Pakāpeniski pieaug sūdzību par pārkāpumiem bērnudārzos skaits
Apkopojot iesniegumu vai sūdzību rezultātā veikto pārbaužu statistiku pēdējos trīs gados, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) secinājusi, ka katru gadu kopējā pārbaužu skaitā pastāvīgi nedaudz pieaug tieši pirmsskolas izglītības iestādēs jeb bērnudārzos veikto pārbaužu skaits.
2018. gadā bērnudārzos tika veikti 30% no kopējā pārbaužu skaita izglītības un uzraudzības pakalpojumu sniedzēju iestādēs, gadu vēlāk to daļa pieauga līdz 30,4%, bet šogad no kopējā sūdzību rezultātā veikto pārbaužu skaita bērnudārzu pārbaudes jau ir 31,8% no kopējā pārbaužu skaita. Paralēli tam pieaug arī vecāku, kā sūdzību iesniedzēju, īpatsvars – 2018. gadā vecāki iesniedza 75% jeb 27 sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem bērnudārzos, 2019. gadā – 80,9% jeb 34 sūdzības, bet šogad – jau 90,9% sūdzību. Interesanti, ka paralēli tam samazinās pašu pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku ziņojumi par iespējamiem pārkāpumiem iestādē – vēl 2018. gadā no darbiniekiem VBTAI saņēma 8,3% iesniegumus, 2019. gadā – 2,9%, bet šogad – nevienu iesniegumu
“Mūsu ieskatā tas liecina, ka pakāpeniski sabiedrībā, īpaši vecāku vidū, pieaug izpratne par bērnu tiesībām un atbilstošām izglītošanas un audzināšanas metodēm, vienlaikus, šajā jomā vēl ir daudz darba, jo salīdzinājumā ar Rietumu valstīm, Latvijā aizvien ir samērā augsta tolerance pret vardarbību kopumā, t.sk. dažāda veida vardarbību pret bērniem”, uzsver VBTAI priekšnieks Jānis Ābele.
Šo gandrīz trīs gadu laikā VBTAI ir saņēmusi 100 sūdzības vai iesniegumus par iespējamiem pārkāpumiem bērnudārzos – 54 no tiem bijuši par iestādēm Rīgā, pārējie – citās pilsētās un novados. Lielākā daļa sūdzību saņemtas par pašvaldības iestādēm (2018. gadā – 86,1%, 2019. gadā – 80,9%, 2020. gadā – 90,4%).
Lielākā daļa sūdzību ir par darbinieku emocionālo vai fizisko vardarbību pret bērniem – 2018. gadā tādu bija 91,6%, 2019. gadā – 95,2%, bet 2020. gadā – 90,9%. Pārējās sūdzības un iesniegumi vēsta par bērnu savstarpējo vardarbību. Sūdzībās no gada gadā atkārtojas stāsti par iespējamu fizisko vardarbību pret bērniem (sišana pa dibenu, galvu, pēdām, raustīšana aiz matiem, kratīšana aiz rokas, izolēšana atsevišķā telpā), emocionālo vardarbību (bļaušana, kliegšana, problēmu nerisināšana un noklusēšana). Vairākkārt sūdzībās norādīts, ka bērnudārza vadība tikusi informēta par problēmām, taču situāciju nerisina.
Ne visas sūdzības apstiprinājušās – 2018. gadā pilnībā apstiprinājās 13,89% sūdzību, bet daļēji – 58,33%. Neapstiprinājās 10 sūdzības jeb 27,78% no kopējā sūdzību skaita. 2019. gadā apstiprinājās 14,29% sūdzību jeb 6 gadījumi, daļēji apstiprinājās 19 sūdzības (45,24% gadījumu). 2020. gadā apstiprinājās 5 sūdzības jeb 22,73% gadījumu, bet daļēji apstiprinājās 9 sūdzības (40,91% gadījumu). Neapstiprinājās 8 sūdzības jeb 36,36% gadījumu.
Vēl par tēmu:
Rosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālāk