Par LU rektora amatu cīnīsies Signe Bāliņa un Gundars Bērziņš
Par Latvijas Universitātes (LU) rektora amatu cīnīsies divi pretendenti – Signe Bāliņa un Gundars Bērziņš. Tas nolemts pēc Atlases komisijas un LU Padomes veiktās pretendentu izvērtēšanas. Kopumā LU izsludinātajā starptautiskajā konkursā Latvijas nacionālās, vadošās un ietekmīgākās augstskolas vadītāja amatam bija saņemti 24 pieteikumi.
Signe Bāliņa pašlaik ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore un LU rektora padomniece. Savukārt Gundars Bērziņš ir LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un profesors.
“Pašlaik, kad ir zināmi konkrēti pretendenti, varu paust gandarījumu par to, ka, neatkarīgi no tā, kurš no izvirzītajiem kandidātiem stāsies augstskolas vadītāja amatā, LU arī turpmāk vadīs spēcīga un pieredzējusi personība. Tomēr priekšvēlēšanu process vēl nav beidzies, jo līdz jaunā rektora vēlēšanām sagaidāmas arī pretendentu diskusijas ar LU saimi, kas šīs tikšanās gaida ar patiesu interesi un nepacietību,” pauž LU Padomes priekšsēdētājs profesors Ivars Kalviņš.
Turpmākajos mēnešos universitātes personālam, mācībspēkiem un studentiem būs iespēja iepazīties ar rektora amata kandidātu redzējumu par LU izaugsmes nodrošināšanai nepieciešamajām darbībām, tostarp iekšējo un ārējo konsolidāciju, lai sasniegtu LU stratēģijā izvirzītos mērķus zinātnes izcilības, studiju kvalitātes un citās universitātei būtiskās jomās. Sagaidāms, ka, tiekoties ar pretendentiem uz rektora amatu, visa universitātes saime un it īpaši Satversmes sapulces locekļi varēs iegūt nepieciešamo informāciju, lai noskaidrotu, kura ir vispiemērotākā kandidatūra LU rektora amatam. Jaunā rektora izvēle noslēgsies ar rektora vēlēšanām LU Satversmes sapulcē.
Pieteikšanās amatam tika izsludināta 25. septembrī. Mēneša laikā kopumā tika saņemti 24 pieteikumi.
LU rektora amata kandidātiem jābūt zinātnes doktora grādam kādā no LU stratēģiskās specializācijas jomām. Papildus tam, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kandidātiem jāpiemīt nevainojamai reputācijai un vadības pieredzei augstākās izglītības un zinātnes jomā ne mazāk kā astoņi gadi. Viņiem jābūt pieredzei starptautisku stratēģisku partnerību veidošanā un attīstības vai pētniecības projektu vadībā, zinātnes vadības pieredzei un sasniegumiem zinātnē starptautiskā līmenī (publikācijas starptautiski citējamos izdevumos, dalība pētniecības projektos), privātā vai publiskā finansējuma piesaistes pieredzei pētniecībā un inovācijās un latviešu un angļu valodas zināšanām vismaz C1 līmenī.
Tāpat rektora amata pretendentiem ir izvirzītas papildprasības – izpratne par zinātnes universitātes darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem; akadēmiskā darba pieredze; pieredze augstākās izglītības institūcijas attīstības stratēģijas izstrādē un īstenošanā; izpratne par Eiropas izglītības telpas kvalitātes nodrošināšanas procesiem; profesionālā pilnveide augstākās izglītības vadības un kvalitātes nodrošināšanas jomā; komunikācijas un argumentācijas prasmes, orientācija uz attīstību un rezultātu sasniegšanu; pieredze pārmaiņu vadībā akadēmiskajā vidē.
Mēneša atalgojums pirms nodokļu apmaksas saskaņā ar LU Vienoto darba samaksas kārtību un budžetu, ir noteikts, sākot no 11 935 eiro mēnesī.
Vēl par tēmu:
Cilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālāk