Pašvaldības prasa garantēt apsolīto finansējumu ceļiem
Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums “Par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā”, ko, neraugoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība apstiprināja.
Jau ziņojuma tapšanas laikā un Valsts sekretāru sanāksmē LPS pauda bažas par šā ziņojuma kvalitāti, valsts autoceļu paviršo raksturojumu un neizanalizēto situāciju, autoceļu infrastruktūras nepilnīgo raksturojumu, kā arī ziņojumam nepievienoto prioritāri sakārtojamo valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu posmu sarakstu. Savas bažas LPS darīja zināmas septembrī nosūtītajā vēstulē Ministru prezidentam, Valsts kancelejai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), aicinot ministriju pārstrādāt informatīvo ziņojumu par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā.
MK sēdē LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš akcentēja divus galvenos Latvijas Pašvaldību savienības iebildumus: “LPS pirmām kārtām interesē investīciju programmas finansējuma avots. Ministru kabineta protokollēmumā teikts, ka jautājumu par nepieciešamo papildu finansējumu autoceļiem saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu skatīs MK 2021. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara 2021., 2022. un 2023. gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā, taču vidēja termiņa budžeta dokumentos nekāds finansējums nav norādīts. Pašvaldības ir nobažījušās, vai reformai solītie 300 miljoni ceļu naudas nepaliks tikai skaisti cipari uz papīra.”
Ministrijas un valdība atzinusi, ka ATR īstenošanai nepieciešams pārbūvēt un atjaunot apmēram 800 km valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kam vajadzīgi 300 miljoni eiro, paredzot finansējumu 2021. gadā 74,8 milj. eiro, 2022. gadā 123,8 milj. eiro un 2023. gadā 101,4 milj. eiro apmērā. LPS sekos, lai šie solītie 300 miljoni “nepazustu”.
Otras bažas pašvaldībām ir par prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmu sarakstu, kas dienasgaismu vēl nav ieraudzījis, kaut gan LPS un biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” (LCB) savus priekšlikumus apkopoja interaktīvas kartes veidā un iesniedza Satiksmes ministrijai jau vasaras sākumā. Šādam sakārtojamu konkrētu autoceļu posmu sarakstam bija jābūt kā informatīvā ziņojuma pielikumam, lai novērstu iespējamos politiskās korupcijas riskus.
“LPS un LCB piedāvājumā iekļauti pašvaldību priekšlikumi prioritāri labojamiem ceļiem, taču tālāk savs mājasdarbs bija jāpaveic Satiksmes ministrijai un VARAM, izvērtējot mūsu piedāvājumu un salāgojot to ar valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.–2023. gadam un pārējām valstī plānotajām nozaru reformām. Uz Ministru kabineta 5. novembra sēdi abas ministrijas ieradās bez izpildīta mājasdarba, un tas palika “pēcstundām”,” norāda A. Salmiņš.
LPS, plānošanas reģioni un pašvaldības labprāt atkal nāks talkā un palīdzēs ministrijām aktualizēt prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo autoceļu sarakstu, kā arī, protams, atgādinās valdībai par solījumiem un sekos to izpildei.
Vēl par tēmu:
Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro
Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā...
Lasīt tālākNekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...
Lasīt tālākSaeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta
Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...
Lasīt tālākVK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālāk