā iepirkumā. Taču to mainīt nebija iespējams.
Austrumu slimnīca zvanu centru izvēlējās sarunu procedūrā. Šāda iepirkuma forma nozīmē to, ka pasūtītājs uzrunā vairākus pretendentus un no šī loka izvēlas izdevīgāko piedāvājumu. Taču slimnīcā apgalvo, ka nevienu neesot uzrunājuši. Līdz ar to priekšrocības bija firmu “TET” un “CSC Telecom” apvienībai, kas pirms konkursa bija sagatavojuši tālruni un zvanu centru testa režīmā un, visticamāk, par iepirkumu zināja.
”Nekā personīga” ir informācija, ka citas lielas firmas arī gaidīja paziņojumu par iepirkumu, tomēr par to uzzināja vien tad, kad bija pasludināts uzvarētājs. Pēc slimnīcas skaidrotā, SIA Ritmika paši esot atraduši publikāciju par sarunu procedūru elektronisko iepirkumu sistēmas vietnē un uzvarējusi ar zemāko cenu. Pieteikuma iesniegšanai bija atvēlētas tikai piecas dienas.
RAKUS Attālināto pakalpojumu attīstības vadītājs Mārtiņš Tuzis norāda: “Bija bažas, tieši tādēļ konkrēto kompāniju pastiprināti pārbaudījām. Es pats biju tas cilvēks, kas zvanīju uz iepriekšējām vietām, kas bija norādītas kā atsauksmes, viena no tādām lielām vietām, jeb uzņēmumiem bija Rīgas satiksme, kur sazinoties ar konkrētās iestādes pārstāvjiem bija ļoti labas atsauksmes. Pastiprināti prasījām apliecinājumus no visiem operatoriem, ka tiešām ir savstarpēja sadarbība, lai nebūtu tā, ka ar konkrēto pakalpojumu sniedzēju kādam Latvijas iedzīvotājam ir maksas zvans, vai nevar vispār piezvanīt. Tiešām pastiprināti pārbaudījām un visiem kritērijiem viņi atbilda.”
SIA Ritmika ir reģistrēta daudzdzīvokļu mājā Rīgā. Te nekas par zvanu centru neliecina. Arī pa tālruni firmu nevar sazvanīt.
Lursoft redzams, ka firmas vienīgā īpašniece ir Inese Guščina. 2019.gadā firmā bija 9 darbinieki. Apgrozījums bijis 289 tūkstoši, peļņa 58 tūkstoši. Līdz 2016.gadam firma bija reģistrēta Daugavpilī, kur tā faktiski atrodas arī šobrīd.
SIA ”Ritmika” izpilddirektors Oļegs Guščins uzsver: “Ritmika, mūsu kompānija ieguldīja arī diezgan daudz naudas serveru iegādē, jaunu darba vietu izveidē, savās serveru sistēmās, un mēs pieņēmām darbā 30 cilvēkus, un kad mēs gājām uz tenderi, mums bija nopietnas rekomendācijas no Daugavpils domes, Rēzeknes domes, citas valsts organizācijas deva rekomendācijas, ka mēs kvalitatīvi strādājam.”
Uzņēmumā skaidro, ka laika gaitā audzis pienākumu apjoms. Austrumu slimnīca iepirkumā prasīja tikai reģistrēt zvanītājus vakcinācijas rindā. Pēc tam līgumu papildināja ar konsultāciju sniegšanu, vēlāk arī pieprasīja strādāt brīvdienās. Uzņēmums visam piekrita par solīto cenu – 49 centi par zvanu. Guščins zvanu centra neveiksmēs vaino Nacionālo veselības dienestu. Tas nav laikus brīdinājis par zvanu skaita pieaugumu.
“Piemēram, negaidīti RAKUS negaidīti izsūta simtiem tūkstošus īsziņu Latvijas iedzīvotājiem un pienāk zvanu lavīna, ko mēs nevarējām prognozēt. Skaidrs, ka šajās dienās mēs nevarējām 100% zvanus pieņemt. Vai cits piemērs. Sākas vakcinācija, visi vakcinācijas centri nespēj tikt galā ar darbu, un viņi savus numurus pāradresē uz mūsu firmu – 8989. Un mēs redzam, ka minūtē pienāk 500 zvani, ko mēs nevaram apkalpot,” norāda Guščins.
Lai nepaliktu bez vakcinācijas zvanu centra, Nacionālais Veselības dienests aprīlī, vēl pirms līguma laušanas ar Ritmiku, izsludināja jaunu iepirkumu. Tajā prasīts ne vien atbildēt uz vakcinējamo zvaniem, bet arī nodrošināt apzvanīšanu un e – pastu saraksti. Pieteicās arī firma “Ritmika”.
Ieva Stūre: “Līgums ir beidzies pagājušonedēļ. No 13.maija darbu ir sācis SIA TET, viņiem ir dotas divas nedēļas laika, kad viņiem ir jāsāk strādāt pilnā kapacitātē, pilnā apjomā.”
“Nekā Personīga”: “Un kā viņi tika izvēlēti?”
Ieva Stūre: “Viņi tika izvēlēti sarunu procedūras laikā. Pieteicās vēl četri citi pretendenti, kuru vai nu piedāvātā cena nebija atbilstoša, vai nu nebija pārliecības, ka šis pretendents spēs nodrošināt šādas kvalitātes pakalpojumu, vai arī cena bija ļoti patīkama, ļoti zema, bet pretendents piedāvāja daļu no zvaniem veikt ar robotu palīdzību, bet zinot šī pakalpojuma specifiku, te nevar strādāt robots.”
“TET” cena par vienu zvanu vai e-pastu ir viens eiro, septiņdesmit divi centi. Tāpat Nacionālais veselības dienests maksās ikmēneša pakalpojumu uzturēšanas maksu 3000 eiro. Tas ir aptuveni četras reizes dārgāk, nekā līdz šim.
Daugavpils firma ir nosūtījusi sūdzību Veselības ministrijai, kurā līguma laušanu lūdz atzīt par prettiesisku un atjaunot.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk