• Tweet

Valdības lēmumi par pandēmiju un ekonomisko krīzi nu jau desmit mēnešus tiek pieņemti slepeni. Sabiedrībai nepieejama ir liela daļa valdībā pieņemtu dokumentu. Svarīgi lēmumi par valsts līdzekļu ieguldīšanu tiek pieņemti bez diskusijas ne tikai sabiedrībā, bet pat ar profesionālajām organizācijām. Politiķi tik ļoti pieraduši strādāt slepenībā, ka bez atklātām diskusijām pieņem arī ar Covid-19 nesaistītus lēmumus. Tā tas šonedēļ notika ar jaunā Valsts kontroles vadītāja apstiprināšanu, kas daudziem bija pārsteigums.

TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka jau kopš marta lēmumi par Covid-19 pandēmijas iegrožošanu un ekonomikas glābšanu tiek pieņemti slēgtās valdības sēdēs. Pat Ministru kabinetā skatītie ziņojumi par Covid-19 izplatību līdz šim bijuši slepeni.

Līdz šim atslepenoti ir tikai daži no valdībā skatītajiem dokumentiem. Piemēram, ekspertu radīts ziņojums par koronavīrusa pandēmijas attīstības scenārijiem. Novembrī, kad valdībā nebija vienprātības, vai vajadzīgi stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, ekspertu ziņojumā iekļautie aprēķini rādīja, ka, neko nedarot, veselības aprūpes sistēma tiks pārslogota un daļu pakalpojumu tā vairs nevarēs sniegt. Neskatoties uz brīdinājumiem, izlēmīgi valdības lēmumi kavējās.

“Nekā personīga” oficiāli pieprasīja Ministru kabineta un Krīzes padomes sēdēs novembrī skatītos ziņojumus un dokumentus. Valsts kanceleja pēc mēneša sniedza atbildi, ka šie dokumenti nemaz nav slepeni un tos publicēja mājaslapā. Taču tālāk, decembrī un janvārī, sēdēs skatītās lietas nav publiskotas.

Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne pauž: “Nebūtu pareizi, ka tiek tik ļoti skrupulozi skatīts likums un informāciju izsniedz pēc pieprasījuma tikai to 30 dienu laikā. Tad šādā situācijā, protams, jārūpējas, lai tā informācija būtu maksimāli ātrāk pieejama sabiedrībai par tiem svarīgākajiem lēmumiem, jautājumiem, kas interesē sabiedrības pārstāvjus.”

Šī informācija varbūt pēc zināma laika var arī nebūt aktuāla sabiedrībai, tāpēc šādā situācijā, kad ir krīze un sabiedrības gaidas pēc informācijas, ir pilnīgi objektīvas, un tas ir valsts pārvaldes viens no pamatuzdevumiem nodrošināt informāciju – savlaicīgu, kvalitatīvu un tūlītēju.

Likumos noteikta, kāda informācija ir slepena. Pat īpaši norādīts, ka informācijai par veselības aprūpi, izglītību, tautsaimniecību pieejamību nedrīkst ierobežot.

Likums “Par valsts noslēpumu”, 5. pants:

Aizliegts piešķirt valsts noslēpuma statusu un ierobežot pieejamību informācijai:

1) par stihiskām nelaimēm, dabas vai citām katastrofām un to sekām; 2) par vides, veselības aizsardzības, izglītības un kultūras stāvokli, kā arī demogrāfisko situāciju; 3) par cilvēktiesību pārkāpumiem; 4) par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem, amatpersonu nelikumīgu rīcību; 5) par ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi, iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām; 6) par valsts vadītāju veselības stāvokli.

“Mums ir pret tām slēgtajām valdības sēdēm, kas ir bijuši kopš marta, tur ir atslepenots ļoti nedaudz un fragmentāri, un man ir bažas par kaut ko citu, ka nav atslepenots, nevis tāpēc, ka nav atslepenots, bet tāpēc, ka, ja atslepenosies, būs kauns ieraudzīt, ka patiesībā tie stāsti, ka viss ir bijis baigi uz ekspertiem balstīts un citu valstu pieredzē bāzēts un tamlīdzīgi, tur var tas viss arī neatrasties,” pauž žurnālists Jānis Domburs.

Ik nedēļu valdība noklausās ziņojumu par aktuālo epidemioloģisko situāciju. Ziņojums nav slepens, taču to nekur nepublicē. Atslepenotie materiāli liecina, ka vēl novembra beigās eksperti prognozēja, ka Covid-19 dēļ slimnīcā nonākušo skaits samazināsies.

Veselības ministrijas piedāvājumus, kā stiprināt nozari un organizēt Covid-19 slimnieku ārstēšanu, valdība skatīja tikai decembra sākumā. Ministrija pēc “Nekā personīga” pieprasījuma ziņojumu atslepenoja. Dokuments ietver priekšlikumus veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai kopumā, uzskaita šogad un turpmāk vajadzīgo naudu – vairāk nekā 200 miljonus eiro šogad un tikpat turpmākajos gados. Tajā nav steidzamu krīzes risinājumu tobrīd pārslodzē esošajām slimnīcām. Slepenības statusa dēļ par valdībā pieņemto dokumentu ne nozarē, ne sabiedrībā nekādas diskusijas nav bijis.

Prasītais papildu finansējums ziņojumā “Veselības nozares kapacitātes celšana un noturības stiprināšana Covid-19 apstākļos Latvijā”

2021. gadā: 245 miljoni eiro
2022. gadā: 249 miljoni eiro
2023. gadā: 250 miljoni eiro
2024. gadā: 301 miljons eiro

Bijusī veselības ministre (”Attīstībai/Par!”) (citāts no 7. janvāra) Ilze Viņķele: “Par slimnīcu kapacitātēm runājot, es klausos to, ko saka slimnīcu pārstāvji un mediķi paši, viņi saka, ka aprīkojums, tehniskais nodrošinājums, tas viss ir atbilstošs, pietiekams, deficītu nav, trūkst darbinieku. Ja mēs vērtējam arī, vai veselības nozare, slimnīcas tiek galā ar pieaugošo pacientu plūsmu, mediķi strādā ārkārtīgi smagi, bet nu taču nenoliegsim, ka tiek galā, vai ne tā, tātad šī sadaļa, tehniskās sagatavošanas sadaļa nav nokavēta.”

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) pagājušās nedēļas lēmumu prasīt veselības ministres demisiju pamatoja ar neizpildītiem uzdevumiem un nepietiekami labi sagatavotu vakcinācijas plānu. Konflikts sabiedrībai bija pārsteigums arī slēgto valdības sēžu dēļ.

“No vienas puses ir Kariņa argumenti, no otras puses ir Ilzes Viņķeles argumenti, un tad mums atliek izvēlieties, kam mums tā kā labāk gribētos noticēt, un šo lēmumu gandrīz vai izdarīt, balstoties uz to, kurš tur vairāk patīk vai kura personība lielāku uzticēšanos raisa tā iemesla dēļ, ka tās informācijas ir par maz, jo mēs jau nezinām īsti, kas tajās diskusijās ir noticis,” pauž Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Vita Dreijere.

Apjukumu izraisīja abu politiķu pretrunīgās liecības par vakcīnu iepirkumu aizkulisēm. Pagājušajā nedēļā bijusī veselības ministre un Nacionālais veselības dienests slepenības dēļ atteicās izpaust, cik daudz vakcīnu Latvijai bija pieejams Eiropas Komisijas iepirkumā. Pēc ”Nekā Personīga” sižeta Viņķele it kā konfidenciālos skaitļus publicēja savā personīgajā blogā.

Atteikumus saņemt informāciju saņēma arī žurnālists Jānis Domburs un viņa kolēģi, kas portālā ”Delfi” pērn pētīja aizsardzības līdzekļu iepirkumus.

Žurnālists Jānis Domburs norāda: “Viena lieta, kas, man šķiet, sāk kļūt bīstama, ir tas, ka pēc tam, kad gandrīz gadu bija pieprasījums pēc informācijas, ir pieprasījums, visu laiku ir mokas saņemt to informāciju, ir šaubas, vai viņi pilnvērtīga, vai mums nerāda vienu pusi, bet otru neslēpj un žurnālistiem ir neiespējami izdarīt visus mājasdarbus, cilvēki sāk mazāk gribēt krāmēties. “Ai, vēlreiz sekot līdzi, mēģināt iedziļināties?” Es domāju, ka viena liela daļa sabiedrības: a) negrib, b) netic.”

Strīdi valdībā ir arī par ekonomikas, finanšu, labklājības un izglītības ministru un viņu vadīto iestāžu darba ātrumu un kvalitāti. Par stundām ilgajām valdības sēdēm politiķi pastāsta sabiedriskās televīzijas ziņu laikiem pieskaņotās preses konferencēs. Tās nepalīdz izprast lēmumu pamatojumu un debates, kas notikušas Ministru kabinetā.

Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne norāda: “Par ikvienu lēmumu, kas ir pieņemti sabiedrības interesēs, it īpaši šajā konkrētajā situācijā, mēs runājam par Covid-19 krīzes laikā pieņemtajiem lēmumiem, tad tādai informācijai jābūt pieejamai ļoti ātri, lai sabiedrība tiktu informēta par valdības pieņemtiem lēmumiem, viņa būtu arī pienācīgi izskaidrota.”

Tiesībsarga birojs vairākkārt jau ir atzīmējis un arī mudinājis valdību īpašas pūles pielikt pie sabiedrības informēšanas vēl aktīvāk, jo nav noliedzams, ka tikai un vienīgi ar preses relīzēm nav pietiekami. Jo ne visi sabiedrības pārstāvji sēž pie televizora vēlās vakara stundās un gaida, kad tiks paziņots jaunākais, respektīvi paziņojums no Ministru kabineta sēdes.

Trūkumus krīzes komunikācijā atzīst visas koalīcijas partijas. Politiķi ir neapmierināti, ka viņus vaino nepopulāros lēmumos. JKP piedāvājusi valdības sēdēs ļaut piedalīties žurnālistiem. Tādu ierosinājumu gatava atbalstīt arī “KPV LV”.

Jauno konservatīvo Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans norāda: “Tas pirmais solis varētu būt, ja, piemēram, vismaz žurnālisti pasīvā veidā varētu piedalīties šajās sēdēs.”

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (”KPV LV”) komentē: “Viennozīmīgi atbalstu, teiksim, lielāku atklātību valdības darbā, lēmumu pieņemšanas procesā. Pasliktinoties situācijai, nāk mūsu nacionāla līmeņa epidemiologi, piedāvā vienu vai otru risinājumu valdībai. Bet, noslēdzoties šai slēgtajai darba grupai, valdībai pieņemot lēmumu, uzklausot epidemiologus, mēs ejam uz šīm preses konferencēm un mums šis krusts ir jāiznes.”

Pret atklātām sēdēm ir Nacionālā apvienība un “Attīstībai/Par”. Tās atzīst problēmas ar lēmumu skaidrošanu, bet atklātas sēdes neļaušot politiķiem brīvi apspriesties un radīšot populisma risku.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars pauž: “Lielā mērā uzskatu, ka tas ir premjerministra kā sēdes vadītāja izšķiršanās jautājums. Protams, ņemot vērā man personīgi, nav iespējas piedalīties Ministru kabineta sēdēs, bet, Vērtējot komunikāciju, sadarbības sanāksmes sēdēs, skaidrs, ka, ja šīs sēdes būtu atklātas, tad arī vairāk domstarpību, vairāk negāciju iznāktu publiskajā ēterā, un jautājums, vai tas neatstātu vēl paliekošākas sekas uz valdības turpmāko sadarbību.”

“Kas attiecas uz pašas valdības darba atklātību. Man laikam ir jūs jāapbēdina, jo nu mēs redzam no kaimiņvalsts Krievijas, tur ir lielā ļoti liela atklātība, tur pie prezidenta Putina atnāk ministrs, noliek blakus kameru, un mēs visi redzam, kā, teiksim, prezidents Putins dod viņam rīkojumus. Es domāju, ka tas nav pareizais veids, jo valdība, neviena Eiropas Savienības vai NATO valsts Rietumu pasaulē nespēj funkcionēt un pieņemt labus lēmumus tirgus situācijā,” sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Premjerministrs ierosinājumu noraida, jo ministru strīdi un diskusijas neļautu sabiedrībai nodot skaidru ziņu: “Man kā valdības vadītājam atklātas un visiem pieejamas diskusijas valdībā par Covid-19 pandēmijas situāciju un ierobežojumiem, neapšaubāmi atvieglotu darbu, taču sabiedrības interesēs ārkārtējās situācijas laikā nav pieļaujams risks, kas varētu rasties Krīzes vadības padomes un Ministru kabineta sēdes diskusiju saturu atspoguļojot nepilnīgā veidā bez gala lēmuma, par kuru valdība ir vienojusies. Nereti mēs uz valdības sēdi sanākam ar diametrāli pretējiem viedokļiem, taču mans kā valdības vadītāja uzdevums ir panākt, ka tās noslēgumā mēs esam vienojušies un no sanāksmes izejam ar vienotu lēmumu, kas ir izdiskutēts gan valdības locekļu, gan dažādu dienestu starpā, uzklausot arī ekspertus.”

Covid-19 krīze izgaismo komunikācijas problēmas visā valsts pārvaldē. Iestādes atsaka intervijas, nesniedz informāciju.

“Parasti ir bijis tā, ka šī attālinātā komunikācija ar žurnālistiem – no žurnālistu puses tas ir ļoti, ļoti neizdevīgi, tāpēc, ka tad ir visgrūtāk iegūt atbildes. Jo tad ir iespējams izvairīties no jautājumiem, pat aranžēt, kurus jautājumus mēs gribam atbildēt, kurus mēs negribam. Vajadzība pēc informācijas, kas ir arī likumsakarīgi, krīzes laikā ir pieaugusi, savukārt iespēja iegūt informāciju, ir krietni samazinājusies, un tur ir diezgan liela tāda disonanse,” norāda Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle.

“Pirmais līmenis ir pilnvērtīgi un vispusīgi amatpersonas vai politiķi pasniedz informāciju, tai skaitā savus lēmumus. Otrkārt, cik tālu ir tiešām pieejami kvalitatīvi dokumenti, uz kuriem vispār kaut kas ir balstīts. Un trešais ir, cik atbildīgi vai cik bezkaunīgi – mēs ar kolēģiem arī pagājušogad saskārāmies – valsts iestādes atbild uz informācijas pieprasījumiem, ja tu mēģini dziļāk un detalizētāk kaut ko paprasīt, kas ir it kā pieejams, bet nav publisks. Visos trīs līmeņos es redzu problēmas,” komentē Domburs.

Par stratēģiskiem valdības dokumentiem nevalstiskā sektora organizācijas uzzina tikai pēc tam, kad tie jau pieņemti valdībā. Lēmumi par to, kā ieguldīt publiskos līdzekļus tiek pieņemti arvien šaurākā lokā.

“Atklātums ir vide, kuras ietvaros tu vari iedot vairāk informācijas analīzes un varbūt arī strīdu, kur tas rezultāts iznāk labāks. Pusatklātības un pus informācijas pieejamības jomā mēs dabūjam dezinformāciju, fragmentāra informācija bez analīzes, kā rezultātā mēs vienkārši švakāk attīstāmies,” norāda žurnālists Domburs.

Pandēmijas laikā valstis sabiedrības veselības vārdā ierobežo vienu no pamattiesībām – pulcēšanās brīvību. Turpretim atklātība un preses brīvība ir demokrātijas pamatprincips, kas ir būtisks Covid krīzes pārvarēšanai. To uzsver Tādas starptautiskas organizācijas kā UNESCO un Transparancy international.

Foto: Valsts kanceleja